Konsultē Jānis Vaivars, bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmuma Ragāres saimnieks.
Aktinīdiju audzēšanas knifi
- Jāpierauga, lai neizkalst saknes, tāpēc svarīgi pēc stādīšanas augu apdobes nomulčēt. Mulčas izvēle katra paša ziņā, esmu izmantojis sienu no lauka, ir likta arī šķelda.
- Auga apakšējo daļu, sakņu sistēmu noteikti vajag noēnot. Var priekšā piestādīt augus, kas ir īsāki, lai noēno saknes, atstājot liānu saulē. Mani vecvecāki stādīja priekša irbenes, plūškokus. Tas būs vēl drošāk, tomēr mulčēt vajag jebkurā gadījumā.
- Svarīgs ir balsts, kur liānai vīties. Cik augstu uztaisīs, tik augstu augs uzrāpsies. Mūsu divstāvu mājai pārkāpis pāri jumtam. Aktinīdiju var drošu sirdi stādīt pie mājas, šī liāna aug rātni, negrauž ķieģeļus un nebojā pamatus, kā to dara, piemēram, mežvīns.
- Jaunajos stādījumos ierīkoju 4,5 metru augstus balstus, gribas pamēģināt lielāku zaļo sienu. Tā kā aktinīdija ir ilgmūžīga, svarīgi arī izvēlēties izturīgu statņa materiālu, lai pēc dažiem gadiem tas nebūtu jāveido no jauna. Balstam jābūt saprātīgā augstumā, zemāk par 1,5 metriem nevajadzētu veidot, jo tad augam nav, kur izvērsties, un ogu raža būs maza. Optimāli būtu vismaz 2,5–3 metrus augsts balsts. Var mēģināt augu laist arī horizontāli, bet tad jāveido specifiskas konstrukcijas, piemēram, ja vēlas zaļu jumtu vai romantisku, liānām apvītu arku.
- Liānas nav īpaši jāapgriež un jāveido, lai gan labākas ražas iegūšanai un kuplākam vainagam to iesaka darīt. Pats aktinīdijas neveidoju. Rudenī, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad lapas jau nokritušas, var izgriezt tievos, aizlūzušos dzinumus vai paretināt pārāk biezi saaugušos dzinumus.
Vairāk par aktinīdiju audzēšanu lasi šajā rakstā!