Vairumā gadījumu vemšana ir aizsargmehānisms, kas izvada no organisma kaitīgās vielas, ko dzīvnieks apēdis. Suņiem un kaķiem vemšana 1–2 reizes nedēļā parasti neliecina par nopietnu saslimšanu un tiek uzskatīta par normu. Tomēr dažkārt vemšana var būt arī vairāku slimību simptoms, turklāt – ne tikai ar gremošanas sistēmu saistītu. Iemesli, kāpēc dzīvniekam sākusies vemšanas, var būt dažnedažādākie. Tā var būt kāda infekcijas slimība vai gremošanas sistēmas, nieru, aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera u. c. kaite.
Bieža un ilgstoša vemšana pati par sevi var atstāt kaitīgu ietekmi uz dzīvnieka veselības stāvokli, organisms vemšanas laikā atslābinās, tiek zaudētas tam nepieciešamās vielas.
Kādi var būt vemšanas iemesli
- Visnevainīgākā vemšana suņiem ir no apēstās zāles. Tā suņi tīra savu kuņģi jau kopš neatminamiem laikiem. Taču noteikti seko līdzi sava suņa veselības stāvoklim arī šajā gadījumā. Apēstā zāle vemšanas laikā var traumē kuņģa gļotādu. Un mēdz būt gadījumi, kad zāle, sajaucoties ar salaizīto apmatojumu, veido kumšķi zarnu traktā, un tas noved pie aizsprostojuma. Ja pēc zāles apēšanas suns izvemjas 1–2 reizes un aiziet tālāk nodarboties ar savām suņa lietām, tad viss ir kārtībā. Taču, ja pēkšņi sunim vemšana nepāriet, izdalījumiem ir asiņu piejaukums, pat ja izvemtajā masā ir daudz zāles, obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta.
- Vemšana saindēšanās dēļ. Ar vēmekļiem sunim iznāk ārā arī toksīni, kas nonākušas organismā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka vemšanu saindēšanās gadījumā nevajag ārstēt. Spēcīga vemšana var veicināt organisma atūdeņošanos, kas savukārt var novest pie teju visu iekšējo orgānu darbības traucējumiem. Maziņš kucēns biežas vemšanas dēļ var pat nomirt. Visbiežāk suņi saindējas, apēdot nekvalitatīvu barību, uz ielas atrastas ēdiena paliekas vai arī ja organismā nonāk dažādas indes. Piemēram, žurku inde, kas ir ļoti toksiska un ko pietiek vien paošņāt, lai tā nokļūtu suņa organismā. Tāpat suņi bieži saindējas ar sadzīves ķīmiju. Piemēram, tu izmazgā grīdas ar mazgāšanas līdzekli, suns pāriet istabai, vēlāk nolaiza ķepas, bet jau pēc dažām stundām sunim sākas vemšana. Vairākums saimnieku nesasaista to ar grīdas mazgāšanu.
- Vemšana suņiem cērmju invāzijas gadījumā biežāk ir no rītiem, tukšā dūšā, un izvemtā masa līdzinās baltām putām. Tāpat, ja sunim ir liels cērmju daudzums vēderā, izvemtajā masā var ieraudzīt pašas cērmes. Šādā gadījumā nevilcinies ar došanos pie veterinārārsta. Ja suns izvemj cērmes, prettārpu tabletīte diemžēl vairs nepalīdzēs.
- Vemšana pēc kaulu apēšanas. Daudzi suņu saimnieki uzskata, ka kauli dzīvniekam ir ļoti nepieciešami. Taču daudzi suņi vemj pēc šādām vakariņām. Kauli suņa organismā nesagremojas, bet sagrauztie mazie gabaliņi var izraisīt nopietnas sekas. Sākot ar kuņģa gļotādas bojājumiem un beidzot ar kuņģa aizsprostošanos. Tas nav vajadzīgs ne tev, ne sunim.
- Vemšana no vēdera uzpūšanās novērota kucēniem, īpaši mazo šķirņu. Lielākoties tas saistīts ar nepareizu barošanu. Šādos gadījumos palīdz preparāti pret gāzu uzkrāšanos un, protams, pareizi piemeklēta ēdienkarte.
- Vemšana no infekciju slimībām (enterīts, hepatīts, mēris utt.). Ja sunim ir vemšana, paaugstināta temperatūra un parādījušies arī citi simptomi, steidzami vērsies pie veterinārārsta.
