Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
5
-
0
-
1
-
0
-
1. Kur ciklamenām vislabāk patīk atrasties?
Gaišā un vēsā vietā, piemēram, uz palodzes. Gaisma ir nepieciešama, tomēr tām nepatīk tieši saules stari, izņemot ziemu, kad saule nav tik intensīva. Tumšā kaktā ciklamenām būs grūti – tās sāks stīdzēt un nespēs pilnvērtīgi uzņemt barības vielas.
Ciklamenām nepatīk, ja zem palodzes ir ļoti karsts radiators, bet tas nenozīmē, ka vajadzētu puķi likt pārāk tuvu loga rūtij, jo tad augam rodas stress – galva salst, bet kājas cepas. Optimālā gaisa temperatūra ciklamenām ir 12–14 grādu. Vislabāk tās jūtas mājās, kur nav centrālapkures, – tad augu var saglabāt krāšņi ziedošu visu ziemu.
2. Kāda augsne ir vislabākā?
Ciklamenām piemērota ir nedaudz sārmaina vai neitrāla augsne. Mūsdienās puķes ir ļoti vienkārši audzēt, jo augu tirdzniecības vietās piedāvā jau dažādām kultūrām speciāli sagatavotu augsni vai bagātinātu kūdras substrātu.
Ja ciklamenām piemērota augsne tomēr nav nopērkama vai arī gribas to gatavot pašam, ņem dārza augsni, piejauc klāt vairāk nekā pusi laba komposta, kam nedaudz pievienotas smiltis. jāņem vērā, ka augsnei jābūt labi drenētai.
3. Vai tiesa, ka ir sliktāk ciklamenas pārlaistīt nekā iekaltēt?
Noteikti. Pārliet ciklamenu var ļoti ātri. Cilvēki aiz lielas mīlestības puķīti grib liet un liet, bet nepadomā, ka augs nevar uzņemt pārāk daudz mitruma, sākas sakņu pūšana, un tas iet bojā. Mums nereti vaicā, cik bieži jālej ciklamena, bet tas ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem mājās. Tiklīdz augsnes virskārta apžuvusi, puķe jālaista.
Ja zem podiņiem tur apakštasīti vai dekoratīvo podu, pēc katras apliešanas jāpārbauda, vai nekrājas ūdens. Ja ir, tas nekavējoties jānolej.
Arī pamatīga iekaltēšana augam nepatīk, jo iekaltīs ziedpumpuri. Tiesa, ja ciklamenu nedaudz iekaltēs, to vēl varēs atdzīvināt, ziedi gan nedaudz izgāzīsies, toties pārlieta tā neatgriezeniski būs pagalam, jo sapūs sakņu bumbulis. Jāatceras, ka ciklamenai kaitē arī sauss gaiss, tāpēc lapiņas vajag rasināt, īpaši vasaras periodā un tikko pārstādītam augam.
4. Kā ciklamena pareizi jālaista?
Labāk liet no augšas, nevis atstāt podu mirkstam ūdenī. Taču jālej uzmanīgi – gar poda malu, lai ūdens netiek virsū sakņu bumbulim. Ja ūdens tomēr trāpījis uz sakņu bumbulīša vai arī tas izaudzis tik liels, ka neapliet nav iespējams, var liet ūdeni arī apakštasītē. Ja sakņu bumbulis ir ļoti liels, ūdens tam vairs tik traki nekaitēs.
5. Ciklamenas mēdz būt ar smaržu un bez tās. Vai smaržīgās var pazīt pēc kādām īpašām pazīmēm, ne tikai aromāta?
Nedaudz smaržo visas ciklamenas, bet dažām aromāts ir ļoti izteikts. Nekādu īpašu pazīmju nav, atliek vienkārši pasmaržot. Veikalā reizēm ir grūti saprast, bet, pieejot klāt un kārtīgi pasmaržojot, var sajust. Aromāts īpaši izplatās saules gaismā.
6. Ciklamenai, kā jau ziedošam augam, ļoti svarīga ir mēslošana. Cik bieži un ar ko to mēslot?
Mājas apstākļos var mēslot ar Vito ziedošiem augiem. tas jādara ik pēc divām nedēļām. ja lapiņas kļūst bālas un ziedkāti tievi, tā ir droša pazīme, ka pienācis laiks dot mēslojumu. reizēm cilvēki nesaprot, kāpēc jāmēslo ziemā, jo augiem taču ir miera periods. taču ciklamena ir augs, kas ziemā rada krāšņumu, bet miera periods tam ir vasarā.
