Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dana Sinkeviča: «Ar Sandiju un Agiju es varētu iet gan izlūkos, gan puišos, gan šopingā – domāju, ka tas par mūsu draudzību pasaka diezgan daudz. Iepazināmies pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, kad sāku strādāt Ievā kā zaļa žurnālistīte, Sandija bija žurnāla galvenā māksliniece, bet Agija – stiliste. Ar Agiju sadraudzējāmies kāda ārzemju komandējuma laikā, un labi atceros, kā no viņas toreiz guvu apliecinājumu, ka nav tāda vārda nevaru. Savukārt Sandija, atzīšos, sākumā manī izraisīja stindzinošas bailes. Viņa bija tik… kruta un varēja pilnīgi nopietni bezkaislīgā balsī pateikt, ka rakstus, kas žurnāla maketā ir par garu, noīsinās pati, vienkārši nogriežot beigas. Labi, tas joks, bet visas trīs mūs kopā saveda aizrautība pret to, ko darām, – tāds draudzības dienesta romāns –, pamazām atklājot kopīgas intereses un skatījumu uz dzīvi. Neviena neesam no vaimanātājām, kam visi citi vainīgi, un arī tas mūs vieno.
Taču ne jau tikai darbs mūs tur kopā – es desmit gadu strādāju citur, bet draudzība palika.
Viņas arī palīdzēja man gatavoties kāzām, esam braukušas leģendāros ceļojumos, bijušas blakus gan priecīgos, gan ne tik priecīgos laikos. Ja runājam par sieviešu draudzību, ir kāda ļoti svarīga lieta – neskaust otru. Ar to mums arī viss kārtībā.»
Citi lasa
Sandija Šēnberga: «Kopā strādājot, tu lēnām saproti, ka ir kolēģes, ar kurām saskan, – tā pamazām izveidojās mūsu triju draudzība. Krīzes neesam piedzīvojušas, jo es, piemēram, nevaru saprast, kā tas var būt, ka draudzenes cita citu aprunā. Mēs redzam mūsu labās un arī sliktās īpašības, bet es nevaru iedomāties situāciju, kad mēs to izmantotu. Tad tā nav draudzība.
Mēs esam ļoti atšķirīgas, bet mums ir līdzīga dzīves uztvere un arī gaumes izjūta.
Es nevarētu draudzēties ar bling bling princesi!
Tāpat draudzību nevarētu izveidot ar cilvēkiem, kam ir tendence uz apvainošanos, jo es neapvainojos vispār un arī nepamanu, ja kāds cits ir apvainojies. Ja tevi kaut kas aizvaino, izrunā to uzreiz un aizmirsti!
Mēs neejam uz restorāniem satikties un papļāpāt un nepavadām kopā brīvdienas. Taču katru gadu bez izņēmuma, kad tas bija atļauts, pirms Ziemassvētkiem kopā cepām piparkūkas un ik gadu braucām ceļojumos. Ar Agiju esam kāpušas arī kalnos. Un tas ir fakts – tu nevari iet kalnos vai ceļot ar cilvēkiem, kam neuzticies.»
Agija Vismane: «Šajā draudzībā esmu satikusi divas dažādas sievietes, ar kurām ir kopīgi saskarsmes punkti, kas kā magnēts tur mūs kopā. Darba darīšanās mēs bieži tiekamies, risinām dažādus jautājumus, arī pārrunājam sievišķīgās lietas, bet mūsu draudzība visvairāk izpaužas ceļojumos. Mums kopā ir ļoti komfortabli, viegli un jautri.
Es neesmu cilvēks, kam vajag draudzenes, lai kādai paraudātu uz pleca, šķiet, tas nav vajadzīgs nevienai no mums.
Mēs katra pati tiekam galā. Tomēr es zinu: ja man vajadzētu jebkādu palīdzību – fizisku, emocionālu, materiālu –, es to saņemtu. Gan Sandija, gan Dana ir mani tuvākie un svarīgākie cilvēki uzreiz aiz manas ģimenes.»
