Rīga +8°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē: Anta Maldupe-Krūmiņa, zvērināta notāre
- Ko darīt, ja zinu – man pienākas mantojums?
Latvijā mantojuma lietas pārzina un kārto notārs. Vispareizāk būtu uzreiz doties pie notāra, kas, vienkārši izsakoties, strādā teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet juridiski pareizi tas skan – piekritībā pēc apgabala (Rīga, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale). Tomēr tikpat droši vari doties pie jebkura notāra, un viņš konkrēto mantojuma lietu novirzīs pēc piekritības.
Mantiniekam, kurš pirmais atnāk pie notāra, nav nekādu īpašo mantošanas priekšrocību, jo jebkurā gadījumā mantošana notiks tā, kā paredz likums – pēc mantošanas līguma, pēc testamenta vai pēc likuma. - Ko ņemt līdzi, ejot pie notāra?
Mantinieks pie notāra var nākt, ņemot līdzi tikai savu personu apliecinošu dokumentu. Nosaucot mirušā tuvinieka datus, notārs Fizisko personu reģistrā pārliecināsies par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu un mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot un Mantojumu reģistrā noskaidros, vai šī mantojuma lietu jau nav uzsācis kāds cits zvērināts notārs, kam Mantošanas iesniegumu iesniedzis kāds cits mantinieks. - Kad ir īstais brīdis iet pie notāra?
Mantojums atklājas līdz ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar tiesas nolēmumu par cilvēka atzīšanu par mirušu. Likumā nav noteikts, kad mantinieks var sākt kārtot mantojuma lietu, – kad miršanas fakts reģistrēts, var doties pie notāra. Nav noteikts arī nekāds noteikts nogaidīšanas laiks, tomēr praksē emocionālu, reliģisku vai citu apsvērumu dēļ tuvinieki pāris mēnešu tomēr mēdz nogaidīt.
! Toties, ja kāds mantinieks pie notāra devies pirms tevis, notārs izsludinājis mantojumu un aicina tam pieteikties, tad gan nekavējies! Sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā, jo visas laikus nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. - Vai līdz ar šī gada mantojuma tiesību reformu jāpārraksta pirms tam rakstītie testamenti, testamentārie līgumi un uztura līgumi?
Nē, mantojuma tiesību reforma šos dokumentus neskar. Līdzšinējie dzīves rīkojumi – testamenti, uztura līgumi un testamentārie līgumi – paliek spēkā tādi, kādi tie rakstīti, nekas nemainās, ja vien paši cilvēki nevēlas tajos ko mainīt. - Ko darīt, ja īsti nezinu, ko ietver mantojums – tikai māju vai arī mežu, naudu bankā, mašīnu?
Ir normāli, ja mantinieks, būdams tuvs radinieks, vismaz kaut ko par atstāto mantojumu zina, bet – dzīve ir dzīve – var būt arī gadījumi, kad mantinieks tiešām neko nezina.
Kad notārs savā lietvedībā iereģistrēs mantojuma lietu, viņam būs pieejama publiskajos reģistros atrodamā informācija par mantojuma atstājēja mantu. Valsts vienotajā datorizētajā Zemesgrāmatā notārs redzēs, kādi nekustamie īpašumi piederēja mantojuma atstājējam, Transportlīdzekļu reģistrā – kādi transportlīdzekļi reģistrēti (mašīna, laiva, piekabe), VSAA datos noskaidrojams, vai 2. pensiju līmenis ir vai nav nodots mantošanai, Uzņēmumu reģistrā – vai ir kādas kapitāldaļas, savukārt Kontu reģistrā – kādās Latvijas bankās aizgājējam atvērti konti. To atlikums gan nav redzams, bet vēlāk notārs bankām izsūta pieprasījumu, lai saņemtu ziņas par naudas atlikumu kontā, citiem aktīviem utt.
Tikmēr notārs nevar noskaidrot neko ārpus publiskajiem reģistriem – nav tāda saraksta, kurā būtu apkopota visa informācija par to, kas kuram pieder. Pašiem mantiniekiem jānoskaidro, vai mantojuma atstājējam, piemēram, pieder īpašumi ārvalstīs vai viņam piederējušas kādas vērtslietas, gleznas vai antikvāri vērtīgi priekšmeti, vērtspapīri utt. Notāram nav informācijas arī par privātā kārtā noslēgtiem nekur nereģistrētiem līgumiem – tas, kas pirkts vai pārdots, bet nav oficiāli reģistrēts, jāmeklē pašiem mantiniekiem. - Vai varu neuzzināt, ka man pienākas mantojums?
Līdz šim zvērināti notāri nemeklēja mirušā cilvēka iespējamos mantiniekus. Līdz ar mantojuma tiesību reformu pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs Fizisko personu reģistrā noskaidros mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto, lai informētu viņus par mantojuma izsludināšanu.
Notārs informē, pirmkārt, paša mantinieka norādītos mantiniekus. Ja notārs Fizisko personu reģistrā atrod citus mantiniekus, tie tiek informēti par mantojuma atklāšanos arī tad, ja pārējie mantinieki norāda, ka informācija ir aplama. Tad gan aicinātajiem pirms mantojuma pieņemšanas papildus būs jāuzrāda radniecību apliecinošs dokuments.
Ja mantojuma lietu uzsāk tuvākas šķiras mantinieks, (piemēram, bērns), notārs neinformē tālākas šķiras mantiniekus (piemēram, brāli), bet informē tajā pašā šķirā mantot aicinātos (piemēram, citus bērnus).
