Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla «Klubs» arhīva.
Vīrišķā jan enerģija
«Mēs savstarpēji nemitīgi apmaināmies ar impulsiem un izstarojam katrs savas frekvences,» sarunu par vīrišķību uzsāk Igors Kudrjavcevs. Nav nekāds brīnums, ka katrai sievietei ir savs viedoklis par to, kas ir vīrišķīgs vīrietis. «Taču, balstoties uz senajām Austrumu zināšanām, kuru izpratne par enerģijām ir daudz dziļāka nekā rietumniekiem, nevar neņemt vērā vīrišķo jeb jan enerģiju. Tā ir aktīvā enerģija, kas nozīmē, ka vīrišķīgs vīrietis ir kustīgs. Turklāt ne bezjēdzīgi aktīvs, bet aktīvs ar mērķi. Vīrišķīgu vīrieti var salīdzināt ar koku, kas aug un attīstās. Tas uzreiz nenozīmē, ka vīrietim visu mūžu tikai jāmācās. Taču jāattīstās gan. Un ja vajag, tad ar saknēm jāizlaužas arī cauri asfaltam,» komentē pasniedzējs. Vīrišķīgs vīrietis parasti nemeklē iemeslus, kāpēc viņam nesanāk. Pat ja kaut kas atgadās, tas viņam netraucē iet tālāk uz savu mērķi. Viņš respektē arī citus un ņem vērā viņu viedokli. Grūtāk klājas vīrietim, kas uzskata, ka ir tikai divi viedokļi – viņējais un nepareizais.
Igors Kudrjavcevs uzsver, ka vīrietim svarīgi ir neapstāties: «Tikko mēs apstājamies, tā mirstam. Koka stihija jeb jan enerģija ir aktīva un ar tendenci attīstīties. Vīrietis, kuram šķiet, ka nu jau viņš visu zina, vairs nav koks. Tad var gadīties, ka pēc piecdesmit sāk izpausties vecuma demence. Kāpēc? Tāpēc, ka vīrietim, kurš visu apguvis, vairs nevajag kustināt smadzenes. Viņš taču visu jau zina. Ap septiņdesmit viņš jau ir večuks, par kuru stāsta neglaimojošas anekdotes.»
Pasniedzējs uzsver, ka vīrišķīgi vīrieši necenšas par visām varītēm atgūt jaunību ar plastisko operāciju vai botoksa injekciju palīdzību.
Viņi vīrišķīgi pieņem savu vecumu un neskatoties uz sirmumu matos un krunciņām, izraisa apkārtējo simpātijas.
Piemēram, aktieri Klints Īstvuds un Šons Konerijs, kas savos gados joprojām izskatās pievilcīgi vīrišķīgi.
«Kāpēc ķīnieši ir tik zinātkāri un viņiem tik ļoti patīk mācīties?» retoriski vaicā Igors Kudrjavcevs. «Tāpēc, ka viņi negrasās apstāties savā izaugsmē. Kad kungfu meistaram saka cildinošus vārdus, viņš atgaiņājas: «Ko nu es, mans skolotājs – tas gan ir meistars!» Kad aiziet pie Skolotāja un dēvē viņu par Meistaru, viņš atbild šādi: «Šo to es varu, bet mans Skolotājs bija izcilāks. Diemžēl viņš vairs nav dzīvs.» Tā, lūk, ir vīrišķīga attieksme. Apzināties, ka es šo to zinu un arī varu, bet arī to, ka pilnībai nav robežu.»
Vīrišķīgs vīrietis neliek sevi Dieva vietā
Kā labu piemēru pasniedzējs min kādu mācību semināru, kurā piedalījušies ļoti nopietni biznesa cilvēki un vadītāji. Viņš piedāvājis semināra dalībniekiem pamasēt viens otram enerģētiskos punktus uz muguras. Kāds jauns cilvēks, kas tikko bijis nozīmēts vidēja līmeņa menedžera palīga amatā, pēc tam uzrakstījis neapmierinātu, sašutuma pilna vēstuli. Kāpēc gan viņam vajadzētu pieskarties svešam cilvēkam?! «Patiesībā tā izpaudās viņa bailes no pieskārieniem. Jo, ja nu viņam pēkšņi kāds uzbrūk?!» komentē Igors Kudrjavcevs. Viņa uzskats: «Vīrišķīgam vīrietim šajā ziņā nav problēmu. Ja viņa enerģija ir stipra un droša, viņš ļaus sev pieskarties un neiztaisīs no tā nekādu traģēdiju. Ja viņu ievēlēs par prezidentu, viņš neliks sevi tāpēc Dieva vietā, bet teiks: «Ja valstij vajag, es strādāšu.» Viņš ne brīdi neiedomājas, ka visu zina un nu būs galvenais it visā.»