7. Kad ciklamena jāpārstāda, ja grib to saglabāt nākamajam gadam?
Jo vecākas ir ciklamenas, jo vairāk ziedu raisa. Reizēm cilvēki pamanās tās saglabāt pat desmit gadu un izaudzē lielu krūmu.
Aprīlī un maijā ciklamenām sāk dzeltēt un krist lapiņas – tās gatavojas miera periodam. Šajā laikā augu tikpat kā nevajag laistīt, tikai šad un tad nedaudz jāuzlej.
Ja ir dārzs, ciklamenas podiņu var iznest ārā un gandrīz vai aizmirst par to – cik daudz lietus vasarā uzlīs, ar to arī pietiks.
Miera periodā ciklamenai patīk pusēna, to droši var nolikt zem kāda krūma. Ja dārza nav, podiņš jānoņem no palodzes un jānoliek kādā tumšākā stūrī, kur nespīd virsū saule. Šad tad tomēr jāaplej, jo arī miera periodā sakņu bumbuli nedrīkst pavisam sakaltēt.
Vasaras otrajā pusē (jūlija beigās, augustā), kad atkal sāk parādīties jaunās lapiņas, ciklamenu pārstāda lielākā podā, laista, mēslo un gaida, kad tā no jauna krāšņi uzziedēs. Stādot jāņem vērā, ka trešajai daļai sakņu bumbuļa jāpaliek virs augsnes. Tikko pārstādītām ciklamenām patiks rasināšana, tad tās labāk augs un veidos ziedpumpurus.
Pēdējā laikā parādās arī ciklamenu šķirnes, kas iet gulēt ļoti vēlu. Tādas pārstādīt ir grūtāk, jo, kad augam vēl ir ziedi un pumpuri, to nevajadzētu darīt. Ja tomēr ciklamena tā arī nebeidz ziedēt un sakņu bumbulis izpleties pa visu podu, augustā vienalga to vajadzētu pārstādīt lielākā podā. Jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai netraumētu ziedpumpurus. Stāda tā, lai ap sakņu bumbuli paliek apmēram divus centimetrus plata augsnes maliņa. Ja iestādīs pārlieku lielā podā, ciklamena var aiziet bojā – to ļoti ātri var pārliet, jo augs nespēs uzņemt ūdens un mēslojuma daudzumu.
8. Ciklamenu var pavairot gan ar sēklām, gan dalot bumbuli. Kurš veids ir piemērotāks mājas apstākļiem?
Var sagriezt veco sakņu bumbuli, bet tas ir ļoti sarežģīti un grūti. Griezuma vietā sakņu bumbulis var sākt bojāties un pūt. Lai tā nenotiktu, jāapstrādā ar pretpuves līdzekļiem vai ogli. Vienkāršāk ir atdalīt blakus izaugušu jaunu sakņu bumbuli, taču arī tad ir risks, ka tas var sapūt.
Labāks pavairošanas variants ir ģeneratīvi – ar sēklām.
Dažreiz sēklas pašas ļoti labi ienākas, īpaši zemajām, vienkāršajām ciklamenu formām, bet labāk tomēr palīdzēt tām apputeksnēties – ziediņiem vajag nedaudz paurbināt deguntiņu, lai ziedputekšņi birtu un pēc tam aizmestos auglīši. Mēs to darām ar speciālu instrumentu, bet mājas apstākļos var izmantot karotes galu vai vienkārši ar roku papurināt ziediņu.
Sēklas ir gatavas tad, kad izveidojas bumbulītis, kas nokarājas uz leju un ir gatavs uzsprāgt. To savāc, izžāvē un iztīra sēklas – tās nedrīkst turēt atklātos saules staros, jo var iekalst. Sēj vieglā substrātā novembrī vai decembrī – atkarībā no vēlamā ziedēšanas laika. Dīgšana 18–20 grādos ilgst apmēram mēnesi.
Parādoties pirmajām divām lapiņām, dēstus izpiķē, līdz maijam ļauj augt kastītē, tad pārstāda podā. Vasaras beigās vai ātrāk (atkarībā no šķirnes) ciklamenas atkal priecēs ar krāšņiem ziediem.
9. Vai ciklamenas var stādīt ārā?
Nereti uz rudens pusi vasaras puķes uz balkoniem un dārzos aiziet bojā, tad var iestādīt ziedošas ciklamenas, jo nelielu salu – līdz mīnus 2–3 grādiem – tās spēj izturēt. Taču mitros un aukstos laikapstākļos tām var sākt pūt ziediņi.
