Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
- Kāda ir ideāla vieta plūmei?
Plūme ir mitruma prasīga, taču vietā, kur dārzā ilgi stāv ūdens, plūme neaugs. Ieteicama smilšmāla vai mālsmilts augsne. Jo saulainākā vietā kociņš tiks iestādīts, jo krāsaināki būs augļi. Īpaši tas attiecas uz dzeltenajām plūmēm, kurām saules gaismas ietekmē veidojas «rozā vaidziņi». Tāpat nevienam kokam nepatīk izteikti vējaina vieta, jo tad tiek traucēta ziedu apputeksnēšanās. - Kāpēc vienu gadu koki ir plūmju pilni, bet citu – tukši?
Dažkārt pie vainas ir laika apstākļi, piemēram, pavasara salnas. Taču lielākoties tā ir cilvēku izvēle, jo viņi stāda pašauglīgas šķirnes, kurām ir ļoti augsta apputeksnēšanās pakāpe. Piemēram, tādām šķirnēm kā ‘Viktorija’ vai ‘Edinburgas hercogs’ no 100 ziediem izveidojas 96 līdz 98 augļi. Šāds ražas daudzums vienā sezonā noved pie normāla un pašsaprotama rezultāta, proti, nākamajā gadā plūme neražo, un ražošana kļūst periodiska.
Lai ražu regulētu, pašauglīgajām šķirnēm jāizgriež zari un jāveido vainagi. Īpaši svarīga ir arī augļu retināšana – pašauglīgām plūmju šķirnēm ziedi ir tādā kā čemuriņā, un, ja no katra ziediņa sāk veidoties plūme, augļi šādā kopā daudz vairāk pūst, jo tam netiek cauri gaiss. Vienā čemuriņā vajadzētu atstāt maksimums divas plūmes.
Augļu retināšanu parasti veic mēnesi pēc ziedēšanas – jūnija beigās, jūlija sākumā, pēc fizioloģiskās nobires. Jo ātrāk izretinās, jo drīzāk koks dos spēku palikušajiem augļiem, izaudzējot tos skaistākus un garšīgākus. Retināšanu veic ar rokām, pārskatot katru zariņu. - Kāpēc plūmes nobirst negatavas?
Lielākoties tas ir saistīts ar laika apstākļiem pavasarī pirms plūmju ziedēšanas. Ja bijis ilgstošs atkusnis un pēc tam uznācis sals, ziedpumpuri tiek bojāti jau agrīnā stadijā. Otrs iemesls var būt apputeksnēšanai nelabvēlīgi apstākļi ziedēšanas laikā – ja laiks ir vēss, mitrs vai ļoti karsts, putekšņu attīstība tiek traucēta un apputeksnēšanās jeb apaugļošanās notiek nepilnīgi, līdz ar to plūmju augļaizmetņi kādu laiku augs, bet pēc tam nobirs.
Turklāt daļēja augļu biršana ir pilnīgi normāla – mēnesi pēc noziedēšanas plūmēm ir fizioloģiskās nobires laiks, kad koks pats izretina daļu no augļaizmetņiem un nedaudz atslogo sevi. Dažkārt plūmju augļaizmetņi var birt sausuma vai barības vielu nepietiekamības dēļ. Ja augļu biršanas iemesls ir laikapstākļi, tie nobirst agrīnā stadijā, kad ir apmēram ķirsīša lielumā. Savukārt, ja plūmes birst vēlākā augšanas stadijā, iemesls var būt kāda slimība vai kaitēkļi. - Kad ir piemērotākais laiks vainaga veidošanai?
Jāskatās, kāds ir pavasaris. Ja vairs nav gaidāms sals, vainaga veidošanu var sākt diezgan agri. Vecākiem kokiem līdz ar pumpuru mošanos, bet jauniem un spēcīgiem kokiem vainagus var veidot pat ziedēšanas laikā vai tad, kad retina augļus. - Cik bieži plūmei jāveido vainags?
Neveidojot vainagu, raža ar katru gadu kļūst aizvien sliktāka, un koks diezgan īsā laikā var aiziet bojā.
Vainaga veidošanas biežums ir atkarīgs no koka augšanas. Ja tas aug labi un ir spēcīgs, retināšanu var veikt ik pa pāris gadiem. Tas atkarīgs arī no šķirnes. Spēcīgi ražojošajām šķirnēm vainags, iespējams, jāveido katru gadu.
