Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
CAURUMS SIRDĪ
Protams, protams, esi gana atklausījusies, ka šķiršanās ir maza nāve, sirdī izrauts caurums, ko tikai laiks spēs sadziedēt… Tas tev necik nav līdzējis, kaut tiešām ir patiesība. Četros gadījumos zaudējam mīļoto – ja viņš vairs nav dzīvajos, ja viņš tevi pametis, ja pati esi no viņa aizgājusi vai ja šķirties bijis jūsu kopīgais miermīlīgais lēmums (ideāls, bet dabā reti sastopams variants).
Sāp visos četros gadījumos. Atradināšanās prasa laiku un darbu. Runāsim par brīvprātīgu šķiršanos: viņš ir sveiks, vesels, dzīvo bez tevis cepuri kuldams. Bet tu – līdz kaklam iemesta pašas sabangotu atmiņu okeānā, kam neredz krastu. Tas nozīmē – šīs attiecības tevī iestrēgušas nepabeigtas.
Galvenais vaininieks ir ilūzijas. Precīzāk, atmiņu atstātie iespiedumi tevī. Solījumi, neīstenotie sapņi…
Pasaulei skaļi paziņotais starp mums viss ir beidzies neko vēl nenoslēdz. Geštaltterapeite Solvita Vektere to ilustrē tā: «Ja es fizioloģiski jūtu, ka, domājot par viņu, manī kaut kas novibrē, aizkrīt elpa vai arī jādusmojas ikreiz, kad vien šo vīrieti ieraugu, vai arī uznāk tādas skumjas, ka dienām nespēju atgūties… Tā ir visīstākā nepabeigtība.» Attiecības ar bijušo ir noteikti jāpabeidz arī savā sirdī. Atmiņu nospiedumi jāizmasē, jāizgaisina. Tad varēsi aizmirst, tad vairs nesāpēs. Būs vienalga.
Bet vispirms būs jāizsēro visās stadijās, nekur no tā neizbēgsi – no dusmām, no nolieguma, no kaulēšanās, pat lūgšanās…
Zaudējums jāizsāp tieši šādā secībā, bez variantiem. Vēl vairāk – kādā no stadijām tev var draudēt aizķeršanās, iestrēgšana, apmaldīšanās. Visvieglāk ir iestrēgt dusmās pret bijušo mīļoto. Tas nozīmē nespēju pagaidām sevi novērtēt kritiski un saprast, ka pati pie daudz kā esi bijusi vainīga, jo meloji sev, dzīvoji ilūzijās, kaut labi zini, ka viena pagale nedeg.
Solvita Vektere atzīst, ka šī ir viena no tēmām, ar ko sievietes visbiežāk dodas pie psihoterapeita, – kā lai viņu aizmirstu, kā lai tieku vaļā no neauglīgām jūtām. «Jo sevis pierunāšana nelīdz. Ir pārāk daudz pašai nesaprotama. Ir slikti, it kā tevī būtu uzkāries dators. Tad sākam ar atreaģēšanu, atbildes meklēšanu, ko tu pret šo vīrieti jūti.»
MUĻĶIS UN NELIETIS
Tomēr sieviete parasti grib dzirdēt konkrētu termiņu, cik ilgi vēl domas par VIŅU neliks mieru. Kad tas beidzot pāries? Solvitas Vekteres atbilde: no gada līdz – nekad. Kamēr elposi. Jo ciešanas katrs mēra atšķirīgi. Cerības, kas saistījās ar šo vīrieti, nomirst arī tad, ja pati esi tā, kas aiziet. Un nevajag sevi par katru cenu zāļot uz to, lai nesāp, lai tikai nesāpētu… Uzdevums būtu – domas par šo vīrieti padarīt arvien gaistošākas.
«Es saku: izdzīvo pirmo diennakti, tad – pirmo nedēļu, pirmās 27 dienas, jutīsies labāk un labāk.»