No Ķīnas medicīnas viedokļa visa pasaules matērija sastāv no pieciem pamatelementiem – jau pieminētā Koka, Uguns, Zemes, Ūdens un Metāla. «Metāla stihija, tāpat kā vīrišķīgs vīrietis, ļoti labi zina savas robežas – ko māk, ko nemāk un kurās sfērās labāk nemaz nelīst iekšā,» komentē pasniedzējs. Vīrišķīgs vīrietis var atļauties pateikt – tomēr labāk nē, tas nav man domāts darbs. Katrā vīrietī ir arī Ūdens stihija, kas atbild par elastību un intuīciju. Lai arī vīriešiem patīk uzsvērt: «Tā jau sieviešu loģika!» – patiesībā tā dēvējama par to pašu intuīciju, kas ir ļoti būtiska. Jo sieviete reizēm bez jebkādiem faktiem pateiks: «Nē, to nedrīkst darīt.»
Vīrieša vārds
Igoram Kudrjavcevam ir arī kas sakāms par pārprastu vīrišķību: «Vīriešiem bieži vien šķiet tā – ja esmu solījis, tad solītais jāpilda. Jo citādi neesmu īsts vīrietis. Tad jau iznāk, ka jālaivo arī pa nāvējoši riskantu upi ar ūdenskritumiem tikai tāpēc, ka tā solīts. Patiesībā vīrišķība sākas galvā, un vīrišķīgs vīrietis var mierīgi atteikties no dzīvei bīstama brauciena. Kāpēc muļķīgi riskēt? Īsts vīrietis riskē tad un tur, kur tas vajadzīgs, nevis bezmērķīgi. Jo viņa līķis nevienam nav vajadzīgs.» Pasniedzējam pa rokai ir labs joks par vīrieša vārda turēšanu: «Tas ir mans vārds. Ko gribu, to arī daru ar to.»
«Par stabilitāti atbild Zemes stihija, un vīrišķīgs vīrietis ir mierīgs,» turpina Igors Kudrjavcevs. «Vīrišķīgam vīrietim raksturīgas koordinētas kustības, un tas nozīmē, ka viņam vienlīdz labi strādā gan kreisā – loģiskā –, gan labā – emocionālā – smadzeņu puslode.
Vīrišķīgam vīrietim nav jātaisnojas saviem draugiem, kāpēc viņš nevēlas piedalīties medībās. Viņš uz draugu provocēto «Esi īsts vīrs vai ne?!» var mierīgi atbildēt: «Laikam jau neesmu, citi droši vien ir vīrišķīgāki par mani.»
Vīrišķīgs vīrietis saprot, ka dzīve sastāv gan no uzvarām, gan kompromisiem.
Ja vīrietis riskē tikai tāpēc, lai dabūtu adrenalīnu, tas nozīmē, ka viņā ir pārāk daudz Uguns enerģijas. Savukārt, ja Uguns enerģija ir līdzsvarā, tad vīrietis pārsvarā ir smaidīgs un priecīgs. Grūti dzīvot arī vīriešiem bez emocijām. Viņiem šķiet, ka jūtu vispār nav – ne viņiem, ne citiem. Pat ja kāds viņiem mēģina tuvināties, vīrietis uzreiz kļūst piesardzīgs: «Mani noteikti grib apšmaukt!» Reiz kāds Igora Kudrjavceva pacients atzinies, ka jau septiņus gadus nelasa grāmatas. Uz jautājumu kāpēc viņš atbildējis: «Es lasu tikai avīzes, kurās ir realitāte. Bet grāmatas ir pilnas ar cilvēku murgiem.» Tas tikai nozīmē, ka viņš noliedz emocijas, jo tās viņam nav saprotamas.
