Konsultē Agnija Šmite, drosmes un vadītprasmes integrālā trenere.
- Vai vēlies pārmaiņas?
Ja jūti, ka pakrūtē kņudina pēc kaut kā cita un vēlies pārmaiņas, vai arī arvien biežāk šķiet, ka neej īstajā virzienā, tad ir vērts izrevidēt savu dzīvi līdzīgi kā drēbju skapi – lai nebūtu tā, ka pilns skapis, bet nav, ko vilkt mugurā. Ja visi pakaramie ir aizņemti, tad ielikt kaut ko jaunu būs diezgan grūti. - Kura balss skan skaļāk?
Dažreiz dzīve pati saka priekšā, ka laiks pārmaiņām, – notikumu ķēde ir tik nepārprotama, ka neredzēt sakarības šķiet neiespējami. Bet reizēm mēs tiešām neredzam. Un nedzirdam iekšējo balsi, kura skan un skan galvā, bet ir ļoti klusa – tā čukstot mēģina pateikt priekšā, kas darāms, bet prāts bailēs tik ļoti skaļi kliedz, ka sirdsbalss nav dzirdama. - Vai tu vadi savu dzīvi?
Vadīt pašai savu dzīvi nozīmē uzņemties atbildību par to, bet ne vienmēr tas izdodas. Mēdzam skriet vīra, bērna vai priekšnieka pavadā, līdz attopamies, ka nemaz nejūtamies kā savas dzīves noteicējas. Bet, ja tev pajautātu, ko vēlies tu – nevis tavs vīrs, bet tu pati –, ko tu atbildētu? Mēs bieži vien gaidām, ka mainīsies citi, – vīrs mīlēs vairāk, un priekšnieks pieliks algu, lai gan ir daudzas lietas, ko varam darīt pašas, paņemt grožus savās rokās: pašām kļūt mīlošākām, aiziet pie vadītāja un paprasīt algas pielikumu, uzņemties atbildību par savu dzīvi un ietekmēt notikumu gaitu. - Ir jāizdara vai gribi izdarīt?
Tu noteikti pati zini, kad esi priecīga vai vismaz apmierināta ar to, ko dari. Ja sarunās arvien biežāk dzirdi sevi sakām vārdus «man ir jāizdara», tas nozīmē – ikdienā uz taviem pleciem gulstas arvien vairāk un vairāk pienākumu, un bieži vien vairs nav nekāda prieka. Saraksti vienā kolonnā visus darbus, kas sākas ar «Man ir jāizdara», bet otrā kolonnā šos pašus darbus pārvērt citā formā – «Es gribu izdarīt». Iegūsi divus labumus – pirmkārt, uzreiz mainīsies enerģija, otrkārt, sapratīsi, ko tev patiesībā nemaz negribas darīt. Kur likt negribēto? Varbūt var deleģēt kādam citam. Paturi prātā teicienu: «Ja tu nevelti laiku tādas dzīves veidošanai, kādu tu gribi, tad beigās tev būs jāvelta ļoti daudz laika tādai dzīvei, kādu tu negribi.» - Kā jūties dažādās dzīves jomās?
Dažkārt skrienam savā vāveres ritenī, nemaz neiedziļinoties, kā jūtamies. Ir viena metode, kas palīdz to noskaidrot: uzzīmē dzīves līdzsvara apli ar sev svarīgākajām dzīves jomām (piemēram, pašizaugsme, veselība, draugi, mīlestība, ģimene, karjera, finanses) un saliec tās aplī, katru sadaļu novērtējot skalā no 1 līdz 10, cik apmierināta šajā jomā jūties. Un tā izej cauri katrai sadaļai, tad izvērtē, ko vēlies uzlabot, un apdomā, kas būtu nepieciešams, lai tu varētu paaugstināt vērtējumu par 1–2 atzīmēm. Nav jāmetas uzreiz sasniegt 10. Ik pēc trim mēnešiem vajadzētu šo vērtējumu pārskatīt. Tas palīdzēs noteikt attīstāmās jomas un prioritātes. - Vai tici savām spējām?
