Raksts no žurnāla Astes arhīva
Konsultē kinoloģe Everita Pāne.
Arī rakšana, tāpat kā riešana, gaudošana vai teritorijas iezīmēšana, ir normāla suņa uzvedības izpausme, kas nereti mums, suņu saimniekiem, var likties nepieņemami vai traucējoši. Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem rakstiem – lai atrisinātu kādu uzvedības problēmu, sākumā ir jāsaprot tās cēlonis. Rakšanai var būt daudzi un dažādi iemesli.
Citi lasa
- Rok aiz garlaicības vai vientulības.
Šis ir viens no izplatītākajiem rakšanas iemesliem, jo suņi, kas ilgstoši tiek atstāti vieni bez uzraudzības, agri vai vēlu sāks meklēt veidus, kā sevi izklaidēt un mazināt stresu. Īpaši jauniem un fiziski spēcīgiem suņiem nereti enerģija plūst pāri malām, tāpēc arī privātmāju īpašniekiem ļoti svarīgi kopā ar savu mīluli doties regulārās pastaigās ārpus mājas teritorijas.
Pirms dodies uz darbu, ar suni kārtīgi izstaigājies, to fiziski nokausējot, dodot iespēju izskrieties, izdauzīties un visu uzkrājušos enerģiju atstāt ārpus mājas pagalma. Te der atcerēties veco labo teicienu par to, ka labs suns ir noguris suns. - Apslēptie dārgumi.
Var gadīties, ka tavs piemājas dārziņš tiek pārvērsts par apslēpto dārgumu krātuvi, jo ir suņi, kas instinktīvi aprok kaulus un neapēstos našķus, tā teikt – nebaltai dienai. Ja tavam sunim piemīt šī tendence, risinājums ir gaužām vienkāršs – nedod viņam kaulus vai gluži vienkārši, kad viņš pabeidzis grauzt savu našķi un pirms vēl paspējis to aprakt, paņem to prom un neatstāj sunim pieejamu tavā prombūtnes laikā. - Rok, lai atvēsinātos.
Šī varētu būt izplatīta tendence tieši gada karstākajos mēnešos, vasarā, kad suņi mēdz izrakt lielas un dziļas bedres, ko izmanto par patvērumu, lai atvēsinātos.
Šajā gadījumā būtu svarīgi sunim nodrošināt komfortablus apstākļus, piedāvājot karstās dienas pārlaist kādā vēsākā telpā – mājā, garāžā vai citā vietā, kur nav tik karsts kā ārā. Kā arī rūpēties par to, lai sunim visu laiku būtu pieejams svaigs un atvēsinošs dzeramais ūdens. - Rok, lai medītu.
Tas, protams, ir visraksturīgākais tieši medību suņu šķirnēm – takšiem, terjeriem jeb alu suņiem, kuri nelaidīs garām nevienu izdevību pārbaudīt kurmja rakumus. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā un arī respektēt konkrētā suņa izcelsmi. Jo nevar suni nosodīt par to, kamdēļ viņš ir radīts. Tas ir viņa iedzimtais instinkts, kaislība un galu galā – arī teicamas darba spējas, kuru dēļ šķirne tikusi selekcionēta.
Šajā gadījumā jāpraktizē jau iepriekš minētais – neatstāt suni ilgstoši vienu pagalmā bez uzraudzības, dot viņam pietiekamu un regulāru fizisko slodzi ar iespēju izrakties uz nebēdu tuvākajā mežā vai uz lauka.
Ja suns ir tik kaislīgs mednieks un racējs, ka arī regulāra rakšana ārpus mājas pagalma neattur viņu no dārza dobju uzrakšanas, nekas cits neatliek kā ierādīt sunim vietu kādā pagalma stūrī, kur viņam ir atļauts rakt. Vai, gluži kā bērnam, ierīkot savu smilšukasti. Vai arī pagalmā uztaisīt nožogotu voljēru, kur suns tiek atstāts saimnieku prombūtnes laikā un kur atļauts rakt. Voljēram gan jābūt ar drošiem pamatiem, lai suns no tā neizraktos. - Rok, lai dotos brīvsolī.
Tāpat ir suņi, kam ir tieksme paklaiņot, tiklīdz palikuši vieni. Ir tādi, kas lēks pāri žogam, un ir tādi, kas centīsies izrakties caur žoga apakšu. Ja nav iespējams ierīkot žogu ar drošiem pamatiem, suns saimnieku prombūtnes laikā jāatstāj vai nu nožogotā voljērā vai arī iekštelpās.
Arī te vietā atcerēties par to, ka labs suns ir noguris suns, un pirms došanās prom no mājām der viņu kārtīgi nokausēt, tādējādi mazinot vēlmi doties meklēt piedzīvojumus ārpus mājas teritorijas.
Visa pamatā – apmācība
Lai arī kāds būtu rakšanas iemesls, jebkuram sunim ir nepieciešama apmācība. Arī mans taksis rok pie pirmās izdevības. Taču viņš to dara pastaigas laikā parkā, mežā, uz lauka, kur arī ļauju izrakties pēc sirds patikas. Taču viņš nekad nav uzracis nevienu puķu dobi mājas pagalmā. Ir gan mēģinājis, taču zina komandu nerakt, nedrīkst.
Tas viss sunim ir jāmāca jau kucēna vecumā – ko, kur un kad viņš drīkst darīt un kāda uzvedība nav vēlama. Saimniekam ir jākontrolē situācija un jāpalīdz sunim izvēlēties pareizo rīcību, nedodot iespēju veidoties nevēlamiem ieradumiem.