Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Urbāna diena latviešiem neskaitījās īpaša svinama diena, toties zemkopjiem un dārzkopjiem tā bija svarīgs kalendārais atskaites punkts dažādiem lauku darbiem un arī lai noteiktu, kāda labības šķirne pašlaik sējama vai kādas saknes stādāmas. Pēc laikapstākļiem šajā dienā arī prognozēja, kāda būs vasara un raža rudenī.
Par to vēsta daudzi ticējumi:
- Dažos novados uzskatīja, ka līdz Urbāna dienai jāsteidz pabeigt visa sēja, jo labi augšot tikai tas, kas līdz šai dienai iesēts.
- Urbāna dienā burkāni jāsēj, tad tie izaug gari un resni.
- Urbāna dienā gurķi jāstāda, tad tie labi augs.
- Urbāns ir labākā auzu un linu sējamā diena.
- Urbāna dienā sēj miežus un vāra cūkas asti, lai miežu vārpas aug cūkas astes garumā.
- Citviet ticēja, ka Urbāna dienā nedrīkst sēt labības, tad tās urbjas pa zemi un uz augšu nenāk.
- Ap Urbānu, ja ir Pilnmēness, stāda kartupeļus, taču daudzviet arī uzskatīja, ka tieši Urbāna dienā tupeņus stādīt nevajagot – tad tie neaug lieli un tārpi jeb urbēji tos apēdīs un izrobos.
- Urbānā stāda ģorģīnes, jurģenes, ģeorģīnes jeb dālijas, tad tās kupli zied.
- Ja Urbānā spīd saule un zied ābeles un ceriņi, būs auglīga vasara!
- Ja ap Urbānu ir labs laiks, tad tai gadā būs laba raža!
- Saulains un karsts Urbāna dienas rīts paredz sausu un karstu vasaru.
- Ja rudziem 20 nedēļas pēc Ziemsvētkiem jeb 25. maijā parādās pirmās vārpas – būs vēls rudens.
- Urbāna dienā zivis atgriežoties no nārsta upē.
Avots: No profesora Pētera Šmita krājumiem Latviešu tautas ticējumi un Latvijas folkloras krātuves zinātniskā darbnieka Osvalda Līdeka grāmatas Latviešu svinamās dienas.
