3 jautājumi par dendrobiju kopšanu ziemā

1. Cik bieži ziemā laistīt ziedošās Dendrobium nobile orhidejas?
   Lai gan Dendrobium nobile jeb dižciltīgais dendrobijs ziemā zied, tomēr šis laiks tam ir izteikts miera periods, kad jālaista ļoti maz. Literatūrā rakstīts, ka nemaz. Bet tā gan es neieteiktu darīt. Nelaistīt varētu tad, ja būtu tik liels gaisa mitrums, ka augs sev vajadzīgo valgmi iegūtu no tā. Istabā uz palodzes ir citādi.
   
   Taču nevar arī stingri pateikt, ka jālaista pēc tik un tik dienām. Viss atkarīgs galvenokārt no temperatūras un gaisa mitruma. 14–16 grādu temperatūra ir tieši tāda, kāda vajadzīga dižciltīgajam dendrobijam, un tādā varētu laistīt reizi divās nedēļās. 18 grādi jau ir par siltu, un varbūt jālaista mazliet biežāk.
   
   Es savus Dendrobium nobile turu vēl vēsākā vietā, kur temperatūra ir tikai plus 10 grādu, un ziemā laistu reizi trijās nedēļās. No vienas puses, dendrobijus, tāpat kā citas orhidejas, labāk laistīt par maz, nevis par daudz. No otras, nedrīkst pieļaut, ka sāk pārāk čokuroties dendrobiju dzinumi jeb mietiņi. Tas liecina, ka mitruma trūkst.

2. Kāpēc Dendrobium phalaenopsis šobrīd dzeltē lapas?
   Lai gan abi – dižciltīgais dendrobijs (Dendrobium nobile) un falenopšu dendrobijs (Dendrobium phalaenopsis jeb Dendrobium bigibbum) – ir dendrobiji, tomēr tās ir ļoti atšķirīgas puķes.
   
   ižciltīgais dendrobijs 16 grādu temperatūrā jūtas labi, bet falenopšu dendrobijam tā ir gandrīz vai zemākā avārijas temperatūra, kurā tas tik tikko spēj izdzīvot. Tam vajag tādu pašu temperatūru kā veikalos biežāk pirktajai orhidejai fenelopsim, tātad 22–25 grādus, tikai gaismas gan vajag trīsreiz vairāk nekā falenopsim, jo tas tomēr ir dendrobijs. Tātad kopsavilkums ir tāds: šai puķei jāmeklē siltāka vieta nekā dižciltīgajiem dendrobijiem, ja negribi, lai tā nonīkst pavisam. Uz vienas palodzes abas nespēj dzīvot, jo arī dabā vienā kokā nedzīvo.

3. Ko darīt ar Dendrobium nobile noziedējušo ziedkātu – atstāt vai izgriezt?
   Atstāt. Dendrobijiem nav ziedkāta, ziedi veidojas tieši uz dzinumiem. Mēdz gadīties, ka noziedējušie dzinumi izdzen vēl kādu ziedu, un tu to neredzēsi, ja dzinumu nogriezīsi. Turklāt mietiņš, kurš tikko noziedējis, turpina kalpot kā barības vielu rezerve.
   
   Kad izveidojies jauns dzinums, kuram pašam vēl nav stabilas sakņu sistēmas, tas barības vielas un enerģiju ņem no vecā dzinuma. Paies trīs vai četri gadi līdz brīdim, kad būs pienācis laiks vecajam dzinumam pašam doties uz citiem augšanas laukiem. Bet, pirms tas notiks, dzīvā daļa izsūks no tā itin visas barības vielas, ko vien var izmantot. Tā ka, nogriežot kaut ko – noziedējušu dzinumu vai dzeltēt sākušu lapu – par agru, tu apzodz savu orhideju.

   Citi lasa

   Marta Kalniņa

   Drukātā prese

   Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

   Marta Kalniņa

   Bizness

   Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

   

   Ineta Meimane

   Personības

   Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Galvenais orhideju audzēšanas likums ir tāds – mēģini kopēt dabu, un dabā neviens noziedējušos neizgriež.