Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vēzis ir audzējs, ko izraisa specifiskas indivīda īpatnības – iedzimtība, dzīvesveids, vide. Ģenētiku mēs nevaram izmainīt, bet, uzlabojot dzīvesveidu un rūpējoties par vidi, kurā dzīvojam, varam, ja ne izvairīties no vēža, tad būtiski uzlabot veselības stāvokli. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan viņu labākajiem draugiem suņiem.
Daži vienkārši padomi, kā rūpēties par suņa veselību un pasargāt to no audzēja:
- Baro suni ar augstas kvalitātes barību.
Labs uzturs lielā mērā garantē arī labu veselību. Pārliecinies, ka vienmēr pasniedz sunim kvalitatīvāko barību, kādu vari atļauties. Ja tev nav laika un līdzekļu gatavot dzīvniekam barību no svaigiem produktiem, izpēti etiķeti un pārbaudi, vai rūpnieciski ražotajā barībā, ko pērc, ir pietiekami daudz proteīnu, sastāvdaļas ir zināmas, kā arī tā nav piepildīta ar sēnalām (lētākajām izejvielām, kas dod apjomu, bet uzturvērtības ziņā ir tukšas). - Izmanto ūdens filtru.
Ūdens ir tik pašsaprotama mūsu ikdienas sastāvdaļa, ka tā milzīgo vērtību mēs saprotam tikai tad, kad tā trūkst. Lai arī ūdens, ko saņemam no centralizētā ūdensapgādes tīkla, tiek attīrīts no potenciāli kaitīgajām vielām, papildu drošībai ieteicams uzturā lietot vārītu vai filtrētu ūdeni.
Ja tu lieto akas ūdeni, vārīšana vai filtrēšana ir teju obligāta, jo šis ūdens ir no virsējiem gruntsūdeņiem, kas ir sliktāk pasargāti no piesārņojuma nekā pazemes avoti. Kvalitatīvs ūdens nepieciešams gan tev, gan tavam mīlulim. - Uzmani, lai suns pietiekami daudz kustētos.
Ja tev ir suns, pat nedomā dīki sēdēt mājās. Fiziskās aktivitātes ir obligāts nosacījums suņa laimīgai un veselīgai dzīvei. Arī dzīvnieki var aptaukoties, ja viņiem nav iespēju izskrieties un izkustēties un ja viņi tiek baroti pārāk bieži vai ar pārāk treknu pārtiku.
Regulāra pastaiga un rotaļas tuvējā parkā, mežā vai suņu pastaigu laukumā nodrošinās dzīvniekam ne vien izklaidi, bet arī samazinās stresu, uzlabos imūnsistēmu un satuvinās jūs. - Pasargā suni no stresa.
Tāpat kā cilvēkus, arī dzīvnieku stress ietekmē negatīvi. Pastāvīgs psihofizisks diskomforts, ko izraisa, piemēram, saimnieka agresija, nepacietība, pēkšņa dzīves apstākļu maiņa un citi faktori, var paātrināt novecošanos, var būt labvēlīga vide slimībām, tostarp arī audzējiem.
Kaķi un suņi kā sūkļi uzsūc saimnieka emocijas, tāpēc negaidītās vai nepatīkamās situācijās centies saglabāt vēsu prātu un pozitīvu noskaņojumu ne vien sevis, bet arī sava mājdzīvnieka dēļ. - Sterilizē/kastrē.
Daži vēža tipi, piemēram, krūts vēzis, ir gandrīz 100% novēršams, ja dzīvnieks ir sterilizēts/kastrēts. Konsultējies ar suņa veterinārārstu, lai izvēlētos un ieplānotu operāciju piemērotā laikā. Dažām šķirnēm speciālisti iesaka šo operāciju veikt pēc iespējas ātrāk, taču citām ieteicams pagaidīt, līdz dzīvnieki sasniedz dzimumbriedumu. - Samazini ķimikāliju daudzumu ikdienā.
Daudzu suņu saimnieku iecienīto pretblusu un ērču līdzekļu sastāvā ir ķimikālijas un pesticīdi. Tāpat tie ir šampūnos un visos citos rūpnieciski ražotajos līdzekļos. Nonākot organismā caur ādu, šīs vielas samazina spēju cīnīties pret infekcijām. Tāpēc, kad vien iespējams, lieto dabiskus produktus. - Nepārspīlē ar vakcīnām.
Vakcinēšana ir nepieciešama, taču ar mēru. Uzticams veterinārārsts tev paskaidros, cik regulāri nepieciešamas vakcīnas un, galvenais, ar kādiem starpposmiem. Paturi prātā, ka vakcinēšana jāveic veselam dzīvniekam. Ja sunim ir veselības problēmas, viņa organisms nespēs sekmīgi tikt galā ar vakcīnu. - Regulāri pārbaudi suņa veselību.
Veterinārārsts suni redz, biežākais, reizi pusgadā, bet tu viņu redzi ik dienas. Tātad tu, suņa saimnieks, esi pirmais, kurš pamana izmaiņas suņa veselības stāvoklī, psihoemocionālajā stāvoklī, izskatā, uzvedībā. Jebkuras izmaiņas kaut ko nozīmē.
Nepaliec vienaldzīgs un noskaidro, kas ir pamatā, piemēram, tam, ka sunim samazinās vai – tieši pretēji – palielinās apetīte, ka suns kļuvis drūms. Ik mēnesi pārbaudi suņa ausis, zobus, ādu. Ja atrodi ko tādu, kā tur iepriekš nebija, nekavējies vaicāt padomu veterinārārstam. - Uzturi labas attiecības ar veterinārārstu.
Diemžēl daudzi mājdzīvnieku saimnieki, vēloties ietaupīt naudu, dzīvnieku pie ārsta ved tikai tad, kad tas jau ir nepārprotami sasirdzis. Tā ir kļūda! Profilaktiska vizīte pie veterinārārsta garantē ne tikai savlaicīgu veselības problēmu atklāšanu, bet arī uztur labas pazīšanās attiecības ar klīnikas speciālistiem.
Kāpēc tas vajadzīgs? Pirmkārt, tu saproti, vai šie tiešām ir ārsti, kam tu uzticēsi savu mājdzīvnieku, ja viņš nopietni saslims. Otrkārt, tu iepazīsi speciālistus un ar katru reizi jutīsies drošāk un brīvāk (tādējādi šos cilvēkus akceptēs arī suns, kurš ļoti labi sajūt saimnieka emocijas). Treškārt, klīnikas speciālisti atcerēsies un būs saglabājuši informāciju par dzīvnieka slimības vēsturi, un tev nenāksies to steigā atcerēties un pārstāstīt katru reizi no jauna. - Pārzini sava suņa šķirnes īpatnības.
Katrai suņu šķirnei ir atšķirīga nosliece uz kādu slimību vai alerģiju. Lieliem suņiem biežāk parādās kaulu vēzis, savukārt buldogiem limfoma. Ievāc detalizētu informāciju par sava mīluļa šķirni un noskaidro, kādas veselības problēmas šai šķirnei ir raksturīgas. Zināšanas un risku paredzēšana palīdzēs izvairīties no apstākļiem, kas varētu veicināt alerģiju saasināšanos vai slimības attīstību.