Dzīve ar sakostiem zobiem
«Adrenalīna atkarība nav nekas cits kā mukšana no reālām problēmām. Ja Uguns enerģijas ir par daudz, vīrietis slēpjas no dzīves un attiecību problēmu risināšanas,» samērā skarbi konstatē Igors Kudrjavcevs.
«Šajā lauciņā iederas arī fanātiskie sporta fani. Es neesmu pret tā saucamām vīru spēlēm. Pāris reižu gadā peintbols vai jebkura cita aizrautīga spēle – kāpēc ne?! Bet ne jau nemitīgi.
Neko nesaku par divdesmitgadīgiem čaļiem – lai nu būtu! Bet sirmiem vīriem kā faniem dzenāties pa pasauli līdzi savām iemīļotajām komandām ir infantili. Piedodami tad, ja nav ģimenes. Bet, ja tā ir, tad iznāk, ka viņš lielāko daļu savas dzīves, līdzekļu un arī emociju velta sportam, nevis ģimenei. Kāda jēga mājās no šā sporta fana?! Viņš visu savu enerģiju jau atstājis tribīnēs. Mājās viņš pārnāk izpumpējies, iztukšots un aizmieg uz dīvāna pie televizora. Sievai un bērniem, kuriem gribas viņa uzmanību, viņš mierīgi var pateikt: «Es esmu noguris.» Patiesībā zem šā saukļa nogurušais lieliski slēpjas. Ja reiz viņš ir nemitīgi noguris, tad var arī nedomāt par personības izaugsmi un karjeras iespējām.»
Nereti vīrieši ar lielu lepnumu sevi dēvē par darbaholiķiem. Strādāt nav nekas slikts, bet ir atšķirības starp darbaholiķiem un tā saucamajiem superadaptētajiem. Darbaholiķi dara tikai to, kas vajadzīgs, un sasniedz rezultātu. Savukārt superaizņemtie jeb neaizvietojamie – bieži vien to, kas nemaz nav vajadzīgs ne viņiem pašiem, ne apkārtējiem. Viņi lielākoties dara darīšanas dēļ.
Vēl Igors Kudrjavcevs kā vīriešu slēpšanās formu min vardarbību. «Vīrietis var būt vardarbīgs ne tikai pret citiem, bet arī sevi pašu. Kā? Piemēram, nemīlot savu ķermeni, nospļaujoties par veselību un indējot sevi ar visām iespējamām kaitīgām vielām. Tikpat labi viņš var ievērot arī veselīgu dzīvesveidu – stingru diētu, piecos no rīta aukstu dušu, pēc tam rīta skrējienu un tā joprojām. Kāpēc šis vīrietis, kas dzīvo tik veselīgi, neizskatās laimīgs un nereti pat cieš no sirds slimībām? Tāpēc, ka viņš dzīvo ar sakostiem zobiem – visu laiku laužot sevi –, jo tā ir veselīgi. Turklāt nereti viņš pārmet apkārtējiem neveselīgo dzīvesveidu. Pat Jaungada naktī, kad drusku vairāk uzēst un iedzert nav nekas ārprātīgs, viņš iesaucas: «Sportot vajag!» Sportot un ieturēt diētu Jaungada naktī, kad visi līksmi sagaida gadumiju, tomēr ir pārlieku drakoniski. Ja nu tikai pašam tiešām ļoti gribas kustēties tajā brīdī un sportošana svētku naktī sagādā lielu kaifu un apkārtējiem obligāti nav jāskrien līdzi.»
Kāda tad ir vīrieša funkcija? «Vīrieša uzdevums ir mainīt šo pasauli – attīstoties, aktivizējot sievieti, ieskaitot vairošanos. Gan tiešā nozīmē – caur bērniem –, gan izpaužot savu radošo enerģiju jebkurā citā sfērā,» teic Igors Kudrjavcevs.
Viņš mazliet iesmaida par sieviešu apjūsmotajiem sapņu tēliem sociālajos tīklos. «Kad sievietes jūsmo par vīriešu seksīgumu, par to, kādi velniņi viņiem mirdz acīs, un to, ka viņi gatavi uzkāpt Vanšu tiltā, lai pierādītu savu drosmi, man gribas viņas mazliet atvēsināt. Jo vīrišķīgs vīrietis nekad nekāps Vanšu tiltā. Viņam tomēr piemīt atbildības izjūta. Kaut vai pret savu mammu, kura vēl ir dzīva.»
