Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Februāris – visu mīlētāju mēnesis. Negribas kļūt banālai un apspriest standarta «sirsniņu tēmas» PAR un PRET – vai mums to vispār vajag, un ko tas mums dod? Esmu PAR jebkura veida svētkiem, it īpaši mums, latviešiem, kuriem daudz kalendārā atzīmējamo dienu ir sēru krāsās. Svētkiem būt! Jautājums tikai, vai tiem vienmēr jābūt stereotipiskiem.
Pirmās asociācijas, dzirdot vārdu «Valentīna diena», man nez kāpēc ir tieši ar koši sarkanas krāsas apakšveļu (visos citos gadījumos tā man patīk pat ļoti, bet tieši šajā kontekstā šķiet baisi banāla), plastmasas sirdīm, Rafaello konfektēm un Rīgas (okei, labākajā gadījumā Martini Asti) šampanieti. To visu redzam reklāmās, TV ekrānos un veikalu skatlogos. Vai tā ir mīlestība? Vai tā ir erotika?
Es ticu, ka mēs varam ko vairāk! Varbūt šī ir diena, kad atļauties būt pārgalvīgam. Diena, kad pateikt kādam, kurš to varbūt pat nenojauš, ka tev pret viņu ir simpātijas. Ne tā, kā kādreiz skolas laikā «Valentīna dienas pastā», bet tā pa īstam. Paskatīties acīs un pateikt: «Varbūt neesi to pamanījis, bet tu man patīc!» Varbūt beigt fantazēt, sapņot un riskēt! Jo nereti mēs savos sapņos izdzīvojam pavisam citu dzīvi un, iespējams, ar pavisam citiem cilvēkiem. Reizēm mūsu sapņi kļūst tik īsti, ka, no rīta pamostoties, grūti saprast vai tā bija īstenība vai sapnis. Mani šādi sapņi mēdz apciemot ik pa laikam.
Šoreiz nav runa par sadzīviskiem vai kriminālfilmu cienīgiem sižetiem. Runa ir par romantiski-erotiskajiem. Manā dzīvē vismaz pāris reizes ir bijusi jocīga sagadīšanās, kad kāds cilvēks ir izgājis manai dzīvei cauri vienkārši garāmejot – kādā pasākumā vai mūsdienās tik populārajā internetā. Esmu pie sevis tikai nodomājusi: «Hmm, feins vīrietis, tiešām feins! Mans tips! Bet ko nu tur – ne mēs pazīstami… Gan jau viņam sava dzīve, savas sievietes.»
Un tad nez kāpēc pēc kāda laika notiek tieši tā, ka šis cilvēks manā dzīvē atgriežas. Un mēs vairs nepaejam viens otram garām. Ir bijis tā, ka izveidojas attiecības. Ir bijis tā, ka vienkārši esam kopā un turpināt secināt: «Hmm, nu tiešām feins vīrietis!» Un tad viņš sāk mani apmeklēt sapņos. Tie ir tik īsti un reālistiski. Un, jā, erotiski. Lai gan bieži sapņos situācijas ir reālajā dzīvē praktiski nerealizējamas un pat neloģiskas, tajos viss ir it kā pa īstam. Viss notiek tieši tā, kā tu esi vēlējusies. Tu gribi viņu, viņš grib tevi. Un viss ir tik vienkārši un dabiski. Viss ir tik reāli, ka pat fiziski jūti pieskārienus – jā, es skaidri zinu un jūtu, kā tieši viņš pieskartos, ja pieskartos…
Visas iepriekšējās pieredzes rāda – ja pēc tam dzīvē tas notiek, tieši tā arī ir. Viņa pirksti ir tieši tik maigi, noglāstot muguru. Viņa elpa uz tava kakla ir tieši tik galvu reibinoša. Un tavu seju viņš satver tieši tik romantiski kā filmās – tajā brīdī tas šķiet īstajā laikā un brīdī, nemaz ne banāli.
Tomēr ir viens liels «bet». To sapni esmu redzējusi tikai es. Tās sajūtas esmu jutusi tikai es. Un, no rīta pamostoties un zinot, ka šo cilvēku nāksies sastapt, ir tik jocīgi neizrādīt, ka tāds sapnis ir bijis. Starp mums viss jau ir bijis. Es zinu, cik labi tas bija. Un tad tu sēdi viņam blakus, izliecies, ka nekas jau jūsu starpā nav mainījies, bet patiesībā sevi pieķer vēlmē to visu atkārtot. Dzīvē. Katrs viņa nejaušais vai jaušais pieskāriens atkal un atkal liek sajust to – jā, tieši tā tas viss arī bija! Nereti pie sevis jāpasmaida par kādiem viņa jokiem – jā, jā, nemaz neizliecies, es zinu kāds tu vari būt!
Kāds, protams, teiks – slimīgas fantāzijas. Es atļaušos palikt pie sava un teikt – dzīve ir interesanta. Un, kā jau minēju, nekas nenotiek tāpat vien – cilvēki mūsu dzīvē neienāk vienkārši tāpat. Arī mūsu domām ir liels spēks. Un vēlmēm. Kāpēc par to visu runāju Valentīna dienas sakarā? Jo šī diena var būt lieliska motivācija un arī aizsegs – atļaut sev ko vairāk, atļaut riskēt pateikt savam «sapņu varonim» savas sajūtas. Un ja nu viņš ir manāmi negatīvi pārsteigts, vismaz ar joku izlocīties no situācijas, ka «šodien jau visi visiem patīk un visi visus mīl, jo ir tak mīlētāju diena!».
Bet varbūt arī tā, ka tieši šī būs iespēja kaut vai to pašu vienīgo reizi pārliecināties par savu sapņu patiesumu un nevajadzēs meklēt sapņu tulkotāju, jo… šis sapnis nav jātulko! Šis sapnis nozīmē tieši to, ko tas rāda! Vai man šobrīd ir šāds «sapņu varonis»? Vai es gatavojos šomēnes kādam paziņot par savām sajūtām? Vai esmu gatava riskēt un kārtējo reizi pārliecināties par to, ka sapnis nav tikai sapnis? Neteikšu!
Populārākie raksti