Ir cilvēki, kas mūs iedvesmo, – gribas lūkoties uz viņu paveikto un ieklausīties viņu vārdos. Iespējams, pieķer sevi pie domas, ka sirds dziļumos tev ir balta skaudība un tu vēlētos aizlienēt no šā cilvēka dzīves gudrību vai sasniegumus, taču kaut kādu iemeslu dēļ tas šķiet neiespējami. Pamēģināt pafantazēt – kā es varētu sasniegt to, ko ir izdarījis šis cilvēks; kas man būtu jādara, lai to panāktu? Mēģinot atbildēt uz šiem jautājumiem, kā īlens no maisa mēdz izlīst visas domāšanas pārliecības, kas traucē dzīvē virzīties uz priekšu, arī neticība sev. - Kā iemācīties sapņot?
Neprasme sapņot ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem, kas traucē nomest veco ādu un uzsākt kaut ko jaunu. Tāpēc pieraksti vismaz divdesmit trīsdesmit sapņus – jebkādus! Sākumā ir grūti, prātā nāk viens, varbūt divi, bet svarīgi ir sarakstīt daudz – jo tad arī domāsi par tiem. Ne visiem sapņiem jābūt milzīgiem vai ilgtermiņa kā, piemēram, nomainīt darbu vai aizbraukt ceļojumā, var būt sapnis aiziet uz teātri vai pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni. Sapņot nozīmē ieklausīties sevī.un saprast, ko vēlies. Kad ir sarakstīti visi sapņi, izrevidē tos – paskaties, vai tavā sarakstā nav ieklīdis kāds sapnis, kas īstenībā nemaz nav tavējais, bet kāda cita. - Kā tevī ir vairāk – drosmes vai baiļu?
Kad sapnis ir izdomāts, mēs nonākam pie drosmes, un tā bieži ir komplektā ar bailēm. Tās vienmēr ir klātesošas brīžos, kad jāizkāpj no savas drošās un siltās vides. Vai zināji, ka drosmes noslēpuma formula ir pavisam vienkārša un reizē ļoti sarežģīta? Tā skan šādi: drosme ir tad, kad vēlme darīt ir lielāka par bailēm. Kamēr bailes ņems virsroku, tikmēr neizkustēsimies ne no vietas, jo prāts izdomās visus iespējamos iemeslus, kāpēc neiet uz priekšu. Savukārt, ja vēlme darīt būs lielāka, tad, neskatoties uz bailēm, rīkosimies. - Vai spēj iztēloties sevi tur?
Kamēs bailes un drosme vēl cīnās viena ar otru, ir vērts sev pajautāt: kas notiks, ja iecerētais izdosies? Uzzīmē iedomāto bildi, iztēlojies, kā tas būs, – tas ļoti palīdz rasties iedvesmai un motivācijai rīkoties un realizēt savu sapni. - Vai esi gatava tikai paskatīties?
Kad drosme uzvarējusi, laiks rīkoties soli pa solim! Lūk, Agnijas Šmites piemērs no pašas pieredzes: «Es ļoti gribēju mācīties integrālo koučingu. Un nolēmu tikai paskatīties, kur man interesējošo mācību var apgūt. Atradu skolu Kanādā un nodomāju – vēl tikai jāpaskatās, kad sāksies mācības. Uzzināju, ka reizi gadā tās tiek organizētas Eiropā – Amsterdamā – un sāksies jau pēc trim nedēļām. Pirmajā brīdī nodomāju – nu kā tad es jau pēc trim nedēļām varu braukt!? Nevaru! Bet tad es nolēmu vēl tikai paskatīties, cik maksā lidmašīnas biļete uz Amsterdamu… Un tā es ar šo «tikai paskatīšos» jau pēc vienas dienas biju pieteikusies mācībām un pēc trim nedēļām devos ceļā.» Un tā – ar jebko savā dzīvē. Kā būtu, ja tu tikai paskatītos?