Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
56
-
0
-
1
-
4
-
0
-
7
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Konsultē Elga Bražūne, ģimenes dārzniecības Neslinko! saimniece, tomātu un tomātu stādu audzētāja ar 35 gadu pieredzi.
1. Jālaista prātīgi
- Cik bieži?
Tomātu laistīšanas biežumam nav kādas vienas formulas. Jāņem vērā gan auga lielums, gan augsnes mitruma uzturēšanas spēja un laika apstākļi. Ja augsne ir smilšaina un ļoti labi laiž cauri mitrumu, jālaista biežāk. Ja augsne ir ar māla piedevām, jālaista krietni retāk. Varbūt tikai reizi nedēļā, kamēr augi vēl maziņi, un divas reizes nedēļā, kad tie jau paaugušies.
Brīdi, kad tomāti jālaista, nosaka nevis pēc augsnes virskārtas, bet gan paskatoties 5–7 centimetru dziļumā. Protams, augsnei ir jābūt mitrai, tomēr tā nedrīkst būt pārmēru mitra. Tomātu saknēm nav jāguļ kā vannā. Ja augsni saujā var sablīvēt pikucī, nav jālaista. Ja augsne neturas kopā, bet tūdaļ pat sabirst, – jālaista. - Kad?
Skaidrs, ka tomātus nevajag laistīt karstā dienvidū, kad lielākā daļa ūdens iztvaiko. Bet, vai labāk to darīt no rīta vai vakarā, uzskati atšķiras. Var to darīt dienas otrajā pusē – ap pieciem sešiem pēcpusdienā, kad saule vairs necepina. Zeme un ūdens pa dienu ir iesiluši, un visiem – gan augiem, gan augsnei un ūdenim, ko tur mucās un lej ar lejkannu, – ir aptuveni vienāda temperatūra. Augiem silts ūdens patīk. Turklāt līdz saulrietam viss vēl pagūst apžūt. Lai gan laista tikai zemi ap tomātu, cenšoties netrāpīt uz auga lapām, tomēr ne vienmēr tas izdodas. Turklāt tomāts, būdams nakteņu dzimtas augs, intensīvāk aug tieši naktīs, un tad tam vajag visvairāk barības vielu. Reizēm tiešām, no rīta ieejot siltumnīcā, pat ar neapbruņoti aci redzams, kā tomāti pa nakti izstiepušies.
Var laistīt arī agri – ap pieciem sešiem no rīta. Ja jāizvēlas, vai laistīt no rīta vai ap deviņiem desmitiem vakarā, labāk to darīt no rīta. Vēla laistīšana radīs siltumnīcā papildu kondensātu un mitrumu. No rīta uzreiz pēc laistīšanas siltumnīcu var atvērt, lai gaiss cirkulē un mitrums neveidojas. - Kā?
Tikai ap pašiem augiem, tikai dobē vai varbūt visā siltumnīcas teritorijā? Tā kā tomātu saknes var sniegties pat triju metru attālumā, tad arī jālaista pēc iespējas plašāka teritorija. Jo lielākā platībā augsne būs samitrināta, jo plašāka veidosies sakņu sistēma, lai iegūtu barības vielas. Tomātu saknes stiepjas pat zem iestaigātā celiņa, kur augsne ir sablīvēta. Tomāts lavās uz blakus dobi zagt barības vielas! Tāpēc jālaista visa siltumnīca. - Ar kādu ūdeni?
Protams, tomātiem vislabākais ir ūdens no dabiskajām ūdenstvertnēm – kāda dīķa, ezera, upītes, ja tāda ir tuvumā. Ūdenim jābūt siltam. Vasarā to diezgan labi uzsilda saule. Ūdeni var iepildīt tvertnē un sildīt saulē tieši siltumnīcā. Lai gan virsējā slānī ūdens reizēm sasilst pat līdz 30 grādiem, par karstu laistīšanai tas noteikti nebūs un saknes neapdegs. - Cik daudz?
