Vairums šajā uzskaitījumā iekļauto kļūdu attiecas uz suņu saimniekiem, bet minētas arī aplamības, ko izdara kaķu, sesku un citu mājas mīluļu turētāji.
- Saimnieks cenšas pats noteikt diagnozi un ārstēt savu dzīvnieku. Nereti zāļu izvēli balsta uz it kā līdzīgu situāciju, kāda ar dzīvnieku vai kādu cilvēku bijusi draugu ģimenē. Taču dažas zāles ir ļoti toksiskas, turklāt kaite, kuras gadījumā tās lietotas, bijusi pavisam cita. Tāpēc nekad nedod savam mīlulim zāles, iekams neesi aprunājies ar savu veterinārārstu!
- Paņemot dzīvnieku, neieplāno pietiekami lielus līdzekļus viņa kopšanai un vakcinēšanai. Līdz ar to mīlulis nesaņem visu to, kas viņam patiešām ir nepieciešams.
- Regulāri dod pārpalikumus no galda. Protams, ka visbiežāk mīlulis par to priecāsies un apēdīs gardu muti. Viņš nedomā, ka viņu gaida vēdersāpes un citas nedienas, kad gremošanas trakts ar apēsto netiks galā. Suņiem nereti tieši tāpēc sākas problēmas ar aizkuņģa dziedzeri.
- Dzīvnieku pārbaro. Pie tā, ka mīlulis ir aptaukojies, vainīgs ir saimnieks, jo ne jau dzīvnieks pats var izvēlēties, cik kalorijām bagātu barību iegādāties. Un maldīgi ir domāt, ka viņš zina, cik daudz barības viņa organismam nepieciešams. Arī fiziskās slodzes apjoms, tajā skaitā pastaigas ilgums, ir saimnieka ziņā.
- Iemāca diedelēt gardumus no galda. Suns, kurš nekad neko nav saņēmis no cilvēku galda, pat nenojauš, ka no žēla skatiena un tupēšanas līdzas, kad cilvēki ēd, varētu atlēkt kāds labums!
- Pārāk vēlu sāk vest savu suni uz skolu – bieži vien tikai tad, kad jau vajadzīga mīluļa uzvedības korekcija. Ja līdz pat divu triju gadu vecumam viņam atļauts uzvesties, kā pašam tīk, apmācībā būs jāiegulda daudz vairāk spēka un laika.
- Aiz slinkuma doties ar suni pastaigā, piemēram, kad ārā ir lietus, stiprs vējš, atstāj viņu vienu pašu paskraidīt. Ļoti bieži tieši šādās situācijās suņi iekļūst satiksmes negadījumos un gūst traumas. Dzīvnieks var arī aizklīst. Ja ap māju nav kārtīga žoga, suni nekādā gadījumā nedrīkst atstāt ārā bez pieskatīšanas.
- Atstāj mīluli automašīnā. Ne tikai siltajā sezonā auto salons ļoti ātri uzkarst, bet arī mākoņainās un ne pārāk karstās dienās, un mašīnā atstāts dzīvnieks var pat nomirt.
- Mīlulis nav ne čipēts, ne reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā. Ja noklīst čipēts dzīvnieks, tad ir lielāka iespēja sameklēt īstos saimniekus.
- Pie kaklasiksnas nav piestiprināts žetoniņš ar saimnieka vārdu un tālruņa numuru. Līdztekus zem ādas ievietotam čipam vajadzīga lieta ir arī šis žetoniņš. Tas paātrinās noklīdušā dzīvnieka saimnieka atrašanu.
- Neiedziļinās, kādi plusi un kādi mīnusi ir mīluļa kastrēšanai/sterilizēšanai. Kastrētie un sterilizētie dzīvnieki ir ne tikai rāmāki un pasargāti no traumām, kurās var iedzīvoties dzimumdziņas trauksmes dēļ, bet arī retāk saslimst ar piena dziedzeru vēzi un prostatītu.
- Pārāk maz uzmanības pievērš dzīvnieka socializēšanai. Īpaši svarīgi, lai kucēns pēc iespējas tiktu iepazīstināts ar dažādu augumu un vecumu, un dažādi ģērbtiem cilvēkiem, lai viņš veidotos draudzīgs un nebaidītos no svešiniekiem.
- Nepieradina pie ķemmēšanas. Kažoka regulāra attīrīšana no vecā, atmirušā apmatojuma nāk par labu ikvienam dzīvniekam. Ķemmēšana arī uzlabo asinsriti, un pie viena vari pārbaudīt, vai ādā nav radusies kāda brūcīte vai sakasīta vieta.
- Nepievērš uzmanību nagiem. Ķepu spilventiņus un nagus ieteicams regulāri apskatīt arī tad, ja dzīvnieka uzvedība nerada aizdomas, ka ar ķepām varētu būt kāda problēma.
- No mazotnes neiemāca dzīvniekam, ka ir jāļauj tīrīt zobus. Kad jau būs izveidojies zobakmens vai mutē sākušās citas nepatikšanas, mīluli pieradināt pie zobu tīrīšanas var būt pat neiespējami.
- Aizraujas ar kaulu došanu sunim. Sunim kaulu graušana nav nepieciešamība, kauls ir tikai gardums, ko var pa retam piedāvāt. Un tad jāizvēlas tikai svaigs (nevis vārīts!) kauliņš, no kura nevar atlūzt asas šķēpeles.
- Pārprot suņa astes luncināšanu. Tas ir viens no veciem mītiem, ka suns, kustinot asti, izrāda savu prieku un sajūsmu. Taču patiesībā šāda kustību valoda var vēstīt arī par agresiju, par satraukumu, nemieru.
- Ignorē izmaiņas dzīvnieka uzvedībā. Suņi un kaķi spēj labi slēpt savas slimības, tāpēc saimniekam jāpievērš uzmanība jebkurām izmaiņām. Piemēram, ja mīlulis, kuram allaž paticis rotaļāties, kļuvis visai neatsaucīgs, tam noteikti ir vērā ņemams iemesls!
- Nogaida, cerot, ka problēma atrisināsies pati. Bieži pie veterinārārsta dzīvnieki tiek vesti novēloti. Ja parādījušies aizdomīgi simptomi, zvani dakterim uzreiz, nevis tikai pēc vairākām dienām!
- Neizprot, ka dzīvnieka šļūkšana uz dibena liecina par problēmu. Iespējams, mīlulim ir zarnu parazīti, varbūt vilnā pie dibena saķērušās fekālijas, jo kaut kas nav kārtībā ar vēdera izeju, varbūt diskomfortu rada anālie dziedzeri.
- Nepārbauda dzīvnieka guļvietu. Tā daudz ko var pastāstīt par mīluļa veselību. Vai tā savādi nesmird? Vai nav redzamas blusu fekālijas? Vai tajā nav sakrājušies, saķērušies gruži?
- Aizmirst paslavēt savu suni par labu uzvedību. Tev šķiet, ka tādai tai vienkārši ir jābūt? Bet suns gaida uzslavas, tas vairo viņa labsajūtu un pārliecību par sevi.
- Par maz rotaļājas. Rotaļāšanās dzīvniekiem vajadzīga visa mūža garumā, arī seniora gados. Spēles ir iespēja izvingrināt ķermeni un palīdz arī mentālajai veselībai.
- Neļauj sunim izskrieties. Sunim nepietiek tikai ar to, ka tu ar viņu dodies pastaigā, viņam vajag arī ļaut izskrieties un pēc sirds patikas izkustināt savus muskuļus!
- Toksiskas vielas, piemēram, žurku indi, mēdz atstāt dzīvniekam viegli pieejamā vietā.
- Nepievērš uzmanību tam, kur noliktas cilvēku zāles. Ņem vērā, ka suns tās var apēst kā konfektes! Ar zālēm jābūt tikpat uzmanīgam, kā tad, ja tev mājās ir mazs bērns, kas visu vēlas pagaršot.
- Dodoties atvaļinājuma braucienā, ņem dzīvniekus līdzi. Ļoti bieži tas ir slikts risinājums, jo nokļūšana nepazīstamā vietā dzīvniekam var radīt lielāku stresu nekā palikšana mājās bez saimnieka, bet ar pieskatītāju.
- Čurāšanu nevietā vienmēr uzskata par uzvedības problēmu. Tikpat labi tā var liecināt par slimību!
- Palaiž suni skraidīt pa pagalmu, aizmirstot viņam ēnā nolikt kārtīgu trauku ar svaigu, tīru ūdeni.