Lai tevi mierina doma, ka pašlaik esi ievainota, bet beigās no okeāna iznāksi pavisam jaunā līmenī.
Psihoterapeitu interneta videolekcijās izdzirdu dažādus padomus, ko iesākt ar mokošajiem centieniem aizmirst savu bijušo mīlestību. Tiek minēts 17 mēnešu sindroms. Tik ilgi neesot jēgas pūlēties vīrieti aizmirst, jo tieši pēc 17 mēnešiem viņi mēdzot uzstājīgi atkal dot par sevi ziņu. Interesanti, vajadzēs vērot pazīstamu pāru šķiršanās gaitas un tiešām paskaitīt tos mēnešus.
Kādai palīdz skumju dienas vienatnē ar sevi, citai, tieši otrādi, vajadzīga saskarsme ar cilvēku, kurš neiztaujā, bet pie kura vienkārši pasēdēt sabrukušai. Vēl kāda tieši grib par to parunāt. Dažām der paņēmiens pļāpīgā meitene. Pirmais, ko darīt, kad puisis tevi pametis, esot atvērt telefonā kontaktu sarakstu un pēc kārtas ikvienu apzvanīt, izstāstot bēdu. Pie 30. zvana no asarainas drāmas izstrādājas gluži lakonisks ziņojums – kad, kāpēc, ko teica, kāds muļķis, nelietis, cūka viņš ir… Un drīz arī asaras beidzas, jo – cik gan ilgi var tās liet, runājot vienu un to pašu! Esi izkratījusi sirdi, nomierinājusies, pat gluži nogurusi.
Vēl kāds interneta lekcijās iesaka utilizācijas rituālu: izgriezt mīļotā seju no albumu fotogrāfijām, lai paliek caurums; izmest no mājas visas bijušā mantas, kas vēl aizķērušās; ar siksnu driskās nozvetēt vīrieša fotogrāfiju, fiziski izlādējot rūgtumu (no enerģētikas viedokļa nav īsti labi, ož tā kā pēc vudū); izmazgāt grīdu ar sālsūdeni; iebrist upē un ļaut, lai straume aiznes skumjas; uzvilkt smiltīs viņa vārdu, ļaut to pārskalot jūras vilnim un tad pēc trīsdesmit dienām gaidīt viegluma sajūtu. Jā, praktiskās maģijas rituāli, ja tiem tic, krīzēs patiesi palīdz, atzīst Solvita Vektere. Attiecību pabeigšanas rituāli, reliģiskie vai ezoteriskie… Arī mandalu krāsošana.
Bet varbūt ir vajadzīga kāda īpaša jūsu abu pēdējā tikšanās, lai pieliktu punktu un rastu izjūtu, ka nu gan VISS? Jāizšķiras taču skaisti, lai viņam par tevi paliktu labas atmiņas. Nav obligāti! Pēdējo tikšanos tu lieliski vari sarīkot pati savā galvā ar iepriekš minēto rituālu palīdzību. Bet, ja nu notiek brīnums un jūsu saruna ir iespējama, tad godīgas vīrieša atbildes uz dažiem kontroljautājumiem var palīdzēt tev nekāpt uz tā paša grābekļa nākamajās attiecībās.
Tu mani tiešām mīlēji? Ko es izdarīju nepareizi? Ko varējām darīt citādi, lai saglabātu attiecības? Vai esi mani kādreiz krāpis? Vai manus vecākus tu cienīji tikai tāpēc, ka es lūdzu? Ko par mani domā tava pašreizējā draudzene? Vai biji apsvēris ideju mani apprecēt? Ja atbilde uz šo jautājumu skan – ne reizi –, tad tev pavisam noteikti vajadzētu saldi nopriecāties, cik labi, ka viņš nu ir projām.
