Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Viss sākas ar īstās vietas meklēšana – tās atrašana un ugunskura vietas sagatavošana tradicionāli ir vīriešu darbs.
- Ideālā vieta saulgriežu ugunskuram ir uguns āderu krustpunktā – tad uguns būs viegli iekurināma un labi degs. Tādu vietu var atrast ar rīkstnieka palīdzību, bet var arī vienkārši skatīties pēc dabas zīmēm. Uguns āderu krustpunktā zāle parasti ir visleknākā un košākā, koki tur pavasarī pirmie saplaukst un rudenī pēdējie saglabā zaļas lapas. Uguns āderu vietu norāda arī sarkanās skudras, jo viņām tur patīk dzīvot, – kur visvairāk sarkano skudru, tur arī jāveido vieta ugunskuram.
- Uguns vieta jāizvēlas piekalnē, nevis ielejā. Lai uguns gaiši un braši degtu, tai vajag daudz skābekļa, un to nodrošina vējš. Ja uguns vietu izveidos ielejā, kur nav vēja, degšana notiks bez vilkmes.
- Nav prātīgi gadu no gada meklēt arvien jaunas vietas saulgriežu ugunskuram. Labāk vienreiz atrast īsto vietu un laika gaitā to pilnveidot. Ugunij patīk, ja pret to izturas ar cieņu, un īpašas vietas atrašana, ierādīšana un iekārtošana – tā ir cieņas izrādīšana ugunij. Ja ugunij ierāda savu vietu, tā kļūst paklausīga, neplosās un neposta.
- Malkai jābūt sagatavotai laikus, labi izžuvušai. Visstiprākais saulgriežu ugunskurs izdosies no ozolkoka pagalēm. Var izmantot arī citus lapu kokus, vien jāatceras, ka bērza pagalēm noteikti jānoņem tāss, citādi ugunskurs ļoti dūmos un traucēs cilvēkiem, kas ap to stāvēs. Dūmu dēļ saulgriežu ugunskuram nevajag izmantot skujkoku malku.
- Kad vīri iekārtojuši ugunskura vietu, sanesuši un sakrāvuši malku, tad ir laiks sievietēm šo vietu izrotāt. Ap ugunskuru var izveidot zāles un ziedu apli, var izrotāt arī pašu malkas krāvumu. Ar ziedu un zāļu vijām un meijām gan nevajadzētu pārspīlēt, jo zaļu augu degšana radīs daudz dūmu.
- Nav noteikta pulksteņa laika, kad būtu jāiededz saulgriežu ugunskurs. Tas jādara, kad saime sanākusi kopā, visi darbi apdarīti, cienasta galds uzklāts, vainagi savīti un visi saposušies.
- Saulgriežu ugunskurs noteikti jāiededz saimniekam. Uguni dedzot, visas domas jākoncentrē tikai uz šo procesu.
- Ievērojot senās tradīcijas, Jāņu ugunskuru vajadzētu iedegt ar jaunradītu uguni, izmantojot kramu un šķiļamo dzelzi, taču to mūsdienās droši vien darīs tikai retais, tā ka gana labi būs arī sērkociņi. Noteikti nevajag izmantot aizdedzināšanas šķidrumu vai papīru. Tā vietā smalki saplēš tāss gabalu, sīki sacērt skaidas un skalus. Mitrākā laikā uguni labi izdodas iedegt, ja virs aizdedzināmā materiāla pakaisa vaska gabaliņus. Dedzējam jāskatās, kā pūš vējš, – vējam uguns jāpūš iekšā malkas krāvumā, nevis prom no tā.
- Saulgriežu ugunskuru nevajag izmantot saimnieciskām vajadzībām – lai ceptu gaļu un desiņas. Šim nolūkam jāiededz cits ugunskurs.
- Pats svarīgākais ir nosargāt uguni līdz saules lēktam, jo tieši tāda ir saulgriežu svinēšanas simboliskā jēga: saglabāt gaismu no saules rieta līdz lēktam. Naktī mostas visi ļaunie spēki, skauģi un burvji, tādēļ tie šonakt jāatstāj bez tumsas – lai iznīkst vismaz tik tālu, cik sniedzas gaisma no jāņuguns.