10. Kā pareizi atbrīvot augu no vecajām lapām un ziediem?
Tie jāizrauj, lai pie sakņu bumbulīša nepaliktu nekas, kas var sākt pūt. Tas jādara ar strauju rokas kustību, raujot uz augšu, nevis griežot.
11. Kāds var būt iemesls tam, ka ciklamena nākamajā gadā neuzzied?
Varbūt augam nav bijis pietiekami ilgs miera periods, varbūt tas nav laikus pārstādīts jaunā augsnē. Tāpat iemesls var būt neatbilstoši ekobioloģiskie apstākļi pēc iestādīšanas: laistīšana, mēslošana, rasināšana un temperatūra.
12. Vai ir normāli, ja daļa pumpuru nokalst?
Mājas apstākļos tā notiek, īpaši telpās ar centrālapkuri. Parasti nokalst ziedpumpuri, kas tikko raisās un ir ļoti tuvu sakņu bumbulim. tie, kas izauguši līdz lapotnei un virs tās, parasti uzzied.
13. Uz ciklamenām ziemā mēdz likt sniegu. Vai augam tas patiešām patīk?
Diez vai, jo tik straujas temperatūras maiņas augam sagādā stresu. Cilvēkiem lielākoties taču arī nepatīk, ja viņus aplej ar aukstu ūdeni. Mīkstais sniega ūdens ciklamenai patiks, bet labāk vispirms sniegu izkausēt un ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai.
14. Kā ciklamenas iedala?
Ciklamenu iedalījums nav vienots, gandrīz katrai sēklu pārdošanas firmai ir savs. Tā kā Nacionālajā botāniskajā dārzā pārsvarā strādājam ar vecajām šķirnēm, mums to iedalījums ir vienkāršs – pēc ziedu formas (vienkāršās pieclapu un desmitlapu, kā arī krokotās vijolītes) un auguma (miniatūrās, zemās, vidējās, augstās, ko izmanto grieztajiem ziediem). Var izdalīt arī īpaši smaržīgās.
Kā grieztie ziedi Alpu vijolītes ir burvīgas, no tām var izveidot ļoti skaistus pušķus, kas der dažādiem godiem. Tās ir ļoti izturīgas – ja nogriež īstajā laikā, stāv divas trīs nedēļas, vēsā telpā varbūt pat mēnesi. Galvenais ir negriezt par ātru, kad zieds vēl nav nobriedis.
Kuras Alpu vijolītes Silvija Rožkalne iesaka?
‘Violetā’ 1964. gadā Latvijā radīta augstā ciklamena ar violetiem ziediem un violeti sarkanu actiņu, garu, noturīgu ziedkātu, piecām ziedlapiņām. Der grieztajiem ziediem. Augumā sasniedz 45 centimetrus.
‘Rocco Mayer Victoria’ 1964. gadā Vācijā radīta krokainā ciklamena ar gaiši sārtiem ziediem, sarkani violetu actiņu un ziedlapu maliņām, garu, noturīgu ziedkātu. Der grieztajiem ziediem. Augumā sasniedz 45 centimetrus.
‘Silverado White’ 2008. gadā aASV radīta miniatūrā ciklamena ar baltiem ziediem un lapām ar gaišiem laukumiņiem. Augumā sasniedz 25 centimetrus.
‘Robusta Salmon Pink’ 2009. gadā ASV radīta vidējā auguma ciklamena ar sārtiem ziediem, violetu actiņu, piecām ziedlapiņām un vidēji blīvu lapu sakārtojumu. Augumā sasniedz 35 centimetrus.
Pavairošana ar sēklām soli pa solim.
Lai ciklamenas labāk apputeksnētos un aizmestos auglīši, katram ziedam var paurbināt deguntiņu. Nacionālajā botāniskajā dārzā tam ir speciāls instruments, bet mājās to var darīt gan ar karotes galu, gan vienkārši papurinot ziediņu ar roku.
Nokarenajos bumbulīšos gatavojas sēklas. Kad izskatās, ka tie tūliņ uzsprāgs, bumbulīšus var novākt.
Tādi izskatās jau novākti un uzsprāguši bumbulīši. No tiem iztīra sēklas un atstāj žūt.
Nesen no zemes izspraukušās ciklamenas, kas drīz būs gatavas piķēšanai.