PIEDOŠANAS SARAKSTS
Vēl ir variants – uzrakstīt bijušajam vēstuli. Rokrakstā! No sirds pildspalvā, no pildspalvas papīrā… Stāstot par savām izjūtām, atmiņām, sapņiem, cerībām, lūgumiem… Mierīgu vēstuli, kurā reizi par reizēm izstāsti VISU, lai savā prātā pieliktu punktu. Arī es, attiecības pārtraucot, esmu gribējusi bijušajam uzrakstīt vēstuli – izskaidrot, izsacīt ko domāju, pamatot savus soļus. Un atkal ir variants – to var nosūtīt.
Bet vislabāk – saplēst mazos gabaliņos un izmest miskastē. Vai vīrietis priecātos tādu vēstuli saņemt? Iespējams. Jo nebija jau tā, ka, aizcērtot aiz sevis durvis, viņam notikušais bijis kā pīlei ūdens.
Ja esat gulējuši līdzās, klausoties viens otra sirdspukstos, jūsu saite paliks ļoti ilga un to nemaz nevar pēkšņi ar šķērēm pārgriezt.
Tomēr Solvita Vektere pēdējās tikšanās organizēšanu vai superskaidrojošas vēstules rakstīšanu komentē kā otra pārtaisīšanas ideālismu. Tāds neļauj attiecības pabeigt un aizmirst. «Tava nespēja aizmirst šo cilvēku ir tikai tavs psihiskais fenomens, nevis viņa.» Uzrakstot vēstuli, esi galējā pakāpē izteikusi visu, kā jūties tu, bet otrs cilvēks nav miskaste. Uzgāzt viņam šādas emocijas ir nehigiēniski. Arī no psihes viedokļa. Tādēļ vienmēr sev strikti pajautā, kas stāv aiz tavas vēlmes viņam uzrakstīt. Vai tikai tā nav vajadzība sadzirdēt, teiksim, atvainošanos, atzīšanos… Tev ir jāapzinās, ka no sava bijušā mīļotā to vari arī nekad nesaņemt. Varbūt viņš nemaz nespēj atzīt savu vainu. Viņa pasaulē viss varbūt izskatās pilnīgi citādi. Var gadīties, ka, rakstīdama, lai dziedinātos, pretī saņem vēl lielāku traumu – izsmieklu vai klusumu.
Jā, vēstule palīdz izprast un sakārtot domas, atšifrēt nepiepildītās vēlmes. Solvita Vektere arī saviem klientiem iesaka rakstīt, bet nosūtīt vēstuli gan ne.
Vēl vari uzrakstīt tā saukto piedošanas sarakstu – fiksē visus aizvainojumus, līdz pēdējam sīkumam, kas plosa, traucē…
Rakstot iedomājies, ka viņš ir tev pretī un tu visu to stāsti šim konkrētajam cilvēkam. Bet teikumu sāc ar es tev piedodu, ka tu… nebiji uzticīgs, neapprecēji mani… Beigās lapu iznīcini, kaut Pilnmēness naktī aproc zem ābeles vai sadedzini, pelnus izkaisot upē…
KATARSE
Patiesībā visvairāk ir vajadzīga katarse. Revīzija. Lai iznirtu, vispirms ir jāļaujas viļņiem. Cilvēkam ir jāizraudas. Un raudāt vajag pēc sentēvu metodes – liecies uz grīdas, vārties un raudi dvielī. Vārties un raudi! Pieraudi dvieļu dvieļus. Gaudo balsī, līdz asaru vairs nav. Tad tu nonāksi neitrālajā punktā, kad beidzot vari domāt skaidri – par to, ka šis vīrietis jāaizmirst. Un sākt aizmirst. Tas tad arī nozīmē – ceļu uz attiecību pabeigšanu.
