• 5 jautājumi par koka fasādes krāsošanu

    Māja
    Liene Millere
    29. jūnijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu koka fasādes estētiku un funkcijas, jāveic daži preventīvi pasākumi. Konsultē Gatis Sakārnis, SIA «Hausmeister» direktors.
    1. Kas liecina par fasādes bojājumiem?
      Pēc vienas ziemas jaunai koka jeb ventilējamai fasādei bojājumiem nevajadzētu būt, tomēr laika gaitā laikapstākļu ietekmē var rasties gan krāsas izmaiņas, gan veidoties deformācijas, plaisas dēļos, parādīties tumši pleķi, kas nozīmē, ka kokmateriālā ir iemetusies puve. Koka fasādes ar gadiem nolietojas, tāpēc laikus jāpamana pirmās pazīmes un jārīkojas. Puvi izraisa mitrums, kā arī no ventilācijas viedokļa nepareizi uzlikts latojums. Puve var veidoties arī vietās, kas pavirši apstrādātas ar antiseptiķiem, kā arī gadījumos, kad koks saskaras ar zemi vai ir pietiekami tuvu zemes līmenim, lai uz to iedarbotos mitrums no augsnes. Vēl viens būtisks faktors ir fasādes krāsas izvēle. Ja krāsa nav piemērota koka fasādei, tā dod pretēju efektu – nevis pasargā to, bet sabojā jeb sapūdē. Savukārt plaisas dēļos rodas no tā, ka materiāls, ko izmanto ventilējamās fasādes uzstādīšanai, nav pietiekami izžuvis, – uz gatavas fasādes dēļi saules ietekmē turpina žūšanas procesu un, tā kā ir sastiprināti un pieskrūvēti, vērpjas un plaisā. Tāpat žūšanas laikā no dēlīšiem mēdz izkrist zaru vietas, kas atstāj neglītus caurumus, veicinot pārējo dēļu bojāšanos.
    2. Kā nomainīt vienu dēli?
      Ja ir nepieciešamība nomainīt tikai vienu dēli, neatkarīgi no tā, vai tie ir parasti vai spundēti, to izzāģē un liek vietā jaunu. Ja bojāts kāds no apakšējiem dēļiem (līdz desmitajam dēlim no apakšas), visu apakšējo dēļu daļu ņem nost un liek atpakaļ, bojātos aizvietojot ar jauniem. Bojātās daļas var izgriezt ar renovatoru vai zobenzāģi, izurbjot caurumu un izgriežot bojāto vietu. Ja izkritis zars no dēļa, no kokmateriāla izgriež tikpat lielu gabaliņu un ar līmi ielīmē fasādē. Otrs variants – piemeklē tikpat lielu sausu zaru jeb tapiņu vai malkas pagali no šķūnīša, ar šablona nazi pielāgo izmēru un ielīmē tukšajā vietā. Būtiski – tapiņu griež par 5–7 centimetriem garāku, nekā nepieciešams, lai to var kārtīgi iesēdināt fasādē kopā ar līmi. Nākamajā dienā, kad līme sacietējusi, lieko daļu no tapas nogriež un noslīpē. Visas detaļas pirms tam apstrādā ar antiseptiķi, bet pēcāk nogruntē un nokrāso vēlamajā krāsā.
    3. Kā pareizi pārkrāsot?
      Lai pilnībā pārkrāsotu ventilējamo fasādi, vispirms kārtīgi jāsagatavo virsma. Visu fasādi viegli noslīpē, lai jaunajai krāsai ir labāka saķere. Ja kaut kur ir tauki vai sveķi, šīs vietas jāapstrādā ar smilšpapīru. Tāpat jānotīra visas vietas, kur parādījies apsūnojums. Fasādes attīrīšanai pirms krāsošanas var izmantot arī augstspiediena mazgātāju, kā arī vietas, kuras grūtāk notīrīt, viegli apstrādā ar drāšu birsti. Sveķu noņemšanai var izmantot špakteļlāpstiņu, tomēr jāuzmanās, lai nesabojātu dēli. Pēc virsmas mazgāšanas ar ūdeni noteikti jāļauj tai kārtīgi nožūt. Kad virsma ir attīrīta no netīrumiem un putekļiem, tā jānogruntē ar grunti, kas paredzēta kokam. Lai panāktu labāku efektu, grunti pirms tam var ietonēt tajā pašā tonī, kādā ir fasāde. Pēc gruntēšanas virsmai jāļauj kārtīgi nožūt – parasti no 8 līdz 12 stundām –, un tikai tad var ķerties pie krāsošanas. Jāatceras, ka visi šie darbi jāveic sausā un saulainā laikā, bet ne tiešos saules staros. Saulainā pusē krāsa ātrāk nožūs, bet saules starojums var ietekmēt krāsas noturību. Tā kā krāsa īpaši pievelk UV starojumu, jāņem vērā, ka arī pats meistars var dabūt saules dūrienu.
    4. Kā zināt esošo fasādes toni?
      Ja pirms atjaunošanas darbiem nav zināms, kāds konkrēti ir esošais fasādes tonis, to var noteikt ar krāsas noteicēju – elektronisku instru­mentu, ko, pieliekot pie sienas, tiek noskaidrots krāsas kods. Te gan jāņem vērā fakts, ka laika gaitā krāsa izbalē, tāpēc var atšķirties no tās, kas ir veikalā. Krāsas noteicējs nosaka arī aptuvenos jeb tuvākos trīs toņus esošajai krāsai. Otrs variants – būvniecības preču veikalā paņemt krāsu paraugus un pielīdzināt vēlamo toni esošajam. Vēl viena metode, kā atrast īsto krāsu, ir izgriezt nelielu dēļa gabaliņu no fasādes un ņemt līdzi uz būvmateriālu veikalu, uz vietas piemeklējot krāsu starp vairākiem paraugiem. Ja fasādes toni tomēr gribas mainīt, bet nav pārliecības, kā tas izskatīsies dabā, uz veikalu ņem līdzi dēļa gabaliņus, uzkrāso uz tiem krāsu paraugus un ved mājās, lai pielaikotu dzīvē. Tā ir arī vieglāk saprast, kāds kļūs tonis, kad krāsa būs nožuvusi.
    5. Vai cenai ir nozīme?
      Lielākā kļūda, ko parasti pieļauj, krāsojot koka fasādes, ir… skopums. Te vietā ir teiciens par to, ka skopais maksā divreiz, jo parasti lētākas krāsas kalpo uz pusi īsāku laiku. Labs apstrādes materiāls nekad nebūs lēts! Laba krāsa, kas uzklāta uz pareizi apstrādātas virsmas, kalpos vismaz piecus gadus. Atkarībā no ārējiem apstākļiem un klimata – pat desmit. Ļoti svarīgi ievērot divas lietas – virsmai jābūt tīrai un meistaram pacietīgam. Tas nozīmē, ka virsmas ir kārtīgi jāattīra un pēc mazgāšanas, pirms tiek uzsākta gruntēšana, jāļauj tām nožūt vismaz vienu dienu. Nav arī ieteicams krāsot sienas agri no rīta, kad tās vēl ir mitras pēc nakts. Labākais laiks šādiem darbiem ir pusdienas laiks vai pēcpusdiena.  

     

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē