Rīga +15°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Lapsas pieder suņu dzimtai un ir vienas no mazākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem, kurā ietilpst vilki, šakāļi un mājas suņi.
- Par vismazāko lapsu tiek uzskatīts feneks. Tas ir jauks tuksnesī dzīvojošs dzīvnieks ar milzīgām ausīm. Viņa ķermeņa maksimālais svars ir ne vairāk kā 1,5 kg un garums sasniedz vien 40 centimetrus.
- Lapsas aizsargājoties var rūkt līdzīgi kā suņi.
- Lapsas prot peldēt, lai gan dara to ļoti reti un parasti tikai ārkārtas gadījumos.
- Golfa laukumos ir gadījies, ka lapsas nozog bumbas. Kāpēc viņām ir tik liela interese par golfa bumbiņām, joprojām ir noslēpums.
- Papildus dabiskajiem plēsējiem lapsas apdraud arī cilvēks. Medības, biotopu zudums un ceļu satiksme ir galvenie lapsu mirstības cēloņi.
- Atkarībā no sugas pieaugušas lapsas sver no 2,2 līdz 14 kg. Rudā lapsa parasti sver 3,6–7,7 kg.
- Savvaļā lapsas var nodzīvot arī 10–12 gadus, taču vidēji lapsas dzīvo vien 5–8 gadus. Nebrīvā dzīvildze ir lielāka.
- Lapsas ir ļoti rotaļīgas, īpaši jaunībā. Viņam patīk spēlēties citai ar citu, dzenoties pakaļ, skrienot un lecot.
- Skrienot lapsas var sasniegt ātrumu līdz 50 km/h. Tas padara viņas par ātrām un elastīgām medniecēm.
- Lapsas parasti dzīvo alās, ko taisa pašas vai aizņemas no citiem dzīvniekiem. Šīs alas nodrošina patvērumu no plēsējiem un sliktiem laikapstākļiem.
- Sarkanā lapsa ir visizplatītākā lapsu suga pasaulē. Tā mīt Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Austrālijā.
- Lapsām ir vairākas komunikācijas metodes – skaņas, kustības, smaržas. Viņas var radīt dažādas skaņas, tostarp spiegšanu, riešanu, kliedzienus utt.
- Grūsnība lapsām ilgst aptuveni 52 dienas. Pēc piedzimšanas lapsēni paliek alā mātes uzraudzībā, līdz tie ir pietiekami paaugušies un spēcīgi, lai izlīstu ārā.
- Dažreiz lapsa sarīko veselu izrādi savu upuru priekšā. Viņa ar visu savu izskatu parāda, ka medības viņu neinteresē, bet, kad upuris zaudē modrību, lapsa tam uzbrūk.
- Lapsām ir nozīmīga loma ekosistēmā, kontrolējot grauzējus un citu kaitēkļu populāciju.
- Arktiskās lapsas pārdzīvo visbargākās ziemas uz planētas. Atšķirībā no vairuma lapsu viņu kažoks maina krāsu atkarībā no gadalaika – ziemā tas ir balts, lai maskētos sniegā, bet vasarā pelēks.
- Lapsas iezīmē teritoriju, atstājot savu smaržu gan ar urīna, gan fekāliju palīdzību.
- Lapsas ir savrupi dzīvnieki, bet dažkārt veido nelielas grupas. Tās parasti sastāv no ģimenes pāra un viņu mazuļiem.
- Lapsas lieliski lien pa kokiem. Šī unikālā prasme palīdz tām meklēt barību un izvairīties no plēsējiem.
- Lapsas ir visēdājas, tāpēc viņu ēdienkarte ir visnotaļ plaša. Viņas medī mazos grauzējus, zaķus, uz zemes perējošus putnus, putnu mazuļus, izēd no ligzdām olas. Barībai izmanto arī rāpuļus, abiniekus, zivis, kukaiņus. Samērā bieži uzbrūk mājputniem. Labprāt ēd maitu, apdzīvotu vietu tuvumā nesmādē arī pārtikas atkritumus. Vasarās mielojas arī ar ogām un augļiem.