Bet aizmirst, kad ir aizvainojums, nav iespējams. Vajag laiku, kad izraudi šīs rūgtās asaras un padzīvo viena. Atlaist otru vajag ar labu un nomierinājušos sirdi. Ar pateicību. Noteikti vajag atrast, par ko pateikties. Jo noteikti bija kaut kas, ko viņš tev dāvāja labu, – intelektu, stāstus, humoru, mūziku, braucienu, seksā tevī ko atmodināja… Pieskārienus, kopā pavadīto laiku, draudzību, maigumu. Viņš to visu vienkārši ir pārstājis dot, un par to tev ir dusmas. Izskaidro tā, un kļūs mierīgāk. Akumulē labo, ko viņš ir devis. Viņš tev varbūt ko svarīgu teica, mācīja, tikai tu nedzirdēji, jo pati burkšķēji. Nu šī cilvēka misija tavā dzīvē ir beigusies. Neko vairāk viņš tev nespēj dot… Tas var sniegt mierinājumu.
Piedot ne vien vārdos, bet tā, lai saprastu, ka piedevi sirdī, ir sarežģīti.
Bet tas ļauj atdzist. Un saprast – dzīve ir pietiekami gara, lai paspētu pārslēgties uz jauniem mērķiem, citiem vīriešiem. Un, ja reiz pārslēdzies, tad neizbēgami bijušo beigās izdosies aizmirst.
Solvita Vektere uzsver, ka šābrīža pārdzīvojumu palete var būt labs resurss, ko pārvērst jaunā biznesa projektā, beidzot ieguldīt ilgotā hobijā, radošā darbā. Baudīt jaunus ēdienus, šopingot, ceļot ar auto, kaut uzsākt mājas remontu, pārlīmēt tapetes, organizēt sev tetovējumu, mainīt matu krāsu… Vārdu sakot – rosīties tādā amplitūdā, ka pēc tam mājās pārvelcies knapi dzīva… Un iekrīti miegā bez liekām prātošanām par bijušo.
Izmantosim šo brīnišķo psihes spēju – aizvietošanu! Nevajag saslēgties kamolā, bet nemitīgi meklēt jaunas intereses, pētīt dzīvi, pasauli. Vīrietis tev sagādāja konkrētas emocijas – padomā, kas ir tam līdzvērtīgs? Lai attīrītu prātu un aizmirstu, domas vajag aizpildīt ar ko citu. Izraudies, nomazgā muti – un aidā! Sevi nodarbināt.
Skumjas mīl mieru un vientulību, bet, ja grafiks aizpildīts pa minūtēm, nedēļu, gadu uz priekšu, skumt un elkoņus grauzt nav laika.
Ej uz koncertiem, izstādēm, kursiem, beidzot sāc gleznot, komponēt, atver biznesa startapu…
Fantazē par foršiem vīriešiem, ar kuriem ir viegli. Ir jāuzskaņojas vieglumam: vanna ar putām pirms miega, no rīta – ziedu pļava… Padari ko tādu par savu rituālu. Lai smadzenes nomierinās – abstrahējies, nomaini emocijas adrenalīna izklaidēs – sērfo, kāp kalnā… Pārdzīvojumi izšķiež enerģiju, šādi pasākumi – vairo.
LIDMAŠĪNA
Solvita Vektere to sauc par radošo pielāgošanos. Vari apmierināt kādu vajadzību, kas tev šobrīd ir aktuāla un patīkama, enerģiju novadot uz to. Protams, tas prasa koncentrēšanos un attālina no mokošām domām. Tikai svarīgi saprast, vai tas man palīdz.
Un galvenais –tikai nerunā par bijušo vīrieti sliktu. Jo tu viņu mīlēji. Tātad bija labi. No labā tad arī vajag būvēt atbrīvošanās programmu. Solvita Vektere: «Sakot, nekā laba tur nebija, tu it kā savās acīs pati kļūsti labāka. Ja atzīsti, ka vīrietis bijis tas sliktais, godīgi atbildi arī uz jautājumu, kas tad visu šo laiku esi bijusi tu. Ļoti godīgi jāatbild. Ja jau tev šo vīrieti vajadzēja, varbūt tas ir stāsts par podiņa un vāciņa principu?»
