Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visi savvaļas dzīvnieki, kas auguši dabiskos apstākļos, baidās no cilvēka. Dzīvnieki biežāk barību cilvēku sētās meklē bargā ziemā ar biezu sniega segu, kā arī pavasara pusē, kad mežā viss apēsts, bet jaunie dzinumi vēl nav izauguši. Vislielāko skādi meža iemītnieki var nodarīt martā, kad barības mežā palicis pavisam maz, taču sakņu un augļu dārzi netiek smādēti arī rudenī, kad visa raža vēl nav novākta.
Risinājumi
- Nebaro zvērus māju tuvumā. Ja vienreiz uzņemsi ciemiņus ar bagātīgi klātu galdu, viņi taču labprāt gribēs atnākt vēlreiz. Tāpēc kļūda ir mājas tuvumā veidot zvēriem brīvi pieejamas komposta kaudzes, kurās tiek mesti pārtikas atkritumi. Tāpat ābolu un citu augļu ražas laikā vēlams regulāri savākt kritušos augļus un neatstāt tos zem kokiem.
- Ierīko žogu. Žoga vēlamais augstums ir vismaz 1,8–2 metri. Stirnas un brieži gan ir labi lēcēji un, kad sasnidzis dziļš sniegs, spēj pārvarēt arī augstākus žogus. Tāpēc ziemā ieteicams sniegu gar žogu pieblietēt, piemēram, nobraukājot ar traktoru. Svarīgi, lai žogā nav caurumu un tam pa apakšu nevar izlīst, piemēram, zaķis. Stiepļu žogu vēlams ierakt zemē, bet dēļu žogam jābūt blīvam, bez lielām spraugām. Ja ir tikai viens vai daži augļu koki, stiepļu sieta riņķīti var ierīkot ap katru kociņu atsevišķi. Tas gan nepasargās no lielajiem dzīvniekiem, kas apkož zaru galus. Ja izvēlies dzīvžogu, tam nederēs ne tūjas, ne Kaukāza plūmes, ne vilkābeles, jo tās visas garšo meža zvēriem. Zemāku dzīvžogu var veidot no spirejām (Spiraea), bet augstāku no kokveida karaganām (Caragana arborescens) vai parastajiem ceriņiem (Syringa vulgaris).
- Sargā stumbrus. Augļu koku stumbriem pirms ziemas var piesiet egļu zarus, labāk ar galotnēm uz leju – tās dursies zaķiem purniņā. Jārēķinās, ka zaķis, paslejoties uz pakaļkājām, var aizsniegt 0,7 metru augstumu, bet, pakāpjoties uz bieza sniega kārtas, vēl augstāk, tāpēc arī tinumam jābūt ap 1,2 metrus augstam. Var izmantot arī citus materiālus – kartonu, agrotīklu, pat vecas zeķbikses un, protams, arī gatavās polimēru stumbru aizsardzības caurules, kā arī spirālveida materiālus, kas pasargā ne tikai no meža dzīvnieku zobiem, bet arī no saules apdegumiem un mizas plaisāšanas pavasarī. Vērts ziemā nomīņāt sniegu apkārt kokiem, lai peles nevarētu palīst zem sniega un aizskriet pie sava našķa.
- Aizbiedē zvērus ar troksni, gaismu un kustību. Labāk par apgaismojumu, kas ieslēgts uz visu nakti, iedarbosies periodiski uzplaiksnījoša gaisma. Noderēs arī gaismas reflektori ar kustību sensoriem. Veikalos nopērkami tā dēvētie trokšņa lielgabali, kas darbojas ar gāzi un rada šāvienam līdzīgu troksni. Meža zvēriem netīk arī, ja dārzā kaut kas kustas un plivinās. Tāpēc kokos var sakarināt folijas gabalus, krāsaina auduma gabalus vai metāla kārbas, kas vējā kustas. Šādu ierīču veids un novietojums gan ir regulāri jāmaina, jo dzīvnieki ir pietiekami gudri, lai drīz vien novērtētu, ka nekādas īstas briesmas tas nerada.
- Izmanto repelentus. Tās ir vielas, kas dzīvniekus atbaida ar nepatīkamu smaku, garšu vai sajūtām mutē. Repelenta Trico aktīvā viela ir aitu tauki, Plantskydd – žāvētu asiņu milti. Sajūtot to smaržu, stirnām un briežiem šķiet, ka šeit darbojušies plēsēji. Repelentus, kas veido nepatīkamas sajūtas dzīvnieka mutē (Cervacol Extra, WAM extra, WŐBRA), uz kociņu galotnēm uzklāj ar otiņu vai cimdiem. Tie ir kvarca smilšu un līmes maisījumi. Diemžēl tie neizskatās visai pievilcīgi. Ar repelentiem kociņus apstrādā, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, ievērojot lietošanas instrukciju.
Ja kociņu nav daudz, to aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu. Aitas vilnas kušķi var uzlikt uz galotnes un dažiem sānu zariem. Pārnadžiem nepatīk aitas smaka un arī garša, ja vilna nonāk mutē. Šis ir lēts un gana efektīvs aizsarglīdzeklis. - Sadarbojies ar medniekiem. Protams, vietās, kur tas iespējams.
