Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz jautājumiem atbild Varis Kazaks, Kokaudzētavas Baltezers īpašnieks, audzē krūmmeleņu stādus jau no pagājuša gadsimta 70. gadiem. Pa šo laiku Kokaudzētavā Baltezers izaudzēts vismaz simttūkstoš krūmmelleņu stādu, bet – vairāk gan citiem, kas tās audzē lielās platībās.
- Vai arī Zemgales mālā iespējams izaudzēt mellenes?
Mālainā zemē parasti ļoti turas ūdens, un, ja tādā vietā izraksi bedri un iebērsi kūdru, izveidosies riktīgs purvs. Savukārt krūmmellenes jeb zilenes, lai gan skaitās purva augs un mīl mitrumu, bet pilnīgi slapjā vietā tās neaug, jo augstais gruntsūdens bojā saknes. Tātad, ja grib mellenes audzēt mālainā zemē, jānodrošina ūdens drenāža. Proti, izraktajai bedrei apakšā jāliek keramzīts vai rupja šķelda, tad vismaz 60 centimetru dziļumā iestrādā skābo kūdru kopā ar mizu mulču (attiecība 3:1). - Mani kaitina, ka melleņu krūmam ir tikai viens kāts un augšā sīku zaru čupiņa. Ko darīt, lai būtu vairāk spēcīgu dzinumu?
Garā pīcka pavasarī jāsaīsina. Proti, krūmam jādod spēks, lai tam būtu enerģija izdzīt jaunos dzinumus. Labs skolotājs mums ir zaķis un stirna. Uzaicini ciemos – nākamajā gadā būs superīgi krūmi! Kad es savos laukos iestādīju jaunās krūmmellenes, pirmajā gadā biju šokā: visus krūmus zaķis bija nošņikājis pavisam īsus! Es šausmīgi viņu lamāju un pats biju kreņķīgs. Bet rudenī sapratu, ka zaķis man vienkārši parādīja, kā jādara, – visi krūmi normāli sakuploja! Tāpēc – nebaidies pavasarī mellenes apgriezt. Pirmajā mirklī žēl, protams, jo tur taču būs ogas! Bet, lūdzu, paņem pusi no zara nost! - Cik ilgi drīkst griezt zaru galus?
Es melleņu krūmam neprasu, kad griezt, – griežu tad, kad man vajag. Ideja šāda: jūlijā griežu zaru galus spraudeņiem. Atlikušie zari uzreiz saskrien garāki, viens otrs sīkāks zars arī attīstās daudz spēcīgāk. Jo nekas jau tam krūmam netiek atņemts – tā pati enerģija paliek, tikai katrs zars to dabū koncentrētākā veidā. Ja krūmu apgriež jūlijā, tad augusts un septembris ir vēl pietiekami ilgs laiks, lai tas dzītu jaunos dzinumus un lai tie nobriestu. - Vai jāstāda padziļināti vai normāli – tā, kā krūmmellenes stāds audzis podā?
Pērkot stādu, satver to aiz zariem kā aiz matiem! Ja jūti, ka stāds stingri turas podā, tā tam jābūt. Ja stāds ļurinās, tas ir slikti. Mēs cenšamies savas krūmmellenes katrā nākamajā pārstādīšanas reizē, kad tās pārceļo no mazāka uz lielāku podu, iestādīt atkal mazliet dziļāk. Līdz ar to sakņu sistēma vēl pieveidojas klāt. Tāpat būtu jārīkojas, stādot uz lauka. Iesaku stādīt nedaudz dziļāk, nekā krūmmellene augusi podā. Varbūt ne tik dziļi kā upenes vai jāņogas, tomēr nedaudz dziļāk. Sevišķi šķirni ‘Blue Crop’. Šai krūmmellenei krūms veidojas no viena punkta, un vēja brāzmas mēdz to izšūpot, smalkās saknītes atraujas no stumbriņa un tad augs var arī palēnām atstiept kājas. Tāpēc, ja melleņu krūms sāk kustēties, tas iestādīts par seklu un būtu jāpārstāda.
Vēl ļoti svarīgi, lai ap sakņu kaklu būtu mulča, nevis sablīvēta augsne. Ja ir sablīvēta augsne, var sākties puve. - Ja krūmu audzē podā, vai ziemā to tā ārā arī atstāt?
