10 jautājumi par puķupodiem

Tāpat kā visam šajā pasulē, arī attiecībā uz puķopodiem valda vairāki mīti un pārliecības, kurām, izrādās, nav nekāda pamatojuma.

1. Kā zināt, cik liels pods nepieciešams pārstādāmajam istabas augam? Pamatnoteikums – pods augam jāpielaiko vizuāli. Ja poda un auga proporcija izskatās harmoniska – augs nepazūd uz poda fona vai otrādi –, tad, visticamāk, poda izmērs būs tieši laikā. Un vēl: jaunā poda diametram vajadzētu būt par aptuveni 5–6 cm lielākam nekā vecajam – tā būs vieta, kur piebērt svaigu augsni. Nākamos divus trīs gadus augs zemi apsakņos un audzēs jaunos dzinumus.
2. Kādiem istabas augiem der zemie, lēzenie puķupodi? Tie paredzēti augiem ar ložņājošiem virszemes dzinumiem un tādiem, kas aug platumā, piemēram, dažādām pilejām, peperonijai, kalīzijai. Tāpat lēzenie puķupodi būs piemēroti sīpolpuķēm: tādos var stādīt arī hipestru vai citus istabas augus, kam sakņu sistēma ir plaša un sekla. Sekls, lēzens pods derēs arī sansevjērai jeb līdakastei, kā arī kaktusiem, kuri sastāv no daudz dzinumiem.
3. Kas jāstāda dziļākā podā? Dziļu podu vajag palmai, filodendram, gumijkokam, šeflērai un citiem augiem ar pamatīgu sakņu sistēmu. Taču, ja jāizvēlas starp dziļu neliela diametra podu (kā garena vāze) un tādu, kurš ir tikpat dziļš, cik plats, tad priekšroka būtu jādod otrajam. Dziļie, šaurie podi, protams, interjerā izskatās ļoti interesanti, bet tie nav sevišķi praktiski – var rasties grūtības augu izcelt no poda, kad to vajadzēs pārstādīt. Dziļš un vienlīdz plats pods ir labāks tādēļ, ka blakus lielajam augam var iestādīt zemsedzēju košā krāsā, piemēram, setkrēziju, ko katru gadu var atjaunot. Tomēr nebūtu pareizi apgalvot, ka dziļie, šaurie podi nekam neder: stādīt puķes tajos drīkst, tikai jāraugās, lai augs šādā podā labi jūtas.
4. Vai puķupoda apakšā noteikti ir jābūt caurumam? Augiem, kas nav bagātīgi jālaista, piemēram, sukulentiem un kaktusiem, caurums puķupoda apakšā varētu arī nebūt. Bet saimniecei ir jābūt pārliecinātai, ka viņa tiešām augu nepārlej. To diez vai vienmēr izdosies paturēt prātā, tādēļ labāk, ja podam ir kaut neliels caurumiņš. Ja tomēr pods ir bez cauruma, tad zem augsnes jāpaber krietns drenāžas slānis (piemēram, keramzīts). Tad, nejauši pārlejot, ūdens iztecēs cauri un sakrāsies zem poda. Tiesa, pārlaistītam augam saknes kādu brīdi tāpat būs ūdenī, un tas par labu nenāks.
5. Kāda materiāla podi ir vislabākie? Nav tā, ka tikai kāds viens puķupoda materiāls ir labs, bet citi – nekam nederīgi. Augus var stādīt no jebkāda materiāla ražotā podā, kaut vai sudraba traukā, tomēr izplatītākie materiāli ir keramika un plastmasa. Katram no tiem ir savi plusi un savi mīnusi, jo svarīgākais ir nevis poda materiāls, bet gan auga laistīšana. Plastmasas podā augu ir vieglāk pārliet, jo plastmasa ir nedzīvs materiāls, neuzsūc mitrumu. Savukārt māla podā augu tik ātri pārliet nevarēs, jo savu daļu mitruma uzsūc arī māls. Bet tam ir cits trūkums: ja augu kādu laiku aizmirst aplaistīt un augsne izžūst, sīkās saknītes, kas piesūkušās māla poda sieniņām, sausumā saplīst un augs cieš, jo tieši ar šīm saknītēm tas uzņem ūdeni. Plastmasas podā tas nenotiek, turklāt plastmasas pods būs vieglāks un tātad ērtāk pārvietojams, savukārt māla pods būs stabilāks. Tas var izrādīties svarīgi, ja augs vasarā iznests laukā. Jāņem vērā, ka augiem, ko vasarā nes ārā, nevajadzētu izmantot melnus vai brūnus puķupodus, jo tumšas krāsas pievelk saules starus un pārāk sasilda augsni podā – tas augam var nepatikt.