Ražu veiksmīgi var regulēt arī ar zaru īsināšanu, bet tas nenozīmē, ka var iztikt bez pamatīgākas vainaga veidošanas. Sabiezinātā vainagā rodas problēmas ar gaisa apmaiņu, kas veicina plūmju pūšanu un kaitēkļu savairošanos. Vājākus, slikti augošus kokus pirms vainaga veidošanas pavasarī vajadzētu kārtīgi samēslot. - Kāpēc veidojas plūmju sveķi?
Ir divu veidu plūmju sveķi. Tie, ko var redzēt uz koka stumbra, veidojas nelabvēlīgu ziemu dēļ, kad ir straujas temperatūras maiņas vai ilgstošs atkusnis. Plūmes koksne ir poraina, un, ja sals vai kāda koksnes slimība bojā tās struktūru, tā mēģina sevi ārstēt, ar šūnsulu cenšoties aizpildīt tukšās vietas jeb brūces. Šūnsulai sakalstot, veidojas sveķi.
Savukārt, ja sveķi veidojas uz augļiem, ir divi iemesli – bijusi augsta temperatūra vai auglī iemitinājies kaitēkļa kāpuriņš. Ja augļu veidošanās laikā, jūnija beigās, ir ļoti augsta gaisa temperatūra (30 un vairāk grādu), plūmēm pie kauliņa veidojas tāda kā tukša kabatiņa. Koks ar sveķu palīdzību šo tukšumu cenšas aizpildīt. Tā kā augļa miziņa ir plāna, sveķi izspiežas no augļa. - Kāpēc jaunas plūmes ilgi neražo?
Ļoti bieži tās ir vecās šķirnes, kurām jau no dabas ir noteikts, ka tās sāk ražot vēlu, piemēram, ‘Ulenas renklode’ pirmo ražu dod tikai pēc sešiem septiņiem gadiem. Lai cik garšīgi būtu augļi, mazdārziņu īpašniekiem neieteiktu to stādīt, jo brīdī, kad ienākas pirmie augļi, tā ir izaugusi tik milzīga, ka aizņem gandrīz pusi dārza. Raža ir bagātīga, bet parasti zemas kvalitātes. Tas ir kā vilciens, kas ieskrējies un ko ir grūti apturēt. - Cik gadu plūme ražo?
Koka produktīvais vecums ir aptuveni 15–30 gadu, taču to ietekmē vairāki apstākļi, piemēram, kā koks veidots, cik piemērota bijusi augšanas vieta. Ja stumbrs ir daļēji satrūdējis un zari nokaltuši, koku labāk nozāģēt. Un jāatceras, ka jauno kociņu nedrīkst stādīt tajā pašā vietā, kur augusi vecā plūme, jo tur augsne ir nogurusi. - Ko darīt, ja, iegādājoties vecu lauku māju, mantojumā tiek saņemtas vecas, nekoptas plūmes? Nozāģēt tās vai mēģināt glābt?
Labāk nogaidīt un paskatīties, kā tās ražo. Ja kāda no vecajām šķirnēm patīk un negribas to laist zudībā, var mēģināt izretināt vainagu. Iespējams, kādu gadu vēl varēs iegūt skaistus augļus, bet noteikti jārēķinās, ka veciem kokiem ražošanas laiks vairs nebūs ilgs. - Dzirdēts, ka pašneauglīgas plūmes var apputeksnēt, koka vidū vai blakus tam noliekot ziedošu plūmes zaru. Vai tā patiešām ir?
Jā, tādā veidā tiek nodrošināti citas šķirnes putekšņi. Vienīgi nav vērts šādi izmantot Kaukāza plūmes, jo tās nepalīdz mājas plūmēm apputeksnēties. Kaukāza plūme derēs vien tad, ja būs iestādīta, piemēram, ‘Komēta’ vai ‘Skoroplodnaja’. - Vai blakus ziedošas pašneauglīgas plūmes cita citai var derēt par apputeksnētājām?
Ja tās ir vienlaikus ziedošas plūmes, tās var cita citu apputeksnēt. Tas, ka plūme pati ir neauglīga, nozīmē, ka tā nevar apputeksnēt sevi, taču kā putekšņu devēja tā ir ļoti laba. Vienīgie izņēmumi ir pašneauglīgās šķirnes ‘Lāse’ un ‘Latvijas dzeltenā olplūme’. Tās ir ļoti egoistiskas šķirnes, jo to ziedputekšņi citām šķirnēm neder. - Cik tālu jāstāda apputeksnējošā plūme?
