14 jautājumi par āderēm un to ietekmi

Kas ir āderes?
Āderes ir īpašs starojums, kas izmaina – pastiprina vai samazina – magnētisko un statisko lauku ietekmi. Ja, piemēram, kādā noteiktā vietā allaž ir slikta mobilā telefona zona, lai gan tuvumā atrodas attiecīgā mobilo sakaru operatora tornis, pie vainas varētu būt tieši īpašais starojums. Tomēr jāzina, ka āderes nebūt nav tās, kas var nodarīt lielāko kaitējumu. Vēl svarīgāk ir izpētīt avotu izvietojumu blakus āderēm un tā sauktās lūzuma zonas.

Kas ir ūdens ādere, uguns ādere un krusta ādere?
Ūdens āderes ir ūdens dzīslas, kas atrodas virsējos grunts iežos – irdenajos slāņos vai mālā. Ūdens āderes var būt ieguvums: tās parasti meklē, lai izraktu aku vai dīķi, taču, piemēram, novietot guļasvietu uz ūdens āderes nepavisam nav ieteicams – tas var kaitēt veselībai, jo šo āderu starojums ir negatīvi lādēts.
Uguns ādere ir pozitīvi lādēts starojums, kam gan ar uguni nav nekāda sakara.  Uguns āderes starojums nāk no Visuma, iet zemē cauri irdeniem iežiem un tad izstarojas uz augšu.
Krusta ādere ir zemes blīvo iežu plaisa jeb tektoniskais lūzums. Pa lūzumiem no zemes dzīlēm uz augšu virzās, piemēram, zemes magnētiskais starojums ar paaugstinātu radiāciju, rodona gāzi.

Kā ir izvietotas ūdens āderes?
Ūdens āderes atrodas vidēji 3–7 m dziļumā irdenajos iežos un veido tīklojumu ar 5–7 metru attālumu starp āderēm. Ūdens āderes platums ir aptuveni 2,5 metri, bet starojuma platuma attiecība 1:10 proporcionāli dziļumam. Ja ādere atrodas piecu metru dziļumā, tad starojuma zona virszemē būs 50 centimetru. Visas ūdens āderes notek ziemeļrietumu, ziemeļaustrumu virzienā. Senāk tika uzskatīts, ka ūdens ādere ir taisns nogrieznis, bet jaunākie pētījumi liecina, ka patiesībā tā nav. 

Citi lasa

Estere Jansone

Karš

Maskava draud spridzināt militāro bāzi Polijā

Marta Kalniņa

Drukātā prese

Jubilejas svinībās paziņo, ka jubilārs ir miris… Skumja ziņa «Rīgas Laiks» lasītājiem

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Kas ir avoti?
Avots ir ūdens plūsma, kas no zemes dzīlēm vertikāli virzās uz augšu. Parasti avots atrodas ne tālāk par vienu metru no āderes centra. Avotu meklē ar tādām pašām metodēm kā āderes, tikai to dara ne visi rīkstnieki. Nereti, pārbaudot, vai gulta atrodas labā vietā, rīkstnieks atrod āderi, saimnieks gultu pārvietoto, bet, neizpētot avotu novietojumu, gulta var nonākt vēl nepiemērotākā vietā.

Avotam ir apļveida starojums, kura diametrs var būt 30–70 centimetru. Ja guļ uz avota, smaga slimība, iespējams, ir tikai laika jautājums. Cilvēka veselībai visvairāk kaitē avoti, kas atrodas tuvu pie āderēm, tiem seko lūzuma zonas ārējā mala, āderu krustpunkts un tikai tad – pati ādere.

Kāda ir lūzuma zonu (krusta āderes) ietekme?
Ja kādā līdzenā vietā vai pat uzkalniņā pastāvīgi turas mitrums, visticamāk, tajā vairs nenotiek āderu pašregulācija un ir izveidojies lokāls lūzums – zemes sprieguma izlādes zona. Lokālā lūzuma zonai bieži ir ovāla forma, pat līdz 30 metru gara un 20 metru plata.

Ja lūzuma teritorija skar, piemēram, vienu mājas stūri, tas noteikti plaisās, jo vietā, kur lūzuma zona beidzas, spriegums ir tik liels, ka spēj saplēst pat būvniecības materiālus. Tiesa, mājas pamati ar metāla armatūru pirmo triju gadu laikā pēc uzbūvēšanas nesaplaisās, taču siena, iespējams, ieplaisās jau pirmajā gadā. Parasti mājas pamatu un sienu plaisāšanā vaino būvniekus, tomēr nereti izrādās, ka cēlonis ir tieši lūzums.

Kam jāpievērš uzmanība, pērkot vecu māju?
Vēl aizvien Latvijas laukos atrodamas lieliski saglabājušās pirms 200 gadiem būvētas mājas. Tās cēluši cilvēki ar izcilām zināšanām par pareizu mājas novietojumu, tādēļ nav pārsteigums, ka koka mājai pat pēc gadu simtiem ne guļbaļķu vainags jāmaina, ne skursteņi jāpārmūrē.

Bet, ja nolūkotā māja tomēr vizuāli neizskatās labi, īpaša uzmanība jāpievērš pamatiem: tajos nevajadzētu būt izteiksmīgai plaisai. Tāpat jāskatās, vai dziļa plaisa nav sienā no stūra līdz stūrim. Svarīgi novērtēt, kādas ir grīdas: ja kādā istabā grīda ir izpuvusi, visticamāk, zem tās atrodas avots, kas pastiprināti izstaro mitrumu. Lūzuma zona zem mājas mēdz sagriezt gan mājas pamatus un sienas, gan jumta konstrukciju. Ja vecais mājas jumts ir taisns, tātad pamati, visticamāk, nav staigājuši un nav arī lūzuma zonas, kas to izraisītu.

