Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1. Ko nozīmē lamināta klase?
Tā apzīmē lamināta nodilumizturību. Pašlaik tirgū pieejams 31., 32. un 33. klases lamināts. 31. klases lamināts derēs telpām, kuru noslodze ir mazāka, piemēram, guļamistabām, bet 33. klases lamināts būs piemērots sabiedriskajām telpām. Pircēju pieprasītākais ir 32. klases lamināts.
Dažādu ražotāju vienas un tās pašas klases lamināts nebūt nav vienāds.
Lai arī nosacīti visi ražotāji seko vienam standartam, daži 32. klases laminātam dod piecpadsmit, citi – pat divdesmit piecu gadu garantiju. Ja kāda ražotāja 32. klases lamināts ir patiešām lēts, visticamāk, tas nokalpos vien trīs līdz piecus gadus. Nodilumizturības klase nav vienīgais un pat ne galvenais orientieris, pēc kura izvēlēties laminātu. Svarīgāk ir zināt, ko ražotājs ar to saprot.
2. Kādēļ lamināta cenas ir tik dažādas, ja biezums un nodilumizturības klase ir vienāda?
Lamināta plāksnes biezums vairāk saistīts ar virsmas dizaina risinājumu, nevis nodilumizturības klasi. Taču, ja lamināts ir, piemēram, 6 mm biezs, tas noteikti būs lētāks nekā biezāks lamināts.
Nodilumizturību veido lamināta virsējais slānis – melamīns. Nākamais slānis sastāv no apdrukāta papīra, kas imitē koka vai jebkura cita materiāla faktūru un struktūru – tas nosaka grīdas vizuālo izskatu. Tad seko HDF – augsta blīvuma plāna kokšķiedras plātne (lētākiem laminātiem MDF), kurā iestrādāts dēlīšu clik savienojums, bet zem tā – vēl viens slānis, kas piešķir konstrukcijai stingrību un papildu noturību pret mitrumu.
3. Ar ko atšķiras lamināta dēļu savienojumi?
Jāņem vērā, ka lamināta cenu veido arī dēļu savienojumi – vienam ražotājam tie izdevušies veiksmīgi, citam – ne tik veiksmīgi. Turklāt svarīgs ir arī HDF pamatnes blīvums – jo tas mazāks, jo sliktāks būs savienojums, kas tajā iestrādāts, un lamināta savienojuma vietas būs jutīgākas pret mitrumu.
Ja divu dažādu laminātu savienojumus aplūko nespeciālists, diez vai izdosies atrast atšķirības, kas palīdzētu saprast, kurš ir kvalitatīvāks. Nianses būs pamanījuši vien meistari, kuri ar lamināta ieklāšanu nodarbojas ikdienā, tādēļ, pirms pirkt un klāt laminātu pašu spēkiem, būtu vēlams aprunāties ar labu meistaru.
Lamināta ieklāšanu noteikti atvieglos kāds uzlabojums – agrāk bija nopērkams tikai tāds lamināts, kas vispirms bija jāsavieno visā rindas garumā un jāklāj rinda pēc rindas, bet tagad ir pieejams arī tāds lamināts, kuru var likt dēli pa dēlim. Šāds savienojums lamināta kvalitāti būtiski neuzlabo, taču to ir krietni ērtāk ieklāt.
4. Vai savienojuma pārklāšana ar vasku pasargā no mitruma iekļūšanas zem lamināta?
Problēmas lamināta grīdas segumam varētu radīt liels mitruma daudzums, piemēram, ja uz grīdas nokrīt ar ūdeni pilna puķu vāze. Taču tas ir bīstami galvenokārt tad, ja zem lamināta grīda ir ļoti nelīdzena – laika gaitā lamināta dēlīši var deformēties un starp tiem izveidoties nelielas plaisas. Bet, ja grīda ir līdzena un savienojuma vietas cieši turas kopā, mitrums caur tām tālāk par virskārtu nenonāk.
Jā, ir ražotāji, kas piedāvā ar vasku pārklātu lamināta savienojumu.
Tas, protams, nav slikti, bet, ja savienojuma vietas ir patiešām kvalitatīvas, tad vaska pārklājumam īsti nav jēgas – dēlis pie dēļa tāpat piegulst ļoti cieši. Vai vērts vasku savienojumos smērēt pašiem? Ja iegādāts salīdzinoši lēts lamināts, kādēļ ne? Taču vairums ražotāju to neiesaka darīt, jo tādā gadījumā viņi neuzņemas atbildību par rezultātu un iespējamām sekām.
5. Ko klāt zem lamināta?
Svarīgi, lai grīda zem lamināta būtu līdzena. Veikalos apakšklāju piedāvājums ir samērā liels, piemēram, putu polietilēna plēves ar vai bez tvaika plēves slāņa, korķa vai kokšķiedras plāksnes. Baltais putu polietilēna rullis diez vai būs labākā izvēle. Ja starp laminātu un betona grīdu uzklāj šādu materiālu, tas ar laiku noberžas, jo lamināta grīda ir nedaudz kustīga, un apakšklāja sīkās daļiņas kā putekļi nokļūst vidē.