Cik daudz ūdens katram augam vienā reizē uzliet, tas stipri atkarīgs no auga garuma un tā, cik tam ir lapu un augļu. Ja augs ir jau divus metrus garš un ir ķekars aiz ķekara, tam, protams, vajag daudz vairāk ūdens nekā tādam, kas ir tikai 80 centimetru vai metru garš, vai tādam, kurš jau daļēji noražojis un kam arī apakšējās lapas noņemtas. Parasti pietiek ar spaini ūdens lielajiem tomātiem un nepilnu spaini zemajiem.
2. Jāravē saudzīgi
Tomāti jāravē uzmanīgi – bez kapļiem, nažiem un rušinātājiem, tikai ar rokām izceļot nezāles. Tomātu saknes caurauž augsnes virskārtu, un, lai tās neaprautu, attieksmei jābūt saudzīgai. Pēc ravēšanas saknēm vērts pārkaisīt kādu barības vielām bagātu kompostu 2–5 centimetrus biezā kārtiņā, lai augsnes virskārtu papildinātu ar jaunām barības vielām.
3. Jāspēcina ar nātru vircu vai baldriānu sulu
Nātru virca
Dabisks līdzeklis augu veselības uzlabošanai un imunitātes stiprināšanai ir nātru virca, kamēr vēl ir zaļā krāsā. Kad jau kļuvusi brūna, tā imunitātes stiprināšanai vairs nav tik efektīva, taču vēl arvien būs itin labs papildmēslojums. Pirmo reizi nātru vircu tomātiem var dot, tiklīdz izdevies to pagatavot – jūnija beigās vai jūlija sākumā.
- Kā gatavot nātru vircu?
Izmanto lielās nātres (Urtica dioica). Pļauj, kad tās jau ir izaugušas lielas un gatavojas ziedēt. Parasti tas notiek jūnijā – ap Jāņiem. Ar nātrēm diezgan blīvi piepilda apmēram trešdaļu no raudzēšanai paredzētā trauka tilpuma. Raudzēt var divsimtlitrīgās plastmasas mucās. Labi, ja mucai ir vāks, jo rūgšanas aromāts nav tas jaukākais. Līdz augšai mucu piepilda ar ūdeni. Ļauj rūgt 12–14 dienas, palaikam apmaisot. Maisot tiek pievadīts gaiss, tāpēc notiek intensīvāka rūgšana un nātru sadalīšanās. - Kā lietot?
Laistīšanai zaļo šķidrumu no mucas atšķaida attiecībā apmēram 1:10 vai 1:9. Desmit litru lejkannā ielej litru raudzējuma un atlikušo daļu piepilda ar tīru laistāmo ūdeni. Saskalina vai apmaisa, lai veidotos viendabīgs maisījums. To lej uz tomātu saknēm (nevis smidzina uz lapām!) tik, cik augam šajā laistīšanas reizē nepieciešams. Ja tomāti vēl nelieli, tiem pietiek ar trešdaļu vai ceturtdaļu kannas. Ja tomāts jau paliels, varbūt tam nepieciešama puskanna ūdens. Taču, ja uzliets maķenīt par daudz, nekādu lielo ļaunumu tas nenodarīs.
Baldriānu ziedu sula – vēl iedarbīgāka
- Pirmajai laistīšanas reizei gan baldriānu ziedu sulu iegūt varbūt nepagūsi. Tad atliek parūpēties vismaz par nākamajām reizēm un pat nākamajām vasarām, jo sulu droši var glabāt pat 8–10 gadus.
- Ārstniecības baldriāni (Valeriana officinalis) sāk ziedēt ap Jāņiem un turpina to darīt jūlijā un augustā. Tad jāatrod baldriānu audze, kas parasti mēdz būt purvainās pļavās un krūmājos, ūdenstilpju krastos un purvu malās.
Kā gatavot uzlējumu tomātiem
- Jāsagriež ziedkopas aptuveni 5–7 centimetrus garos kātiņos.
- Jāsamaļ gaļas mašīnā.
- Caur marli jāizspiež sula, jānostādina un jānolej.
- Duļķes jāizmanto šajā pašā gadā, pievienojot citiem nezāļu raudzējumiem vai vircai.
