6 padomi hortenziju audzēšanai
- Stādīt var visu sezonu – no aprīļa līdz vēlam rudenim. Kompakts un blīvs sakņu kamols konteinerstādam ļauj ātri iesakņoties un, uznākot pēkšņam salam, veiksmīgi pārziemot. Stādāmās bedres sagatavošanā ieteicams izmantot sadalījušos kūtsmēslus, labu kompostu, piejaucot skābu kūdru. Var arī izmantot substrātu, kas paredzēts rododendru un krūmmelleņu audzēšanai. Tā kā krūmi izaug diezgan lieli, augsne pirms stādīšanas jāielabo vismaz pusmetra dziļumā. Trūcīgās smilts augsnēs augot, ziedu ķekari būs mazi un tik efektīgi neizskatīsies. Augusta beigās un vēlāk stādot kokaudzētavās iegādātos augus, līdz jaunās sezonas sākumam papildmēslošana nav nepieciešama.
- Skarainās un kokveida hortenzijas nav kaprīzas, bet gan prasīgas – tām nepieciešama ar trūdvielām bagātīgi ielabota augsne ar skābu reakciju (pH 5,6–5,8) un regulāra laistīšana. Abas var stādīt gan saulainā, gan daļēji noēnotā vietā. Augot tiešā dienvidu saulē, hortenzijas ziedēšanas laikā patērē daudz ūdens, un tāpēc tas augam jāsagādā.
- Papildmēslošanai piemērots rododendriem un citiem skābu augsnes reakciju mīlošiem augiem paredzēts sabalansēts kompleksais granulētais mēslojums, tas jādod divas reizes sezonā – aprīlī un jūlijā. Minerālmēslu deva – 40–50 gramu uz kvadrātmetru. Jāuzmanās, lai hortenzijas netiktu pārmēslotas ar slāpekli.
- Šķirnēm, kuru ziedkopas rudenī kļūst brūnganas, rudenī tās var nogriezt. Ja ziedi iekrāsojušies rozā un izskatās labi, tad ziedkopas dekoratīvos nolūkos atstāj arī pa ziemu.
- Skarainās hortenzijas krūmu katru pavasari apgriež aptuveni uz pusi vai pat vēl zemāk, atstājot uz zariem pa trim pumpuru pāriem. Vienlaikus izgriež arī sausos, krusteniskos, vājos un nolīkušos dzinumus, veidojot vienmērīgi izkārtotu zarojumu. Arī kokveida hortenziju krūmu pavasarī veido, apgriežot līdz 25–30 cm, tie dzen jaunos dzinumus, uz kuriem veidojas ziedu lodes.
- Ja hortenzijai sāk brūnēt lapas un ziedi, tātad nepieciešams to bagātīgi aplaistīt. Augsnei jābūt pietiekami mitrai, lai augs justos apmierināts.
Hortenzijas var sasniegt 30 gadu vecumu, bet dažas dzīvo pat ilgāk, pārsniedzot 50 gadus.