Tas var pasliktināt alerģisku cilvēku pašsajūtu. Vēl viena problēma – putu polietilēna plēve elektrizē grīdu (ja vien uzklātais lamināts nav antistatisks), tādējādi pievelkot putekļus.
Kokšķiedras plāksnes labi der vecas, nelīdzenas grīdas izlīdzināšanai un arī siltuma izolācijai – blīvs, dabisks materiāls, nopērkamas piecu vai septiņu milimetru biezumā.
Labs (bet ne tas lētākais) apakšklāja materiāls ir korķis – to var likt gan uz skaidu plākšņu grīdas, gan uz betona.
Pat ja apakšā ir labs pamats, pēc gadiem, protams, lamināta savienojuma vietās var izveidoties nelielas spraudziņas, jo telpā atrodas dažāda smaguma mēbeles un arī dažādu istabas daļu izmantošanas intensitāte ir atšķirīga.
6. Kā laminātam piemeklēt grīdlīstes?
Lamināta ražotāji parasti piedāvā arī lamināta krāsām atbilstošas grīdlīstes. To izmēri un materiāli var būt dažādi: plastmasa vai MDF (kā lamināts). Var izvēlēties arī koka grīdlīstes.
Speciālus uzliekamus stūrīšus šauro plastmasas grīdlīstu savienošanai gandrīz neviens ražotājs vairs neizgatavo, tā kā ir pierādījies, ka tie neturas gana labi, bieži vien nokrīt un nomētājas. Līstes savienošanas vietās ir vienkārši jānozāģē 45 grādu leņķī.
7. Kā pareizi kopt lamināta grīdu?
Kopšana ir vienāda visu veidu laminātam: matētam, spīdīgam, gludam vai ar izteiksmīgu koka tekstūru. Laminātu uzkopt var ar putekļsūcēju, ja tam ir mīksta birste, kas neskrāpē virsmu, kā arī ar viegli mitru grīdas lupatu. Ūdenim vajadzētu pievienot laminātam paredzēto kopšanas līdzekli.
Zini!
- Lamināta kopšanai neder putekļusūcēji ar mazgāšanas funkciju.
- Nevajadzētu pieļaut, ka uz lamināta grīdas krājas smiltis – tās ir abrazīvas un skrāpē lamināta virskārtu.
8. Kuram ražotājam uzticēties?
Labas kvalitātes laminātu ražo Beļģijā, Austrijā, Vācijā (ja vien ražotne atrodas uzņēmuma dzimtenē, nevis, piemēram, Polijā). Diemžēl ir uzņēmumi, kas ekonomē gan virskārtai, gan arī pamatnei un savienojumiem. Tiesa, arī lētāka un ne tik kvalitatīva lamināta ražotājiem ir tā sauktais dārgais piedāvājums. Tādēļ svarīgi būtu uzklausīt citu pieredzi un saprast, kāda ir ražotāja reputācija.
Ja kā kritēriju izvēlas cenu un laminātu iegādājas specializētā veikalā, jālūko pēc tāda, kura cena ir 12–15 eiro par kvadrātmetru.
Tas nebūs sliktāks par tā paša ražotāja dārgo laminātu, tikai, iespējams, vienkāršāks dizaina vai krāsu daudzveidības ziņā.
9. Kā zināt, kur pirkt?
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi, kādos apstākļos lamināts tiek glabāts. Tas nekādā gadījumā nedrīkst stāvēt āra nojumē. Laika apstākļu nepastāvība un mitrums var kaitēt: var gadīties, ka, laminātu izpakojot un uzklājot uz grīdas, tas deformēsies. Drošāk ir pirkt laminātu specializētajos grīdas segumu veikalos ar atbilstošām noliktavu telpām.
Otrkārt, lielveikalu tīkli parasti iepērk lielas lamināta partijas un tirgo, kamēr iztirgo. Otrreiz tāds pats lamināta modelis var arī tirdzniecībā nebūt, bet nereti ar laiku kļūst aktuāli iegādāties vēl kādus lamināta kvadrātmetrus, ko ieklāt citā telpā. Specializētajos veikalos, visticamāk, šādu jautājumu būs vienkāršāk atrisināt.
10. Vai laminātu var ieklāt arī nespeciālists, piemēram, praktisks mājas saimnieks?
Protams! Klājot laminātu pirmo reizi, tas, iespējams, šķitīs visai piņķerīgs darbs un prasīs vairāk laika, tomēr laminātu noteikti var ieklāt paša spēkiem. Internetā var atrast pamācības, un, ja ir iespēja, vajag konsultēties ar kādu meistaru arī klātienē, jo ir knifi, ko zina tikai praktiķi. Piemēram, ka vieglāk laminātu nogriezt nevis ar speciālo zāģi laminātam, bet gan ar zāģi metālam.
Ja mājās nav izveidots universāls instrumentu un materiālu krājums, var nopirkt arī speciālu komplektu lamināta ieklāšanai.
Ņem vērā!
Kad lamināts no veikala atvests mājās, pirms ieklāšanas tam jāļauj pāris dienu pierast pie jaunajiem apstākļiem – temperatūras un gaisa mitruma. Tiesa gan, tas nelīdzēs, ja lamināts būs glabāts nepiemērotos apstākļos.