Krūmmellenes var audzēt pat uz balkona vai lodžijas, ja tur ir saulaina vieta. Bet – kas jāzina? Svarīgākās saknes, ar kurām augs uzņem barības vielas, atrodas tuvu augsnes virskārtai, un tās jāpasargā no sala. Ja audzē podā, seklās saknes var nosegt. Labs variants ir ielikt visu podu ar krūmmellenes stādu lielākā podā un tad brīvās vietas un augsnes virsmu apbērt ar mizu mulču. Vēlreiz uzsveru – jāpasargā saknes! Cik lielos podos krūmmellenes audzēt? Atbilstoša izmēra – tā, lai tas piepildās ar sakņu sistēmu. Tiklīdz krūms paaugas, tas jāpārstāda lielākā podā, bet ne uzreiz ļoti lielā podā. - Kāds ir optimālais dzinumu skaits?
Atkarīgs no krūma vecuma. Trīsgadīgam stādam obligāti būtu jābūt 3–4 dzinumiem. - Kāpēc desmitgadīgam krūmam joprojām nav ogu?
Viens no variantiem… Ir dažas šķirnes, kuras ir sterilas, tām nepieciešama svešappute, lai būtu ogas. Piemēram, ‘Polaris’. Tam blakus jāstāda jebkura cita tajā laikā ziedoša šķirne. Vairums krūmmelleņu šķirņu apputeksnējas pašas. Bet, ja grib biezāku, kvalitatīvāku apvalku ogai, tad arī labāk ir stādīt vairākas šķirnes. Otrs variants: varbūt augam trūkst kādu barības vielu. No mikroelementiem ziedpumpuriem svarīgs ir bors, sērs, kā arī makroelements fosfors, lai veidotos labi ziedi.
Zini! Drošāk pirkt 2–3 gadus vecus stādus, kuriem jau var redzēt aizmetušos pumpurus, ziedus vai ogas. Ja pirkšanas brīdī tās ir, būs arī vēlāk! - Ko darīt, ja mantojumā saņemts liels, nekopts gandrīz divmetrīgs melleņu krūms?
Es iesaku tādu krūmu pavasarī atsēdināt – atstāj stumbriņus aptuveni pusmetru no zemes un pārējo daļu nost! Pēc laika ataugs smuks krūms. Arī neizdevušos krūmus šādi var atsēdināt. Nogriez un ļauj tam sevi pieradīt! - Vai melleņu krūmam var liet kafijas biezumus?
Varēt var. Kafijas biezumi sadalās un tiešām paskābina augsni. Vienīgi… padomā, cik kafijas tev būs jāizdzer, lai sakrātu tik daudz biezumu, lai tie spētu ietekmēt augsnes pH līmeni. Maiss (250 litru) skābas sūnu kūdras nebūs dārgāks par paciņu kafijas. Ir arī citi vecmāmiņu varianti, kā cenšas paskābināt augsni, – lej uz saknēm rūgušpienu, laista ar ūdeni, kurā izšķīdināta citronskābe (5 g citronskābes pulvera 10 litros ūdens)… Nesaku, ka to darīt nedrīkst. Var! Taču efekts būs uz īsu brīdi – citronskābe kā aģents darbojas ātri, paskābināšanās nebūs ilga.
Ja tu gribi paskābināt augsni bez kūdras izmantošanas, tad der sēra pulveris: vienu ēdamkaroti pulvera izkaisa uz zemes zem melleņu krūma. Pirms tam augsne jāsalaista un pēc tam arī. Sērs iedarbojas lēnām, bet ar lietus ūdeni vai laistāmo ūdeni kopā tas pats veido skābi. - Kad veikt augsnes paskābināšanu?
Nav tāda nosacījuma: rudenī vai pavasarī! Jāpaskābina tad, kad tas vajadzīgs. Galvenais kritērijs: jāuztur atbilstošs pH līmenis, un pēc auga lapām uzreiz var pateikt, ka tas mainās. Ja lapas sāk dzeltēt, tātad tās neuzņem slāpekli. Tas notiek tāpēc, ka sēnes, kuras palīdz augam uzņemt slāpekli, neitrālā vidē mirst.
