Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Astes arhīva
«Pats galvenais, mācot suni, ir apzināties, ko tieši savam mīlulim vēlies iemācīt. Nevar vēlēties neiespējamo vai kā ar burvju nūjiņas palīdzību iemācīt visu uzreiz. Esi pacietīgs! Tavs galvenais uzdevums ir panākt precīzu, nevis aptuvenu komandu izpildi. Bet galamērķis – laba komunikācija ar dzīvnieku, kas atvieglos dzīvi sunim un saimniekam,» uzskata kinoloģe instruktore Anita Mežapuķe. Mācot savu četrkājaino draugu, viņa iesaka ņemt vērā desmit zelta likumus.
- Veiksmīgas apmācības pamatā ir labs kontakts ar suni
Suņa uzticēšanās saimniekam ir apmācības veiksmes atslēdziņa. Kā izpaužas labs kontakts? Suns ikreiz atskatās, kad tu viņu sauc. Viņš ieskatās tev acīs, vēloties izprast tevis teikto. Kā to panākt? Pirmkārt, jau kopš pirmajām dienām, kad māci sunītim atsaukties uz viņa vārdu, nosauc vārdiņu un uzcienā ar kārumu. Tikai atceries: vārds ir tas, uz ko sunim turpmāk būs jāatsaucas uzreiz, tāpēc nenodeldē to, lietojot bezjēdzīgi daudz reižu, vietā un nevietā, gan saistībā ar pozitīvām, gan negatīvām darbībām! Otrkārt, ejot pastaigās un nodarbojoties ar suni, visu uzmanību velti tikai dzīvniekam. Nav nekā sliktāka kā iziet pastaigā, kur pavada ir vienīgais fiziski vienojošais elements. Suns un saimnieks katrs savā pavadas galā domā savas domas. Uzticēšanos raisa savstarpēji paustas emocijas, dialogi (kaut arī šķietami tie izklausās pēc monologiem) un saimnieka ieinteresētība. Jo suns taču ir sociāla būtne, viņam ir nepieciešams kontaktēties! - Motivācija ir galvenais trumpis
Spēcīga motivācija strādāt un mācīties dzīvniekam ir barība, ko var lieliski izmantot apmācības procesā četrkājainā skolnieka stimulēšanai. Tieši kārums ir tas, kas mudina izpildīt saimnieka prasīto, ja suns zina: apbalvojums par centību būs gards kumosiņš. Dažkārt motivācijai var pat izmantot visu sunim paredzētās diennakts sausās barības normu. Ideja ir vienkārša: suni nebaro atsevišķās ēdienreizēs, bet gan noteikto normu izbaro apmācības laikā kā uzslavu par ikreiz labi izpildītu komandu.Lieliska motivācija sunim var būt arī rotaļa. Piemēram, daudziem suņiem nav lielāka prieka kā par labi paveiktu darbu paskraidīt pakaļ aportēšanas kociņam vai bumbiņai. Tāpat neaizmirsti, ka savu mīluli vari uzslavēt ar labiem vārdiem un glāstiem – tas tikai nostiprinās jūsu savstarpējās draudzības un uzticēšanās saites. - Esi nosvērts un mierīgs!
Apmācības laikā nedusmojies uz suni, ja uzreiz nesanāk viss, kā gribētos. Dusmām nav jēgas! Pie dzīvnieka apmācības ķeries tikai tad, kad patiešām esi tam gatavs – nosvērts, mierīgs un ieinteresēts šajā savstarpējās komunikācijas procesā. Vai atceries savus skolas gadus? Un vai atceries, kā tev patika tas skolotājs, kurš ik pa laikam stundās zaudēja savaldību? Suns nekļūdīgi uztver tavu garastāvokli un noskaņojumu. Ja esi pārnācis mājās ērcīgs un kašķīgs, gatavs izgāzt dusmas uz visu pasauli, tad labāk atliec nodarbību uz saulaināku dvēseles brīdi. Citādi tavs aizkaitinājums nāks atpakaļ caur suni kā bumerangs – viņš var sākt niķoties, spītēties un visādi izrādīt iekšējo protestu pret viņam nepelnīti pausto neiecietību. Šādi var neatgriezeniski sabojāt kādas komandas apguvi vai pat iedragāt dzīvnieka uzticēšanos tev. - Ņem vērā konkrētās šķirnes temperamenta īpatnības
Temperaments katrai šķirnei atšķiras. Viens ir aktīvāks, un viņam par grūtu nosēdēt rāmi pat dažas sekundes. Cits, būdams lempīgāks un lēnīgāks, labprāt sēž vairākas minūtes. Viens azartiski skrien pakaļ kociņam kaut vai desmit reizes, citu šāda rotaļa vispār neaizrauj. Arī izturības robežas katras šķirnes pārstāvjiem atšķiras. Jāņem vērā arī katras šķirnes pārstāvju ķermeņa uzbūve – smago šķirņu kucēniem līdz noteiktam vecumam (parasti līdz gadam) nedrīkst prasīt lielu fizisko slodzi, tāpat daudziem nav ieteicams pārvarēt barjeras. Pirms ķeries pie mīluļa apmācības, suņu kubā noskaidro visas ar šo šķirni saistītās īpatnības. Katram sunim apmācības nianses jāpiemēro individuāli. - Tikai vesels suns labprāt mācās
