Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ūdensžurkas portrets
Īstais vārds šai grauzējai ir ūdensstrupaste – tai ir attāla radniecība ar tādiem labi zināmiem grauzējiem kā pelēkā žurka un mājas pele, tomēr tuvāka rada tā ir vairākām strupastēm, kuru vidū ūdensstrupaste izceļas ar saviem ievērojamajiem izmēriem. Brangākie eksemplāri var sasniegt garumā pat 20 centimetrus un svarā 200 gramus, kas jau ir tāds labi pamanāms dzīvnieciņš. Ar to tā arī ir viegli atšķirama no citiem grauzējiem. Salīdzinot ar pelēm vai žurkām, aste tai ir strupāka, austiņas un actiņas izskatās mazākas, arī purns noapaļotāks un strupāks.
Kam žurkai ūdens, ja tā rosās tikai pa dārzu? Ūdens tuvums tai vajadzīgs, lai pasargātu savus pēcnācējus. Strupaste ir meistarīga alu sistēmu veidotāja, bet ieeju šajos pazemes labirintos viņa izveido zem ūdens. Tā viņa, starp citu, līdzīgi kā bebrs, sargājas vispirms jau no sauszemes plēsējiem, bet ar papildu triku, izveidojot pat vairākas ieejas, sajauc galvu arī ūdens medniekiem. Piemēram, ja ūdrs peld to medīt, strupaste saduļķo ūdeni un iesprūk vienā no ejām, atstājot vajātāju ar garu degunu.
5 ierobežošanas stratēģijas
Supermetodes, kas ūdensstrupastes no dārza pilnībā izskaustu, nav. Un nevajag, jo tās, tāpat kā citas dzīvās radības, ir dabai svarīgas. Kamēr mēs domājam par iznīdēšanu, piemēram, Lielbritānijā tās speciāli pavairo, jo, skaitam strauji samazinoties, nepaēduši paliek daudzi viņu dabiskie ienaidnieki. Taču te būs dažas stratēģijas dzīvnieciņu rosības piebremzēšanai. Var izmantot pa vienai vai arī kombinēt.
- Pieaicini palīgus. Karojoša attieksme pret visiem dārza kaitniekiem nav īsti pareiza. Tā vietā labāk domāt par palīgiem, kas mēģinātu tos ierobežot, piemēram, izmanīgajām zebiekstēm un sermuļiem. Atstāj dārzā vietu, kur tiem dzīvot, – kādu akmeņu un lapu kaudzi. No katriem 1000 dārza kvadrātmetriem 100 būtu jāatvēl dažādām dzīvajām radībām – tad var sagaidīt dārza ekosistēmas pašregulāciju. Tāpat ir dzirdēti veiksmīgi stāsti, kad talkā nāk medīgi lolojumdzīvnieki, piemēram, suns, kurš ik rītu dodas dārza apgaitā, vai kaķis, kas nepalaiž garām nevienu strupasti.
- Roc un nedod mieru. Labi papētot dārzu, var mēģināt sazīmēt, kur ūdens avota tuvumā ir ūdensžurkas alu sistēmas sākumpunkts un maģistrālās alas, kas ved uz tavu dārzu jeb strupastes barošanās vietu. Ja tas izdodas, var regulāri un pacietīgi pārrakt ejas, tā arvien traucējot ūdensžurkas ierasto ikdienu. Bet jāņem vērā, ka tikai vienreizēja pārrakšana rezultātu nenesīs, tas būtu jādara vairākus mēnešus. Vēl viens paņēmiens ir uzieto maģistrālo alu pārrakt ar vismaz divdesmit centimetru (lāpstas dziļuma) dziļu grāvīti. Ūdensžurkas nelabprāt to šķērsos, turklāt nav arī tik izveicīgas, lai vienā ejas posmā ieraktos dziļāk un tad atkal turpinātu pārvietošanos savā iemīļotajā 10–15 cm dziļumā.
- Sajauc galvu un ožu. Ūdensžurkām ir smalka oža, tāpēc tām var dzīvi sarežģīt ar netīkamiem aromātiem.
- Viens no strupastēm netīkamiem augiem ir fritilārijas – ar tām var pasargāt, piemēram, siltumnīcu, apstādot tās apkārt.
- Nepatīkama tām šķiet arī specifiskā melnā plūškoka zaļo dzinumu smarža – tos var sabāzt alās.
- Pa prātam grauzējām nav arī piparmētras, timiāns, ķiploki un sīpoli.
Pieejams arī īpašs līdzeklis repelents ar aktīvo vielu kalcija karbīdu. Noteiktu daudzumu ievieto alā, kur saskarē ar gaisa vai augsnes mitrumu tas izdala ļoti nepatīkamu gāzi. Žurkas tā nenogalina, tikai atbaida, tāpēc tad, kad darbība būs beigusies, tās var atgriezties.
- Ja stādāmi dažādi strupastēm tīkami sīpolaugi vai rieksti, to smaržu var nomākt ar māla kārtiņu. Tam jāsagatavo elastīgs māls, lai viegli ap stādmateriālu izveidotu aptuveni centimetru biezu kārtiņu. Tam cauri žurkas nespēj ēdmaņu sajust. - Veido barjeras.
- Ap ūdensžurku iekārojamajām dobēm var veidot dzelzs sieta barjeras: tā acojumam vajadzētu būt ne lielākam par vienu centimetru, un siets ierokams augsnē vismaz 25 cm dziļumā, virspusē atstājot 30 cm. Veidojot no jauna augstās dobes vai ūdenstilpes, arī tās var izklāt ar sietu.
- Nepatīkamu šķērsli ūdensžurkām veido arī akmeņaina grants, jo tām nepatīk rakties cauri akmentiņiem. Ar to var izklāt, piemēram, sīpolaugu stādīšanas vietu.
- Sīpolpuķes, kas patīk ūdensžurkām, var stādīt metāla stiepļu grozā, ko ierok zemē, papildus vēl dibenu izklājot ar olīšiem. - Radi vibrāciju. Dzīvnieciņa mierīgo ikdienu neciešamāku var padarīt ar vējdzirnavām un klabekļiem. Ja izdodas tos iespraust alās, tad pa tām vibrācija ļoti labi izplatās un var radīt strupastei tādu diskomfortu, ka viņa nolemj vietu pamest.