Ja iesniegumu par mantojuma pieņemšanu iesniedzis testamentārais vai līgumiskais mantinieks, notārs par mantojuma atklāšanos informē visus pēdējās gribas rīkojumā minētos, neatņemamās daļas tiesīgos u. c.
Notārs visiem iespējamajiem mantiniekiem sūtīs informatīvu vēstuli, kurā norādīts, kāds mantojums ir atklājies un kādi ir tā termiņi.
Piemērs. Jānis ir devies tai saulē, viņa brālis Andrejs atnāk pie notāra, bet notārs Fizisko personu reģistrā fiksē – Jānim ir dēls Juris, par kuru viņš tuviniekiem nekad nav stāstījis. Notārs PMLP noskaidro Jura deklarēto adresi, papildadresi un to, vai viņam ir arī oficiālā e-adrese. Ja Andrejam būtu zināma Jura e-pasta adrese vai cita adrese, notārs vēstuli sūtītu arī uz to. Tas nozīmē, ka iespējamais mantinieks var saņemt pat piecus sešus notāra sūtītus paziņojumus.
! Ļoti svarīgi, lai cilvēks dzīvo savā deklarētajā adresē vai norādītajā papildadresē, kā arī regulāri pārbauda savu oficiālo e-adresi, citādi ir risks notāra sūtījumu nesaņemt. Ja saņemu notāra ziņu, bet klusēju, tas nozīmē, ka esmu mantojumu pieņēmis? Nē, tieši otrādi. Ja notārs aicina, bet iespējamais mantinieks noteiktajā termiņā neatbild, tas nozīmē, ka viņš negrib mantot. Ja gribi kļūt par mantinieku, griba ir jāizsaka tieši un nepārprotami. Tas nozīmē, ka arī tam, kurš ikdienā apsaimnieko īpašumu un maksā nekustamā īpašuma nodokli, sava griba par mantojuma pieņemšanu jāizteic notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā, jo visas tajā nepieteiktās mantinieku tiesības dzēš. Tātad – jādodas pie notāra uzrakstīt iesniegumu, citādi mantojums būs zaudēts. - Vai var gadīties, ka mantojums pienākas pilnīgi negaidīti?
Jā, dzīvē tā notiek – lielākoties saistībā ar dažādām laulībām vai attiecībām, kurās dzimuši bērni. Notāru praksē mēdz būt gadījumi, kad cilvēks ir ļoti pārsteigts, ka viņam ir mantojums: dažkārt pat savu tēvu nekad nav saticis, bet te – mantojums! Redzēts arī, kā pie notāra pirmoreiz satiekas pusbrālis un pusmāsa, un viņiem ir tikai pusgada starpība. Tāpat tuvinieki var nezināt, ka cilvēks ir aizgājis tai saulē, jo nav uzturēti nekādi kontakti. - Kā varu zināt, vai mantojumā ir arī parādi?
Ir nodrošinātie kreditori un nenodrošinātie kreditori. Nodrošinātos kreditorus (tos, kuru prasījumi nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu) reģistros redz un sameklē notārs, nenodrošinātajiem kreditoriem savas kreditora prasības jāpiesaka notāram divu mēnešu laikā kopš mantojuma izsludināšanas. Pēc šī termiņa beigām kreditori tos pieteikt vairs nedrīkstēs. Jau pēc šiem diviem mēnešiem mantinieki var ieraudzīt reālo situāciju un varēs izvēlēties – pieņemt mantojumu vai atraidīt. Kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš pēc mantojuma reformas vienmēr ir tikai divi mēneši, bet mantiniekam savas gribas paušanai dots notāra noteikts ilgāks laiks – no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja parāds būs lielāks par mantojumu, nāksies piemaksāt no savas kabatas? Līdz ar mantojuma tiesību reformu mantinieks vairs neatbild par mantojuma atstājēja parādiem ar savu mantu.
! Mantinieka atbildība ir ierobežota mantojamās mantas vērtības apmērā.
Tas nozīmē: ja parāds būs lielāks par mantojumu, mantiniekam no sava maka nebūs jāpiemaksā.
Piemērs. Tēvs aiziet tai saulē, meita manto māju, bet atklājas, ka tēvam ir parāds. Pieņemsim, mājas vērtība ir 25 000 eiro, bet tēva neatmaksātais kredīts 30 000 eiro. Pieņemot mantojumu, meita atbildēs ar šo mantas mājas vērtību – 25 000 eiro. Kreditors nevar piespiest mantinieku atdot viņam tieši mantojumā saņemto māju – mantinieks parādu var atdot naudā, māju paturot. Komunicējot ar kreditoru var vienoties, kad un kādā termiņā parāds tiks atdots. - Man ir noslēgts mantojuma līgums. Ja izrādīsies, ka mantojuma atstājējam ir pārāk lieli parādi, varēšu no mantojuma atteikties?
Mantojuma līgums ir vismaz divpusējs darījums, kuru slēdz mantojuma atstājējs un nākamais mantinieks. Līdz šim gadam ar mantojuma līgumu ieceltais mantinieks atraidīt mantojumu varēja tikai tad, ja tas bija paredzēts līgumā. Tagad šis noteikums ir no likuma izņemts – arī šādu mantojumu var pieņemt un var arī atraidīt.
