Rīga +7°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Vidēji divas diennakts trešdaļas mājas kaķis pavada guļot, savukārt nomoda periodā apmēram vienu trešdaļu laika velta kažociņa sakopšanai. Tiesa, savvaļā mītošie kaķi nav tik izteikti miegamices, tie spiesti vairāk laika pavadīt medībās, kā arī mēro daudz lielākus attālumus, klejojot pa apkārtni.
- Bīstamās situācijās kaķi spēj uzrāpties pat līdz koka galotnei, taču jūtas nedroši, kad jātiek no tā lejā. Tas nav saistīts ar kaķa bailēm no augstuma, bet gan ar neveiklo nokāpšanu. Kaķi reti laižas lejā ar galvu pa priekšu, parasti – ar dibengalu. Tas tāpēc, ka viņu nagu forma un augšanas virziens neļauj ķepām cieši turēties pie koka, ja ķepas vērstas virzienā uz leju, – lai šādi rāptos, jābūt īpašām iemaņām. Toties kaķis ar vienu lēcienu tiek piecu savu augumu augstumā.
- Arī starp kaķiem mēdz būt kreiļi, turklāt novērots, ka labroces visbiežāk ir kaķenes, toties runču vidū vairāk sastopami kreiļi. Interesanti, ka arī starp cilvēkiem sastopamo aptuveni 10 procentu kreiļu vidū vairums ir stiprā dzimuma pārstāvji.
- Kaķa smadzenes bioloģiski ir līdzīgākas cilvēka nekā suņa smadzenes. Gan cilvēkiem, gan kaķiem smadzenēs ir identiski rajoni, kas ir atbildīgi par emocijām.
- Kaķi spēj izdot aptuveni 100 dažādu skaņu, bet suņa runāšanas arsenālā ir tikai ap desmit dažādām skaņām. Taču atšķirībā no suņiem, kaķi nespēj sajust saldumu garšu. Zinātnieki domā, ka savulaik kaķu garšas receptorus ietekmējusi gēnu mutācija.
- Kaķi no sirds ienīst ūdeni, taču tam ir savs izskaidrojums – minku kažoks, kad kļuvis mitrs, slikti žūst. Vienīgi tādai kaķu šķirnei kā turku vans peldes ir pa prātam, un daži pat ir aizrautīgi peldētāji. Centrālajā Āzijā radītajai šķirnei raksturīgs pret mitrumu daudz izturīgāks apspalvojums.
- Vērīgākie kaķu mīļotāji noteikti būs saskaitījuši, ka kaķim purniņa katrā pusē aug 12 ūsas, pieauguša kaķa mutē ir 30 zobu, bet kaķēniem ir tikai 26 piena zobi, kas nomainās, kad dzīvnieciņš sasniedz pusgada vecumu. Kaķa mēle gan ir visai stīva – tā nespēj kustēties uz sāniem, tāpēc kaķis nevar sakošļāt lielus ēdiena gabalus.
- Kaķa sirsniņa pukst aptuveni divreiz straujāk par cilvēka sirdi – 110–140 sitienu minūtē.
- Salīdzinot ar cilvēku, kaķis ir daudz kaulaināks – tā skeletu veido 230 kauli, bet cilvēka – tikai 206. Toties kaķim nav atslēgas kaula, tāpēc viņš spēj izlīst pa caurumu, kas ir tikai nedaudz lielāks par kaķa galvas izmēru.
- Ja kaķis izdarītu nopietnu likumpārkāpumu, policijai vajadzētu viņu atrast nevis pēc ķepu nospiedumiem, bet gan pēc degungala nospieduma, jo katram kaķim tas ir tikpat unikāls kā cilvēkam pirkstu nospiedumi.
- Daži Siāmas kaķi šķielē, jo tā tie kompensē neparasto redzes uzbūvi. Siāmietim labās acs redzes nervs ir savienots ar smadzeņu kreiso puslodi, bet kreisās acs nervs – ar labo puslodi. Lai kaķim attēls nedubultotos, tas sagroza acu zīlītes visai amizantā skatā. Šāds, pēc dažu cilvēku ieskatiem, kosmētisks defekts neietekmē kaķa dzīves kvalitāti.
- Pateicoties diviem siāmiešu šķirnes kaķiem, Holandes vēstniecībā Maskavā izdevās atrast divus Krievijas spiegu izvietotos mikrofonus. Vēstniecības darbinieki ievēroja, ka kaķi izteikti ņaud, uzturoties vienas ēkas sienas tuvumā. Radās aizdomas, ka šai sienā ieperinājušās peles, taču atklājās, ka tajā iebūvētas divas noklausīšanās iekārtas. Ikreiz, kad mikrofonus ieslēdza, kaķi to izdzirdēja un skaļi ņaudēja.
- Pirmā kosmosa iekarotāja starp kaķiem bija franču izcelsmes kaķene Felicette. 1963. gada 18. oktobrī viņa ar smadzenēs implantētiem elektrodiem devās unikālā ceļojumā. Ievietota īpašā kapsulā, kaķene ar raķeti tika izšauta gaisā. Kapsula atdalījās no raķetes, pirms tā izgāja no Zemes orbītas. 15 minūšu ilgajā lidojumā kaķa smadzenes uz Zemi raidīja neiroloģiskas izcelsmes signālus. Felicette veiksmīgi atgriezās uz Zemes, jo kapsula bija aprīkota ar izpletni. Interesanti, ka šai kosmosa programmai tika gatavots arī runcis Fēlikss, kuru pēdēja brīdī pirms lidojuma nomainīja ar kaķeni.