- Dod sunim vīnogas, rozīnes, sīpolus. Vīnogas un rozīnes ļoti kaitē nierēm, pat tad, ja apēsts nedaudz. Savukārt sīpolu iebarošana var radīt anēmiju. Par to ir stāstīts daudz reižu, taču joprojām netrūkst saimnieku, kas saviem suņiem piedāvā šos produktus!
- Atstāj nesavāktu apakšveļu, netīras zeķes, lietotas higiēniskās paketes un tamponus. Regulāri zem ķirurga naža nokļūst suņi, kas kaut ko tādu ir apēduši. Viņus vilina šo priekšmetu smarža.
- Domā, ka dzīvnieks mācās no savām kļūdām. Pārsvarā tā vis nav, it īpaši, ja runa par neēdamu lietu norīšanu. Viņš nesaprot to, ka, apēdot saimnieka netīro zeķi, var atkal nonākt uz operāciju galda. Vairums dzīvnieku šādas savas kļūdas atkārto daudzas reizes.
- Uzskata, ka pēc suņa deguna var noteikt, vai dzīvnieks ir slims. Tas ir maldinošs priekšstats.
- Atstāj suni ar bērniem. Pat suns ar labu raksturu un līdzsvarotu temperamentu nevarēs ilgi paciest, ka viņu rausta aiz astes vai kāpj mugurā. Nekad neatstāj bērnu ar suni bez stingras uzraudzības!
- Prasībās pret dzīvnieka uzvedību nav konsekvences. Ja kaut kas ir aizliegts, tad šādai prasībai jābūt vienmēr. Nevar vienu dienu mīluli strostēt, kad viņš grasās iekāpt gultā, bet otrā dienā ļaut viņam to darīt.
- Nepievērš uzmanību dzīvnieku barības etiķetēm. Tās satur ļoti būtisku informāciju!
- Neiemāca sunim paklausības pamatus. Arī tad, ja uzskati, ka tavs suns ir gana paklausīgs un apķērīgs un skolā iet viņam nav nepieciešams, obligāti iemāci komandas, kas dažkārt var glābt viņa dzīvību, piemēram, Stāvi!, Nedrīkst!
- Nesagatavojas negaidītām situācijām. Mums negribas domāt, ka kurā katrā brīdī var atgadīties kaut kas slikts, taču tā mēdz notikt. Gādā, lai tev mājās pa rokai būtu pavada, ja ātri nāktos savākt savu suni. Lai nav tālu jāmeklē krātiņš kaķa pārvadāšanai. Obligāti seko, lai mīluļa aptieciņā būtu visas vajadzīgās zāles un pirmās palīdzības sniegšanas priekšmeti.
- Neved pie veterinārārsta uz profilaktisku pārbaudi. Ja dzīvnieks neizskatās slims, tas nenozīmē, ka viņam ar veselību absolūti viss ir kārtībā. Reizi gadā noteikti aizved viņu uz pārbaudi!
- Suņu pastaigu vietā nepievērš uzmanību, kā uzvedas citi suņi. Diemžēl pastaigāties ved ne tikai miermīlīgos dzīvniekus. Lieka uzmanīšanās nenāks par ļaunu. Pārliecinies, ka esi savu suni laikus aizvedis vakcinēt pret trakumsērgu.
- Iegādājas bīstamas rotaļlietas. Pērc savam dzīvniekam tikai drošas mantas, ko mīlulis nevar ne sagrauzt, ne sadalīt detaļās, ne norīt veselas!
- Māca ar kliegšanu un sodīšanu. Sen pierādījies, ka suņi un arī kaķi labi mācās, ja tiek izmantotas pozitīvas apmācību metodes. Sods dzīvnieku padara tramīgu un bailīgu.
- Neapdomīgi atbalsta suņa rūkšanu. Ja suns rūc, nekad nesaki Labs suns!, lai viņu nomierinātu. Jo tā nepavisam nav laba suņa uzvedība!
- Par katru cenu grib sagādāt vēl kādu dzīvnieku – lai mīlulim vienam nav garlaicīgi. Taču ne katrs dzīvnieks alkst kompānijas. Vispirms centies izprast viņa vēlmes.
- Nepārbauda pagalmu. Pat ja tas ir tavas privātmājas pagalms, regulāri pārbaudi, vai tajā kaut ko nav iemetuši garāmgājēji. Vai nemētājas naglas, pudeļu lauskas, iepakojuma maisiņi un citas drazas, ko suns var norīt vai uz kā var sagriezt kāju.