Ko pārbaudīt, iegādājot zemes gabalu mājas būvniecībai?
Vissvarīgākais – apbūves gabalā apzināt lūzuma zonu un avotus. Tiesa gan, arī rīkstnieka pārbaudītā gabalā lūzuma zonas ar laiku var parādīties. Vēl svarīgi saprast, ka vietā, kur zeme sadalīta apbūves gabalos, vispirms nopērk patiešām labākos.

Dažkārt cilvēki to dara, uzticoties vienīgi savai intuīcijai, kas parasti nepieviļ. Ja kādā vietā lielākā daļa zemes gabalu pārdoti un atlikuši tikai daži, tie jāizpēta īpaši rūpīgi, jo nereti iemesls šo zemes gabalu nepopularitātei ir ne tikai mazāk pievilcīgs izvietojums, bet arī lūzuma zonas. To noskaidrojot, mājas novietojumu var plānot tā, lai ēka neskar lūzumu, bet guļamistabas atrodas vietās, kas brīvas no avotiem.

Kā lūzuma zona un avoti var ietekmēt veselību?
Ļoti negatīvi. Ja cilvēkam ir konstatēta onkoloģiska slimība, tūlīt pat ir jāaicina pieredzējis rīkstnieks, kas izpēta istabu, un jāpārvieto gulta, jo tā, visticamāk, atrodas lūzuma zonā, uz avota vai ūdens āderu krustpunkta. Lūzuma zona var veicināt saslimšanu ar tādām vainām kā sirds un asinsvadu slimības, pastiprināt kustību koordinācijas traucējumus, negatīvi izmainīt asinsainu.

Kuram mājdzīvniekam smalkais starojums kaitē un kuram – ne?
Ja mājā ir vieta, ko gulēšanai ļoti iemīļojis kaķis, cilvēkam tā noteikti nebūs piemērota, jo tur atrodas ūdens ādere, lūzums vai avots. Kaķim tas nekaitē, taču suni āderes ietekmē līdzīgi kā cilvēku, tādēļ suns tur nekad negulēs. Arī mājlopiem nepatiks dzīvot lūzuma zonā. Ja tādā vietā atrodas kūts, govis var slimot ar leikēmiju. Audzējot cūkas, ko aptuveni gadu baro nokaušanai, kūts vietai nav īpašas nozīmes, taču vaislas cūku mātei gan būtu jāmeklē labāka vieta, lai pasargātos no sivēnu mirstības.

Vai āderes, avoti, lūzumi jāņem vērā, ierīkojot dārzu?
Augļu un ogu krūmi spēj sadzīvot ar āderēm, taču slikti augs lūzuma zonā un uz avotiem. Ja ir kāda vieta, kur augļu koks vai ogu krūms nīkuļo, nevajag spītīgi mēģināt tos tur ieaudzēt – iespējams, ir iemesls, kāpēc augam tur nepatīk.

Kur ir labākā vieta pirtij?
Pirti vajadzētu būvēt enerģētiski labā vietā uz uguns āderes, jo pats pirts rituāls jau ir ne tikai fiziskā ķermeņa mazgāšana, bet arī savā ziņā garīga attīrīšanās un veselības stiprināšana. Ja pirts atrodas uz lūzuma punkta vai avotiem, pēc pirts procedūras nebūs laba sajūta, tieši otrādi – pārņems smagums un nogurums.

Kādēļ dažkārt rīkstnieka atrastajā akas vietā rok un rok, bet pie ūdens tikt nevar?
Ne vienmēr tā ir rīkstnieka vaina. Aka ir jāizrok trijās dienās – ne ilgāk. Tiesa, dažkārt, rokot saviem spēkiem, tam tiek veltītas pat nedēļas: brīvdienās parok pāris grodu dziļumā un atstāj līdz nākamajai nedēļas nogalei. Zemes magnētiskais lauks ietekmē ūdens līmeni: ja no vienas rakšanas reizes līdz nākamajai paiet nedēļa, līmenis pazeminās.

Kā saprast, vai rīkstnieks ir pieredzējis un zinošs?
Var vispirms viņam pajautāt, kā virzās ūdens ādere. Ja rīkstnieks atbild, ka taisni, tātad viņš nav pietiekami informēts un neseko līdzi jaunākajiem šīs jomas pētījumiem. Jāņem vērā arī rīkstnieka specializācija. Ir rīkstnieki, kuri spēj labi atrast vietu akai, jo ūdens tajā būs arī tad, ja aku izraks ar nelielu nobīdi no āderes. Savukārt gultasvietai noteikšanai diez vai derēs katrs rīkstnieks, jo tam nepieciešama īpaša precizitāte. 

Vai ir iespējams neitralizēt āderes, avotus un lūzuma zonas?
Lūzumu un avotu ietekmēt nav iespējams – tie atrodas dziļajos zemes blīvo iežu slāņos, un pret tiem nelīdzēs ne vara stienītis zem gultas, ne mūsdienu speciālie magnētiskie matrači. Taču ar āderēm gan kaut ko var iesākt. Āderu ietekmi mazina, piemēram, salmu matracis, veļas kastē zem gultas sabērti graudi (aptuveni 18 cm slānī), noklāta aitas vai liellopa āda. Vien jāatceras, ka negatīvā starojuma neitralizētāji ik pa laikam rūpīgi jāizvēdina.