Tomēr Igors Kudrjavcevs nevar iedomāties vīrišķīgu vīrieti vienu pašu.
«Īsta vīrieša misija ir sasniegt un nodrošināt. Bez sievišķīgas sievietes, kas pilda savu misiju, viņš tā īsti nekas nav. Un vispār vienam pašam dzīvot ir garlaicīgi.»
Muskuļi = īsta vīrieša pazīme?!
Runājot par ārējām vīrišķības pazīmēm, pasniedzējs uzsver, ka «vīrišķīgam vīrietim nav obligāti jābūt muskuļu kalnam». Un nevajag likt vienādības zīmi starp vīrišķīgs un mačo. Jo mačo tipa vīrietim ir pavisam cita funkcija – sašņorēt sievietes.
Igors Kudrjavcevs savā praksē sastapies ar vīriešiem, kuriem no pārlieku aktīvas kačāšanās parādījušās veselības problēmas. «Nesen pie manis ar galvassāpēm un sirds problēmām vērsās kāds nopietnā amatā strādājošs cilvēks. Viņš bija uzkačājies ne pa jokam – kā Rembo. Izrādās, ka līdz šim viņš bija darbojies ar 12 kilogramu smagām hantelēm, bet tagad viņam sagribējies izmēģināt ko nopietnāku – 24 kilogramu smagus atsvarus. Jāpiebilst, ka muskuļus viņš regulāri trenēja ne tāpēc, lai piedalītos sacensībās, bet tāpat vien. Trenēties un uzturēt muskuļus tonusā nav slikti, bet nevajag pārforsēt! Beigu beigās kačoks atzinās, ka viņam kopš bērnības, kad viņu iekaustījuši apkārtējie puikas, joprojām esot bailes no dzīves. Lai kompensētu šo nedrošību, viņš visus savus dzīvības spēkus iztērē fizkultūrā un nekam citam vairs nepietiek enerģijas.»
Vīrišķības krīze?!
«Agrāk bija ļoti skaidri nodalīts, ko dara sievietes, ko vīrieši. Vīriešu uzdevums bija nomedīt mamutus, sieviešu – sēdēt virtuvē pie katliem. Tagad daudz kas ir mainījies. Vīrietis nereti paliek bez darba, bet sieviete pelna naudu. Ja viņš rūpējas par sadzīvi un audzina bērnus, ļoti labi. Un neviens nevar pārmest, ka viņš nav vīrišķīgs vīrietis. Nevīrišķīgi ir padoties, nolaist rokas, sākt lamāt valdību un visā vainot krīzes. Ar krīzēm vispār jābūt uzmanīgiem. Tāpat kā ar izdegšanas sindromu, kuru nu jau pieraksta pat pusaudzim, kuram negribas iet uz skolu. Man jau šķiet, ka to izgudrojuši psihologi, lai viņiem būtu darbs. Jo tas, ka vīrietim pirmdienas rītā negribas iet uz darbu, ir tikai normāli.
Tiklīdz vīrietim ir vājāka enerģija, viņš lieliski atrod sevī krīzes simptomus un padodas.»
21. gadsimta sieviete vēlas, lai vīrietis viņu ne tikai aizsargātu, bet arī parūpētos par viņas emocionālajām vajadzībām. Ko lai saka? Igors Kudrjavcevs uzskata, ka visu nekad nevar dabūt. Ja ir skaists, tad nav bagāts. Ja ir bagāts, tad ir neglīts. Un tā joprojām. «Ļoti labi, ja vīrietis ir emocionāls, bet, ja nav, – ko darīt? Toties nedzer un nelaiž pa kreisi (smejas). Man nāk prātā gadījums no dzīves. Pa ielu iet pārītis – var redzēt, ka bagāti cilvēki. Vīrs tāds noresnējis, apkāries ar zelta ķēdēm, gredzeniem uz pirkstiem, bet viņa histēriskā sieva iesaucas: «Tu vispār neko neproti, tikai truli stiept mājās naudu!» Rodas jautājums, vai vīrietis, kurš pelna naudu, ir vīrišķīgs. Kaut kādā ziņā noteikti ir. Drīzāk tas ir stāsts par ideālā vīrieša meklējumiem. Un ideāls mēs neesam neviens. Taču jebkuram ir iespējas augt un attīstīties un kļūt par labāku cilvēku.»