- Arktiskās lapsas ir ļoti aukstumizturīgas, spēj izturēt temperatūru līdz mīnus 70 grādiem.
- Zinātnieki uzskata, ka lapsas spēj atpazīt cilvēku sejas. Tas balstīts uz pētījumiem, kas veikti ar mājas lapsām.
- Lapsas reti uzbrūk cilvēkiem. Satiekoties ar tiem, viņas izvēlas bēgt, nevis uzbrukt.
- Lapsas lieliski pielāgojas dažādiem dzīves apstākļiem. Viņas var sastapt mežos, tuksnešos, kalnos, kā arī daudz urbanizētākos apgabalos, tostarp pilsētās un piepilsētās.
- No visas savvaļas faunas ar trakumsērgu visbiežāk slimo lapsas.
- Tāpat kā mājas kaķiem, arī lapsām ir vertikāli novietotas acu zīlītes, kas liecina par aktivitāti nakts stundās.
- Lapsas ir slavenas ar savu viltīgo uzvedību. Ne velti viņas bieži tiek pieminētas tautas pasakās un teikās. Daudzās kultūrās šie dzīvnieki simbolizē viltību un atjautību.
- Lapsām ir lieliska redze, dzirde un oža. Šīs maņas viņas izmanto medībās un lai orientētos apkārtējā vidē. Viņu asā dzirde ļauj tām sadzirdēt mazos grauzējus zem dziļa sniega.
- Lapsas nereti var sastapt kapsētās, kur var atrast daudz trušu alu un samērā drošu dzīvesvietu.
- Kad lapsas medī, viņas izmanto peļu slazda stratēģiju, lecot augstu gaisā un krītot virsū savam upurim.
- Lai gan lapsas parasti medī naktīs, tās nav pilnībā nakts dzīvnieki. Viņas ir aktīvas arī krēslas stundās un agrā rītā.
- Kad lapsām sākas pārošanās sezona, šie dzīvnieki dejo sava veida deju, tā saukto lapsas fokstrotu. Dzīvnieks paceļas uz pakaļkājām un pēc tam ilgu laiku staigā partnera priekšā.
- Ir apmēram 12 savvaļas lapsu sugu. Katrai sugai ir savas unikālās īpašības, tostarp atšķirības izmērā, apmatojuma krāsā un dzīvotnē. Viszināmākā ir rudā lapsa, arktiskā lapsa un stepes lapsa (korsaks).
- Ne velti lapsas uzskata par gudriem dzīvniekiem. Viņām ir interesanta metode, kā atbrīvoties no blusām. Lapsa ar kociņu zobos iet dziļi ūdenī, un blusas pārvietojas uz šo slazdu. Pēc kāda laika dzīvnieks kociņu izmet un līdz ar to arī kaitinošās blusas.
- Lapsai ir asa mēle.
- Lapsām piemīt spēja mācīties un atcerēties. Viņām var iemācīt vienkāršas komandas tāpat kā mājas suņiem.
- Lapsa barību nekošļā, bet saplēš mazos gabaliņos un norij veselu.
- Gadsimtu gaitā lapsas bijušas daudzu mākslas un literatūras darbu varones.
- Daudzviet lapsas ir aizsargājama suga, un tās nav atļauts medīt.
- Lapsas pēdas ir viegli atpazīt, jo viņa parasti atstāj četru kāju pirkstu un asu nagu nospiedumus.
- Lapsas greznā aste palīdz tai noturēt līdzsvaru, kalpo kā saziņas signāls un silta sega ziemā.
- Lapsas aste var veidot līdz 50% no kopējā ķermeņa garuma.
- Lapsas, tāpat kā vilki, ir monogāmi dzīvnieki. Viņas veido pāri uz mūžu.
- Lapsas aste smaržo pēc vijolītēm. Tur atrodas dziedzeris, kas rada ziedu aromātu. Tāpēc izteiciens slēpt pēdas ir ieguvis nedaudz citu nozīmi, jo lapsas ne tikai slēpj ķepu nospiedumus zemē, bet arī savu smaržu.