- Tīrā sula jāsalej pudelēs, jāaizkorķē, jānoglabā pagrabā – nekādus īpašus apstākļus nevajag – un jālieto pēc vajadzības.
- Nātru raudzējumam baldriānu ziedu sulu pievieno, rēķinot aptuveni vienu tējas glāzi jeb 200 gramus uz 200 litru mucu.
Papildmēslojumam nātru vircu var izmantot vēl vienu vai divas reizes vasarā, jo tā ir ļoti spēcīgs līdzeklis. Līdzīgi kā nātres, mucās var raudzēt ar citas zāles – sapļautās, no dobēm izravētās –, kas dārzā ir liekas. Vēl labāk, ja zāļu maisījumā iemests kāds ārstniecības augs – kliņģerīte, kumelīte, strutene, vībotne. Lai raudzējums nebūtu par stipru un neapdedzinātu tomātu saknes, arī tas laistīšanai jāatšķaida 1:10.
4. Jāpalīdz aizmesties augļiem
Tomāts ir pašapputes augs. Tomēr vajadzīgs kāds stimuls, lai pašappute notiktu. No Latvijas kukaiņiem tomātus apputeksnē vienīgi kamenes. Bišu snuķīši ir tik īsi un tomātu ziedputekšņi ziedā tik dziļi, ka bites nespēj tikt tiem klāt.
Lai raža būtu lielāka, tomātiem apputeksnēties var palīdzēt saimnieks.
Kad tomāti sāk ziedēt, ik rītu jādodas uz siltumnīcu – tā ap pusastoņiem astoņiem, kad jau kļuvis siltāks un nakts rasa nožuvusi. Arī tad, ja šķiet, ka siltumnīcā rasa neiekļūst, nakts gaiss tik un tā ir mitrāks nekā dienā un arī ziedputekšņus padara miklus. Līdzīgi arī mitrās un lietainās dienās – ziedputekšņi salīp, apputeksnēšanās nenotiek pilnīgi, un, lai gan augļi aizmetas, tiem veidojas šķirnei neraksturīgas novirzes – plaisas, kroplums, neraksturīgs daivainums.
Noderēs darbarīks – ap metru garš kociņš, ar kuru var aizsniegt augus arī tālāk no celiņa. Lai nejauši nesavainotu tomāta stublāju, kociņa vienā galā jāuztin mīksts audums. Ar to strauji uzsit katram augam pa stublāju zem ziedošā ķekara – lai ķekars sakustētos un ziedputekšņi izbirtu uz drīksnas. Pozitīvs efekts procedūrai būs tikai tad, ja ziedēšanas laikā to atkārtos katru rītu, jo dažādām šķirnēm ziedputekšņi attīstās un nobriest atšķirīgi: dažām vienā naktī, citām – ilgākā laikā.
5. Jāveido augs
Kad tomātam atstāj tikai vienu vai divus dzinumu, izlaužot itin visas pazarītes, bet kad ļauj sazaroties plašāk? Tas atkarīgs no katras šķirnes īpatnībām. Tomātu audzētājam jāpazīst tādi termini kā krūmu tomāts; pusdeterminantais, ko latviski varētu saukt par pusgaro tomātu; un indeterminantais jeb tāds, kas aug tiešām garš.
Arī stādīšanas attālums ir atkarīgs no dzinumu skaita. Audzējot tikai vienu dzinumu, pietiek ar 50 centimetriem starp augiem. Ja dzinumi ir divi, jānodrošina vismaz 60 vai pat 70 centimetru attālums stādam no stāda, jo vajadzīga gan augšanas telpa katram dzinumam, gan arī jābūt vēdināšanās iespējai.
Krūmu tomāti aug ar vairākiem – četriem, pieciem – dzinumiem. Dažām šķirnēm pazarītes vispār nav jāizlauž, jo augi paši zina, cik un kādām tām jābūt. No plaši zināmām, vecām šķirnēm tāds ir, piemēram, ‘Baltijas agrais’. No jaunākām – ‘Santa’ un ‘Sarkangalvīte’.