6. Vai orhideja noteikti jāaudzē caurspīdīgā puķupodā? Tas ir mīts. Patiesībā caurspīdīgu podu orhidejai nevajag! Orhidejas, protams, var audzēt stikla podos, taču šie podi, kurus dēvē par īpašiem orhideju podiem, ir tikai mārketinga triks.  Daļai auga sakņu ir vajadzīga gaisma – tās ir saknes, kuras redzamas ārpus podiņa, tomēr lielākā daļa sakņu atrodas podā, orhideju substrātā – līdzīgi kā dabā, kur orhidejas aug mizās, lapās un dabas atkritumos, kas sakrājas koku dobumos. Un tur taču ir tumšs! Ja orhidejai gaismu vajadzēs, tā sasparosies un izdzīs gaisa saknes, lai kādā podā arī augtu.
7. Kāpēc gar māla poda malām dažkārt veidojas nosēdumi? Augsne te nav pie vainas. Aplikumu veido sāļi, kas rodas tādēļ, ka keramikas podi ne vienmēr ir izgatavoti no laba māla. Mitruma ietekmē sāļi izdalās no māla un nogulsnējas uz poda sieniņām. Augam nosēdumi neko ļaunu nenodara, taču tie bojā puķupoda izskatu. Nogulsnes no poda malām var nokasīt ar asu nazīti.
8. Ko darīt ar puķupodu, kurā audzis slims augs? Ja auga saknēs bijuši kaitēkļi vai puve, puķupods rūpīgi jāizmazgā ar zilo graudiņu šķīdumu. Pēc tam tas jānoliek saulē, lai stari podu izkarsē. Tā kā puvi izraisa sēņu sporas, kuras ar aci nevar saskatīt, arī izmazgāts plastmasas pods, kura iekšpuse izskatās pilnīgi tīra un gluda, jānoliek saulītē izkarsēties. Ķīmiskos līdzekļus izmantot nevajag, jo zilo graudiņu šķīdums un saule podu pietiekami izdezinficēs.
9. Kāda nozīme ir trauciņam, ko liek zem puķupoda?  Puķupodam ar caurumiņu apakšā ir vajadzīgs tikpat labs un glīts paliktnis. Noteikti nevajadzētu izlīdzēties ar lēzenu šķīvi bez maliņām vai kādu vecu, ieplīsušu trauku. Paliktņa malām jābūt vismaz viena divu centimetru augstumā, lai ūdens tūlīt neplūst pāri, ja gadās puķi pārliet. Dažkārt augam ir ērti piekļūt tikai no vienas puses, un no tās to arī parasti laista. Ar laiku augsnē izveidojas kanāli, pa kuriem ātri izplūst ūdens, bet pārējā daļā saknes pat netiek samitrinātas. Tad paliktnis, kurā satecējis ūdens, ir ļoti noderīgs – augs no tā pāris stundu laikā uzsūks nepieciešamo mitrumu. Pārējo ūdeni no paliktņa var noliet, lai auga saknes lieki nemirkst. Pērkot paliktni, jāpievērš uzmanība, vai vietā, kur atradīsies poda caurumiņš, paliktnī ir iedobums – sprauga, kas nodrošinās gaisa apmaiņu zem puķupoda.
10. Kas ir hidroponikas podi? Hidroponika ir speciāla metode augu audzēšanai barības vielu šķīdumā. Hidroponikas puķupodi mēdz būt gan vienkārši, gan arī ļoti smalki. Labam podam līdzi būs instrukcija, kā tas izmantojams, un, iespējams, arī minimāls augu uzskaitījums, kurus podā var audzēt. Īpaša šī sistēma ir ar to, ka saimniece drīkst doties ilgākā ceļojumā, neuztraucoties par saviem istabas augiem un nemeklējot kādu, kurš aplies puķes. Hidroponikas podos augu nestāda augsnē, bet gan augsnes aizvietotājā – minerālvatē, keramzītā, perlītā vai kokosā. Ūdens, kas tiek pievadīts augam, ir barības šķīdums, kas bagātināts ar konkrētajam augam nepieciešamajām barības vielām. Šādā podā telpaugi jutīsies ļoti labi. Nedrīkst izmantot kaļķainu ūdeni – tas aizver sistēmas mikroporas. Hidroponikas podu uzturēšana nav vienkārša – vajag būt zināšanām, lai saprastu, kā pagatavot barības šķīdumu, turklāt atbilstoši situācijai. Piemēram, kad augs gatavojas ziedēt, ir nepieciešams cita sastāva šķidrums nekā miera periodā.  Jāņem vērā, ka augs šādā podā ir jāaudzē jau no stāda. Pieaugušu augu hidroponikas podā var pārstādīt, taču to darīt nav ieteicams – augam var nobirt lapas vai rasties citas problēmas.