- Vemšanai iekšējo orgānu slimību gadījumos ir sistemātisks raksturs. Piemēram, tā var būt pirms ēšanas, pēc ēšanas, pēc pastaigas utt. Tam jāpievērš uzmanība un jāpastāsta veterinārārstam. Tāpat, ja vemšana ir regulāra, pievērs uzmanību, no kā sastāv izvemtā masa, kādā krāsā tā ir, vai nav specifiska aromāta. Piemēram, nieru slimības gadījumā suņu vēmekļi ir dzeltenoranžā krāsā, tiem var būt urīna un amonjaka smaka, aknu slimībām raksturīgā vemšana visbiežāk ir ar žulti. Ja vaina ir kuņģī vai zarnu traktā, vēmekļi būs gļotaini, dzeltenbrūnā krāsā, biežie vien kopā ar nepārstrādātu barību. Neatstāj šos simptomus bez ievērības.
- Vemšana, ja zarnu traktā nonācis svešķermenis, sunim nepāriet. Sākas pat pēc ūdens iedzeršanas. Ja tavam sunim ir vemšana bez apstājas – nekavējoties ved viņu pie veterinārārsta.
- Vemšana stresa dēļ. Ja suns ļoti uztraucas, viņš var sākt arī vemt. Nevajag bīties no šāda stāvokļa, taču centies izslēgt šādas stresa situācijas. Ja situācija no tevis nav atkarīga (piemēram, Jaungada salūts), apspried ar veterinārārstu kāda nomierinoša līdzekļa lietošanu, kas derētu tieši tavam sunim.
- Sunim vemšanu var izraisīt arī daži pārtikas produkti, ko viņa organisms kaut kādu iemeslu dēļ nevar sagremot. Ja tu pamani, ka tavs suns vemj ikreiz, kad apēdis, piemēram, rīsus, – nedod tos. Vemšana pēc ēšanas var nozīmēt daudz ko. Vispirms jau pārēšanos. Tāpat vemšana pēc ēšanas var liecināt arī par to, ka sunim ir problēmas ar kuņģi – viņam var būt tādas slimības kā gastrīts, gastroenterīts, pankreatīts u. c. Iespējams, tu sunim nesen esi nomainījis barību un tā viņam neder. Ja suns pēc ēšanas vemj regulāri, nekavējoties vērsies pie ārsta.
Ja suns vemj ar asiņu piejaukumu
Iemesli var būt visdažādākie. Kuņģa čūla, barības trakta, kuņģa, balsenes bojājumi, saindēšanās ar indēm, vīrusa infekcijas utt. Pievērs uzmanību asins krāsai izvemtajā masā un tās daudzumam. Tas palīdzēs vetārstam diagnosticēt asiņošanu.
Citi lasa
Spilgti sarkanas asinis vēmekļos liecina par gremošanas sistēmas augšējo orgānu bojājumiem. Bordo un ļoti tumšas krāsas asinis liecina par kuņģa vai tievās zarnas asiņošanu. Ja suns vemj ar asins piejaukumu, viņš guļus pozīcijā nekavējoties jāved pie ārsta.
Pirmā palīdzība vemšanas gadījumā
Pirmais, kas tev obligāti jāizdara, uzmanīgi jāizpēta izvemtās masas saturs. Daudzums, krāsa, vemšanas biežums, citu simptomu esamība. Jānofiksē, ko suns ēdis, pēc kā vemšana notikusi, vai vemšana sākas arī pēc ūdens dzeršanas – tas viss palīdzēs veterinārārstam pēc iespējas ātrāk noteikt diagnozi un nozīmēt ārstēšanu.
Nevajag krist panikā un steidzami skriet pie veterinārārsta, ja suns izvēmās, bet jūtas labi un vemšana vairs neatkārtojas.
Taču, ja vemšana ir pastāvīga, obligāti vērsies pēc palīdzības. Un nebaro suni, līdz vemšana beidzas un stāvoklis uzlabojas. Parūpējies, lai mīlulim vienmēr būtu pieeja svaigam ūdenim, jo vemšana atūdeņo organismu, un tas var beigties arī letāli. Ar pašārstēšanos nekādā gadījumā nenodarbojies – vairāki medikamenti var nepalīdzēt, bet gan nodarīt vēl lielāku kaitējumu. Tikai veterinārārsts zinās, kādas zāles sunim nozīmēt. Ārsts arī paskaidros, kāda diēta sunim jāievēro.
Profilakse
- Laikus veic vakcināciju.
- Regulāri veic suņa attārpošanu.
- Nepieļauj, ka suns uz ielas ēstu atkritumus.
- Nebaro suni pirms treniņiem un ceļojumiem.
- Centies krasi nenomainīt barību, bet pamazām jauno barību piemaisi iepriekšējai, suni pie tās pieradinot pakāpeniski.