Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Žurnāls «Privātā Dzīve» vēsta, ka mediķei Danai Isarovai bija uzticēts vadīt kampaņas «Pamani vardarbību» atklāšanas pasākumu. Tajā viņa atzinās, ka vardarbīgās attiecībās divarpus gadus bijusi pati.
«Manā gadījumā bija gan emocionālā, gan (lai arī reti) fiziskā ietekmēšana,» atklāja Dana.
To, ka viņa dzīvo ar varmāku, viņa gan pamanījusi tikai tad, kad jau tika aizskarta fiziski. «Ilgi nevarēju sev piedot, ka kaut ko tādu vispār pieļāvu. Jo es taču it kā esmu gudra un visu saprotu,» saka mediķe. «Vardarbības pieredze ir vājprātīgi pazemojoša. Sajūta ir aptuveni tāda, ka varmāka tevi apsmērē ar piķi, tu tiec ārā no šīm attiecībām, mēģini šo piķi kasīt nost, bet tev nekas nesanāk. Sliktajās dienās ir sajūta, ka tev nepārtraukti ir slikta dūša, gribas vemt, bet izvemties tā arī nesanāk,» skaudrajā pieredzē dalās Dana.
Vaicāta, kā nonākusi šādās attiecībās, viņa skaidro: «Es iemīlējos. Man iepatikās cilvēks, tādēļ sākumā nepamanīju sarkanos karogus, par kuriem visi runā. Patiesībā to, ka esi vardarbīgās attiecībās, pašam ir ļoti grūti pamanīt, jo nav vienas konkrētas receptes, pēc kuras var pateikt – ja cilvēks rīkojas šādi, tad viņš noteikti ir vardarbīgs.» Dana uzsver, ka attiecībās svarīgi iemācīties pareizi strīdēties.
«Emocionāla vardarbība ir otra apsaukāšana ļoti nesmukos vārdos. Parasti divi cilvēki strīdas par konkrētu lietu, nepārejot uz personīgiem apvainojumiem. Tevi saukšana drausmīgos vārdos, personīga aizskaršana un pazemošana līdz tādam līmenim, kad otrs tevi pilnībā dehumanizē, ir emocionālā vardarbība. Tev nepārtraukti tiek teikts – tu esi vainīga, tu provocē. Otrs tev nemitīgi atgādina, ka viņš ne pie kā neesot vainīgs. Tev tiek stāstīts, ka ne ar vienu citu šim cilvēkam tā nav bijis, tikai ar tevi. Līdz vienā brīdī tu sāc domāt – O.K., tad laikam vaina tiešām ir manī,» stāsta ārste.
Uz jautājumu, kāpēc viņa ilgi pacietusi tik pazemojošu attieksmi pret sevi, Dana atbild: «Tas, kas notur šādās attiecībās, ir labie momenti, kas vienmēr seko pēc sliktajiem. Otrs saprot, ka varbūt ir darījis nepareizi, atvainojas un apsola mainīties. Ir ļoti grūti izrauties no cikla, kurā ir ļoti labi, tad ļoti slikti un tad atkal ļoti labi,» atzīstas Isarova. Taču viņai tas izdevies.
Bērnu ārste atklāj, ka pēc attiecībās piedzīvotās vardarbības apmeklē psihoterapeitu un notikušo ir izrunājusi ar savu bijušo draugu. «Šovasar satikāmies kādā pasākumā un kārtīgi izrunājāmies. Sapratu, ka, iespējams, viņš ir sapratis savas kļūdas, tāpat kā es savējās. Šajās toksiskajās attiecībās arī es darīju to, par ko nelepojos. Piemēram, es varēju neteikt pretī tos riebīgos vārdus, kurus teicu, kad mani aizvainoja. Esmu sapratusi, ka mēs vienkārši bijām cilvēki, kuriem nevajadzēja būt kopā,» secina Dana.
Citas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