Kad mēs sakām – vēro dzīvi un apzināti priecājies par visu, kas ar tevi notiek –, tas nozīmē mesties jaunā darbā, bet ne jaunās attiecībās.
Mēdz sacīt – kamēr nesatiksi jaunu mīlestību, veco pieminēsi simts gadus. Bet vieglāk nekļūs!
Pirmajā mirklī šķietami vieglāk būs. Tev kārosies skriet uz veikalu pēc jaunām drēbēm, mainīt frizūru… Iesi uz ballīti, vērosi, kā patīc vīriešiem. Dejosi, smiesies, iepazīsies. Piesaistīsi sev kādu. Ja? Bet tad tas otrs, kuru tu faktiski tikai lietosi uzreiz pēc iepriekšējām attiecībām, būs vien ūdeņraža pārskābes tampons vaļējai brūcei. Pretsāpju plāksteris. Vienalga, vai no iepriekšējām attiecībām aizgāji tu pati vai aizgāja mīļotais. Brūce būs vaļēja abos gadījumos. Tāpēc – brīdini jauno paziņu, ka esi tikko šķīrusies un varbūt mazliet problemātiska. Brīdini. Cilvēkam, kuru piesaistām, pieradinām, ir jāzina, ka tu šobrīd izplēs citu no sevis, iespējams, caur sāpēm un asinīm.
Protams, nevar izbēgt no fakta, ka mūsdienās aizmirst bijušo kavē sociālie tīkli, kur savu bijušo vīrieti tu ieraugi, tieši vai netieši. Tu it kā pieskaries savas biogrāfijas pagātnei un apdzisušām dzirkstelēm. Neredzams spēks tev liek papētīt bijušo vīrieti, kā viņam šodien iet. Ja tevī šīs attiecības ir pabeigtas, pētīšanu vada tikai ziņkāre. Tu šķirsti fotogalerijas: re, bijis ceļojumā, re, kādi bērni, kaķis, re, kāda meitene līdzās… Un tas tevi nomierina. Tev pietiek ar šo pieskaršanos, vienkārši apmierinot ziņkāri. Pabeigtības vārdā tad labāk neturi šīs attiecības acu priekšā pārāk ilgi. Un pabeigtības indikators būs skumju virzība no ak, manis tur nav uz – tas ir beidzies, eju tālāk.
Derīgs ir ieteikums piebremzēt arī tikšanās ar draugiem, kuri neizbēgami var jautāt, kā tev iet ar to vīrieti.
Citreiz derīgi aizceļot, lai atjaunotu sevī resursus mierīgām atbildēm. Lai kultivētu sevī pašpietiekamību, lai pārrautu ieciklēšanos uz attiecībām.
Man patīk Solvitas Vekteres attiecību pabeigtības salīdzinājums ar lidmašīnas nosēšanos. Kad lidmašīnas riteņi saskaras ar zemi, bet tu vēl nebūt neesi atlidojusi. Lidmašīna vēl ilgu laiku ripo. Tu neesi atlidojusi arī brīdī, kad ej cauri pasu kontrolei un nonāc pie lidostas izejas. «Pabeigtība arī aizņem neizbēgamu laiku – pirmais būkšķis, kad esi zemē, tad ripo… Jāiziet visas stadijas. Vēl jāgaida bagāža, tad jādomā, kur ņemt taksi…» Tikai galapunktā vari beidzot atslābt. Tik ilgi bijušo attiecību pabeigtība nāk pie cilvēka. Un vispār… Ja jūs viens otru tiešām esat mīlējuši, tas būs kaut kas, ko visu mūžu paturēsi atmiņā un katrreiz, šo cilvēku ieraugot, drusku atcerēsies. Nu un tad.