Starp divām plūmēm vajadzētu būt līdz 10 metru attālumam. Ja dārzā ir bišu drava, attālums var būt lielāks. - Cik koku var apputeksnēt viena plūme?
Ja plūmes stāda rindās, tad uz 6–8 kokiem vajag vienu pašauglīgo šķirni, kas darbojas kā apputeksnētāja. Ja stādījums ir izkliedēts, iespējams, vajadzēs vairāk. - Kā var zināt, kuras šķirnes derēs cita citai kā apputeksnētājas?
Par apputeksnētājām cita citai derēs tās plūmju šķirnes, kuras zied vienlaikus. Piemēram, ja grib stādīt ‘Latvijas dzelteno olplūmi’, kas zied ļoti vēlu, stādaudzētavā jāizvēlas otra šķirne, kas arī zied vēlu. - Ja cilvēks nolēmis stādīt plūmju dārzu, bet nevar izvēlēties starp gadu desmitiem pārbaudītām šķirnēm vai pavisam jaunajām?
Katrai šķirnei kā jaunai, tā vecai ir savas īpašības. Ir jāiepazīstas ar tām un jāizdara izvēle. Dārzā vienlīdz labi iederēsies kā vecās, tā jaunās šķirnes.
Veco šķirņu īpašības
-
‘Kaukāza plūme’
Ļoti pieticīga, aug gandrīz visur. Latvijas apstākļiem laba ziemcietība – saknes var izturēt līdz pat –14 grādu salu. Augļus var izmantot sulām, ievārījumiem un citur. -
‘Latvijas dzeltenā olplūme’
Daudziem tā ir bērnības garša. Mazražīga un augļus dod ļoti vēlu. Dārzkopības institūta dārzā šī šķirne tika iestādīta pirms 12 gadiem, un šogad ir pirmais gads, kad tā dod tiešām labu ražu. -
‘Cūku plūme’
Mazas, zilas plūmītes, ko biežāk izmanto kā pārstādes produktu, piemēram, vīna gatavošanai. Šķirne ir labi iedzīvojusies Latvijas apstākļos, līdz ar to tai ir laba ziemcietība. Lieliski noder arī kā apputeksnētāja. -
‘Skoroplodnaja’
Vairāku sugu krustojums, ļoti sarežģīts ģenētiskais materiāls. Unikāla garša. Ja vienu gadu augļu ir daudz, nākamajā gadā liela daļa no zariem jau būs nosaluši. Tas nozīmē, ka koks kārtīgi jāapgriež, lai nākamajā vasarā atkal ataugtu un ražotu. Šai plūmei nepatīk pavasara atkušņi un garās ziemas. Vairāk kontinentāla klimata piekritēja.
Jaunās šķirnes, ko vērts stādīt
-
‘Ance’
Latvijas šķirne. Skaisti, dzelteni augļi ar medainu mīkstumu, kas atbilst Latvijas patērētāju prasībām. Augļi ilgi nebūs jāgaida – viena no agrajām šķirnēm. -
‘Jūlijus’
Agra igauņu šķirne, augļus dod gandrīz vienlaikus ar ‘Anci’. Augļi lieliski apvieno saldo ar skābo, veidojot izcilu garšu. Atraktīva rozīga krāsa ar nelieliem plankumiņiem. -
‘Jubileum’
Zviedru šķirne. Plūmei ir lieli, sulīgi, violeti augļi, kuru svars ir vidēji 50 gramu. -
‘Zane’
Jaunākā no Latvijas šķirnēm. Piemērota mazdārziņu īpašniekiem. Vidēja raža, tātad tā nekad nebūs jāretina. Augļi ienākas pakāpeniski un atkarībā no laikapstākļiem. Mazdārziņu īpašniekiem parasti nepatīk šķirnes, kas visus augļus atdod vienā nedēļā, un tad cilvēks nezina, ko ar lielo ražu iesākt. Ar šo šķirni tādu problēmu nebūs. Izmantojama kā deserta plūme. -
‘Sonora’
Jauna Latvijas šķirne, kas neveido milzīgu vainagu, tāpēc nav ļoti pamatīgi jāgriež. Raža laba, augļus var lietot gan desertā, gan pārstrādāt.