Gluži tāpat kā cilvēkam ar paaugstinātu temperatūru vai sāpošu kāju, arī neveselam sunim jāļauj atlabt, pirms viņš sāk vai turpina mācības. Dzīvnieks, kurš fiziski nejūtas labi, nav spējīgs adekvāti un cītīgi apgūt un izpildīt saimnieka prasīto, turklāt papildu slodze var pasliktināt mīluļa veselības stāvokli. Apmācība var notikt tikai tad, kad esi pilnīgi pārliecināts, ka sunim nekas nekaiš un pēc slimības vai traumas atveseļošanas pagājis pietiekams laiks. Par suņa pašsajūtu liecina laba apetīte, dzīvesprieks un ieinteresētība dažādās aktivitātēs. - Suns spēj koncentrēties tikai tad, kad nokārtojis savas dabiskās vajadzības
Pirms ķeries pie apmācības, ļauj mīlulim, kas nupat izvests, piemēram, no dzīvokļa, nokārtot savas dabiskās vajadzības, paošņāt svaigās, citu sugasbrāļu atstātās vēstules un vizītkartes un mazliet izstaigāties. Citādi suns nespēs koncentrēties un tavai dedzībai atsauksies pavirši vai ignorēs tevi. Arī tu taču nespētu mācīties no galvas pat vienkāršāko tautasdziesmas četrrindi, ja tev dikti vajadzētu uz tualeti un turklāt kabatā būtu vēl neizlasīta mīlestības vēstule… - Ar pilnu vēderu mācīties grūti
Jo tad dzīvniekam pietrūkst motivācijas. Barība, gards kumosiņš, kā jau tika minēts, ir viens no labākajiem stimuliem sunim darboties un aktīvi iesaistīties mācību procesā. Paēdis suns parasti jūtas ar dzīvi apmierināts, mazliet miegains un vislabprātāk aizietu nosnausties. Šādā situācijā pat izmeklēts kārums viņam var šķist samērā vienaldzīgs. Vislabāk apmācības (tāpat arī fiziskās aktivitātes) plānot apmēram divas stundas pēc ēšanas. - Netrenējieties vienveidīgi, stundām ilgi!
Apmācībai jābūt daudzveidīgai, ik pa brīdim mainot mācību formu. Tas nozīmē, ka tev nevajadzētu desmitiem minūšu nepārtraukti likt sunim pildīt vienu un to pašu komandu. Tas nepaātrinās prasītā apguvi, gluži otrādi – sunim drīz vien apniks un viņš kļūs izklaidīgs un nomākts. Apmācības nodarbība jākombinē no dažādām komandām, rotaļām, iekļaujot starpbrīžus. Tas ir tāpat kā ar mazu bērnu – diez vai tu viņa uzmanību varēsi piesaistīt, divas stundas rādot vienu grāmatiņu. Sākumā, mācot kucēnam pamata komandu apguvi («sēdi!», «guli!», «stāvi!»,), tev jāpanāk tikai komandas precīza izpilde, pēc tam jau var sākt no mīluļa prasīt pakāpenisku katras komandas izturības pārbaudi. Piemēram, sākumā mazulim būs grūti nosēdēt vai nogulēt pat vienu minūti, taču vēlāk katrā nodarbības reizē izturības treniņu var palielināt. Kad viņš jau spēj paklausīgi sēdēt (gulēt vai stāvēt) vairākas minūtes, var dot komandu «ejam!» vai ar suni parotaļāties, lai viņam pārmaiņas pēc būtu iespēja izkustēties un izvēdināt galvu.
Taču atceries – pēc intensīvas fiziskās slodzes (skriešanas, peldēšanas) suns nebūs strādātājs, viņam kā jebkurai dzīvai būtnei vajadzēs atpūsties. Tikai atpūties suns labi mācās. - Apmācības laikā nodrošini sunim normālus apstākļus
Tas nenozīmē, ka apkārtējai videi jābūt sterilai. Izvēloties apmācībām piemērotu laiku un vietu, ņem vērā laika apstākļus un izvēlies atbilstošu vidi. Neliec kucēnam strādāt svelmainā pusdienlaikā, stindzinošā salā vai stiprā lietū, kas izmērcē kažociņu līdz pēdējai vīlei. Tāpat neliec kucēnam komandu «guli!» izpildīt dubļos vai peļķē – tu taču arī nevēlētos šādi graut savu pašcieņu, kaut arī būtu visuzcītīgākais skolnieks… Nākotnē, kad suns būs pieaudzis un apguvis pamata paklausību, iespējams, būs atsevišķas situācijas, kad viņam nāksies strādāt arī dubļos un lietū, taču ne mazotnē, kad apgulšanās peļķē kucēnam var asociēties ar negatīvām izjūtām saistībā tieši ar šo komandu un izvērsties par bērnības traumu uz visu atlikušo dzīvi. - Atkārtojiet iemācīto dažādos apstākļos
Katra komanda, ko esat apguvuši, ik pēc laika ir jāatkārto (kā jau zinām: atkārtošana esot zināšanu māte!). Turklāt apgūto atkārtojiet dažādos apstākļos, mainot vidi un situācijas. Piemēram, ja lieliski esat apguvuši komandu «sēdi!» gan istabā, gan pagalmā, nākamreiz atkārtojiet to uz ielas, pa kuru pārvietojas daudz svešu cilvēku, pie veikala vai upes krastā. Atkārtojiet iemācīto jebkurā vietā, kur vien ar suni esat kopā! Tā suns iemācīsies labi strādāt dažādos apstākļos, dažādās situācijās.
