Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
2
-
- Kāpēc redīsus vērts audzēt?
Pirmkārt, tie izaug ātri! Tas jo īpaši svarīgi ir pavasarī, kad esam nocietušies pēc paša dārza jaunās ražas. Agrīnās šķirnes vāc jau 20–30, bet vēlīnās 40–45 dienas pēc uzdīgšanas. Otrkārt, redīsu audzēšana neprasa augstāko pilotāžu. Turklāt, ja kaut kas arī noiet greizi, zaudējums nav liels – neķer kreņķi un sēj nākamo porciju! - Kādu dobi izvēlēties?
Dobei jābūt saulainā vietā. Redīsi labi augs auglīgā, irdenā, vidēji smagā un veselīgi mitrā augsnē. Tiem, kuri lietai pieiet ļoti nopietni, noderēs informācija, ka augsnes optimālais pH (augsnes skābuma līmenis) ir ph 6–6,5. - Vai ir kāda nozīme tam, kas dobē audzis pirms redīsu sēšanas?
Redīsus nav ieteicams sēt pēc kāpostiem un ziedkāpostiem, toties tiem patīk, ja iepriekš zemītē auguši gurķi, salāti, zemenes, zirņi, pupiņas, burkāni, puravi, sīpoli. - Vai redīsiem vajadzīgs kāds īpašs mēslojums?
Lieliski, ja zeme ir mēslota jau rudenī. Ja nu tā nav un šķiet, ka augsnei pietrūks spēka, pirms sēšanas zemē var iestrādāt universālo dārza mēslojumu (40–50 g/m2) vai arī pāris nedēļu pirms sēšanas iestrādāt mikrobioloģiskos līdzekļus Bio-1 un Bio-2 (1g/m2). - Kad, cik daudz un kā sēt?
Redīsu audzēšanas zelta likums: nesēj vairāk, kā ģimene var apēst! Jo parasti nezin kāpēc vienā reizē tiek iesēts par daudz – daļa iesētā pāraug, saplīst, izkurtē, un redīsi vairs nav ēdami. Tāpēc labāk sēt pa nelielām porcijām, ik pēc divām nedēļām – lai aug un ienākas pakāpeniski. Redīsus sēj 2,5–3 cm dziļumā, rindiņās ar 10–15 cm attālumu starp tām. Sēklas sēj citu no citas ar apmēram 4 cm atstarpi (taču var būt šķirnes, kam šis attālums ir gandrīz trīs reizes lielāks!) Tomēr nav ne vainas arī, ja sēklas sabirst biežāk – redīsus vēlāk var retināt augšanas laikā. Turklāt nevajag gaidīt, kad visi redīsi izauguši, – jāsāk novākt un ēst pamazām, katrreiz izraujot lielākos eksemplārus. - Kas redīsu audzēšanā ir pats grūtākais?
Diemžēl redīsi ir bieži jālaista – katru dienu. Ja augsni uztur vienmērīgi mitru, redīsi parasti aug griezdamies un ienākas gardas, nesaplaisājušas saknes. Ja augsnes mitrums ir nevienmērīgs, redīsi plaisā, kļūst šķiedraini un sīvi. - Kāpēc vasaras pilnbriedā redīsi neaug tik labi kā tās pirmajā pusē un pavasarī?
Lai gan redīsi ir gaismas prasīgi, tie tomēr ir garās dienas augi. Tas nozīmē, ka ļoti garā gaismas diena (16–18 stundu, bet ap vasaras saulgriežiem pat 19 stundu) izraisa ziedēšanu. Turklāt redīsi visērtāk jūtas + 15 grādu temperatūrā. Kad ir karstāks, redīsi bieži vien izkurtē. - Kādas sēklas izvēlēties?
Jāsēj sezonai atbilstošas sēklas – uz iepakojuma norādīts, vai šķirne ir piemērota pavasarim un rudenim vai vasarai. Šis ir pirmais svarīgākais nosacījums (otrs – regulāra laistīšana), lai redīsi izaugtu. Redīsu formas (apaļi, cilindriski) izvēle – tas lielākoties ir gaumes jautājums. Ierasts, ka redīsi ir ar sarkanu miziņu. Taču iespējams nopirkt sēklas, no kurām izaugs redīsi ar baltu, dzeltenu vai violetu miziņu. Tādus redīsus vērts audzēt tiem, kuriem sarkano miziņu pigmenti izraisa alerģiju. Pārējie redīsu ēdāji pēc jaunuma izmēģināšanas parasti gan atgriežas pie pārbaudītas vērtības – tradicionālā redīsa. - Ko nozīmē F burts uz sēklu paciņas?
Ja uz paciņas pie šķirnes nosaukuma ir arī F burts, tas nozīmē, ka šī ir hibrīdšķirne – redīsi izaugs vienā laikā un būs vienāda lieluma – kā sašķiroti. - Vai redīsus var izaudzēt arī balkonkastēs?
Jā, tie jāstāda ar mikroelementiem un minerālvielām bagātinātā kūdras substrātā, pietiekami dziļā kastē un – galvenais – apzinīgi un regulāri jālaista; ja nepieciešams – pat divas reizes dienā.