Lielākā daļa krūmu tomātu tomēr ir nedaudz jāpieveido – daļa dzinumu jāatstāj, bet citas pazarītes jāizlauž, citādi dzinumu būs par daudz. Svarīgi ir pareizi izvēlēties, kurus lauzt, bet kurus atstāt. Tāpēc jāzina, ka produktīvie ir tie dzinumi, kuri veidojas zem ķekariem. Tie attīstās straujāk, uz tiem veidojas šķirnei raksturīgi augļi. Turpretī uz pārējiem dzinumiem vai nu ziedu ķekari neattīstās vispār, vai arī augļi ir sīki.
- Ar diviem vai trim dzinumiem – tomāti, kuriem nav pārāk lieli augļi. Dzinumus tāpat atstāj tikai zem ķekariem. Ja būs divi dzinumi, tad audzē centrālo un to, kas attīstās zem pirmā ķekara. Ja audzē ar trim dzinumiem, tad dzinumu atstāj arī zem otrā ķekara.
- Ar vienu dzinumu audzē tikai vienu šķirņu grupu – tās, kurām ir ļoti lieli ķekari. Tādu nav pārāk daudz. Piemēram, ‘Pasaules brīnums’ ar lielu vēdekļveida ķekaru, kas sver pat līdz trim kilogramiem. Parasti šādiem augiem normāli attīstās trīs ķekari. Pirmā ķekara svars ir trīs kilogrami vai pat vairāk, otrā – divarpus, trešā – ap kilogramu. Ja atstās divus dzinumus, kopējā raža būs aptuveni tāda pati, tikai augļi izkaisīti, nevis sakārtoti dažos glītos ķekaros. Šīm šķirnēm jāizlauž itin visi sāndzinumi.
Cik garas pazarītes jālauž? Vai tās jāknibina ārā jau tad, kad ir tikai dažus milimetrus garas? Vai varbūt jāļauj tai mazliet paaugties? Derētu zināt, ka pazarītes nolūks nav tikai sagādāt kopējam lieku darbu. Katra pazarīte, kas attīstās lapas žāklē, veicina arī plašākas sakņu sistēmas attīstību un līdz ar to sniedz augam lielāku iespēju uzņemt barības vielas. Optimālais lielums pazarītei, kad viņa ir veicinājusi sakņu sistēmas attīstību, bet pati ņēmusi no auga vismazāk barības vielu, ir no pieciem līdz septiņiem centimetriem. Ja pazarīti izlauž pavisam sīciņu, apstājas arī sakņu attīstība.
6. Jāgriež lapas
Lapas nodrošina barības vielu aizvadīšanu līdz augļiem. Tāpēc audzētāja interesēs ir lapas saglabāt dzīvas un veselīgas. Lapas jānoņem, ja tās ir bojātas, slimas vai savu uzdevumu paveikušas.
- Jāgriež, nevis jālauž.
Lai gan parasti mēdz runāt par lapu laušanu, labākais paņēmiens, lai no lapām atbrīvotos, ir griešana. Lapas jāgriež ar asu nazi, kuru pirms darba un arī laiku pa laikam procesa gaitā dezinficē ar spirtu. Lapu nogriež pie stumbra. Griezuma rēta ir līdzena, un augam vieglāk to sadziedēt. - Kad griezt?
Lapas sāk griezt ap pirmo augļu gatavošanās laiku. Kad tomāti pirmajā ķekarā jau piebrieduši, kļuvuši gaišāki un tūdaļ sāks krāsoties, arī apakšējās lapas noveco, maina krāsu, vairs nav intensīvi zaļas, un tās var mierīgi nogriezt. - Cik daudz griezt?
Vienā piegājienā tomātam var nogriezt 3–4 lapas, ne vairāk – lai augam nepietrūktu aizsargvielu, kas palīdz sadzīt rētai un aizsargā to pret slimību izraisītājiem. Atkārtoti lapas var griezt pēc 2–3 dienām. Nekad arī vienlaikus negriež lapas un nelauž pazarītes. Sākumā jau šāds dalījums veidojas dabiski – kad jālauž pazarītes, lapas vēl nav jāgriež. Bet arī vēlāk starp lapu griešanu un pazarīšu laušanu ievēro šo 2–3 dienu intervālu.
