Ar šo dienu latviešiem saistās daudzi ticējumi:
- Ja septiņu gulētāju dienā saule spīd, tad tā spīdēs septiņas dienas no vietas; ja lietus līst – līs septiņas dienas. Ja pēc 7 dienām nepārstāj, tad tāds pat laiks turpināsies 7 nedēļas.
- Ja ielīst 7 brāļu dienā (10. jūlijs), līs 7 nedēļas; ja 7 gulētāju dienā (27. jūnijs), līs 7 dienas.
- Lietus septiņgulētāju dienā nes lietu septiņas dienas no vietas, bet septiņu brāļu dienā septiņas nedēļas no vietas.
- Ja gulētāju dienā guļ ilgi no rīta, tad visu gadu no rītiem jākaujas ar miegu.
- Ja septiņu gulētāju dienā daudz guļ, tad visu gadu daudz gulēs.
- Ja kādam ir problēmas ar aizmigšanu vai citi miega traucējumi, tad šajā dienā vajag septiņu gulētāju vārdus uzrakstīt uz papīra un slepeni palikt šim cilvēkam zem spilvena.
- Senlatvieši cilvēkam, kurš saslima Septiņu gulētāju dienā, sita septiņas reizes pa sāpošo vietu un teica: «Slimība, paliec guļot kā septiņi gulētāji!»
Par šīs dienas izcelsmi Latviešu konversācijas vārdnīcā teikts: «Septiņi gulētāji, septiņi brāļi, svētie. Tie ir kristīgi jaunekļi, kas, pēc 5. gadsimtā radušās leģendas, Efesā, valdnieka Decija kristiešu vajāšanas laikā paslēpušies kādā alā, tur iemūrēti, bet pēc apmēram 200 gadiem ķeizara Teodozija II valdīšanas laikā, uz laiku atmodušies, lai apliecinātu ar savu likteni un vārdiem mirušo augšāmcelšanos. Viņu šķietamo kapu Efesā apmeklēja daudz svētceļnieku. Pētnieki saskata leģendā pagānu un jūdu nostāstu motīvu atliekas.»
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem Latviešu tautas ticējumi un Latvijas fokloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas Latviešu svinamās dienas.