Aizdomājos – kā tad īsti ir? Vai mēs vairāk koncentrējamies uz sevi un savām vēlmēm un vajadzībām vai nolasām arī gaisā ķeramo vai neķeramo informāciju? Domāju, ka process nav viennozīmīgs un, ja vērtējoši neskenējam katru pretimnācēju, testējot, vai viņš ir noseksojies vai «nogribējies», tad iekšējais radars to tāpat dara mūsu vietā. Gribētu joprojām apstiprināt savu agrāk izteikto ideju, ka vīriešu libido tomēr staro pa gabalu stipri jūtamāk nekā sieviešu piepildītā vai nepiepildītā seksuālā dzīve. Vai arī mēs vienkārši esam labākas aktrises? Vai arī viņi nemaz nevēlas neko noslēpt?
Iespējams, ka viņiem patīk vienkāršākas spēles vai arī viņi nemaz nevēlas spēlēt – visas kārtis galdā, tā teikt. Patiesībā vīrieši, kuriem ir vai nav bijis seksa, arī ir ļoti dažādi. Vieniem seksuālās dzīves «iztrūkumi» atspoguļojas ļoti dzīvnieciski.
Līdz līmenim, kad savstarpējā komunikācija kļūst neiespējama, jo sajūta tāda, ka viņam ir vienalga, ko drāzt – man tik ļoti nepatīk šis vārds seksa sakarībā, bet šī ir tā reize, kad tieši tas visprecīzāk ataino situāciju.
Šad tad gan viņi ļoti centīgi lielās ar savu regulāro seksuālo dzīvi un sasniegumiem tajā, bet patiesībā tā ir tikai «uzbrukums – labākā aizsardzība» taktika. Viņiem nez kāpēc šķiet, ka to no malas nevar redzēt. Un patiesībā šie kundziņi nav necik diži mīlnieki, lai gan viņiem pašiem noteikti šķiet pavisam citādi.
Otra daļa bez seksa palikušo vīriešu ir stipri klusāka un kautrīgāka. Bieži vien viņi izvēlas par šo tēmu nemaz nerunāt vai no sarunas izvairīties. Tāda sajūta, ka viņi paši to izjūt kā diskomfortu – un tieši morālo, jo fiziski jau mēs katrs ar sevi tikt galā protam. Viņos rodas nedrošība un kompleksi, kas seksa iespējamību attālina vēl vairāk.
Vai vīrietis ar regulāru seksuālo dzīvi staro? Nu, ja ne gluži kā jāņtārpiņš, tad gaiss ap tādiem vīriešiem virmo gan. Viņi parasti ir atbrīvoti gan uzvedībā, gan jokos. Un tas viņus dara vēl pievilcīgākus – viņi brīvi var pajokot un arī pakoķetēt par seksu, un tajā nav nekā no neveikla mulsuma vai prastas jēlības. Un tad mēs nonākam pie pētījuma visinteresantākās un grūtākās vietas, kuru apspriedām jau iepriekšējā sapulcē, – vīrieša diena sastāv no tūkstošiem mazu mizanscēnu, kurās viņi domās vēlas un arī pārguļ ar ielās vai citur ieraudzītām sievietēm. Var jautāt: vai patiesībā vīrietis jebkad ir seksuāli paēdis? Un kārtējais secinājums – esoša un pat regulāra seksuālā dzīve vēl nav nekāds rādītājs! Svarīgākais – kāda ir šī seksuālā dzīve. Jā, protams, arī tie (un tās), kuriem mājās ar seksu viss ir vislabākajā kartībā gan regularitātē, gan kvalitātē, gan kaislē, mēdz savā galvā izspēlēt šīs mizanscēnas. Ko nu tur liegties! Un arī es neesmu nekāds izņēmums. Bet, ja atgriežamies pie seksuālās dzīves kvalitātes un kaisles novērojumiem (vērot un novērot cilvēkus man ļoti patīk), nācies secināt, ka ļoti labi vīrieša (pāra) seksuālo dzīvi raksturo viņu savstarpējie pieskārieni. Draudzīga papliķēšana pa muguru – viens no pirmajiem raksturīgajiem signāliem, ka kaisles attiecībās nav. Vai nav arī seksa?! Nē, visticamāk, ir. Bet ne man te jāskaidro, kas ir sekss bez kaisles. Ne man arī komentēt to, ka tieši tā dzīvo ļoti daudz pāru.
Tieši tikpat uzskatāms piemērs neseksualitātei attiecībās ir sievietes kabināšanās vīrietim elkonī vai kāršanās plecā – «mātes un dēla» princips. Kad vīrietis izjūt kaisli pret sievieti un vēlas viņu seksuāli, pieskārieni intuitīvi notiek citās ķermeņa daļās – nekādas saķeršanās plaukstiņās vai uzpliķēšana pa muguru. Tad jau drīzāk tas būs pieskāriens dibenam, kājām vai krūtīm. Un visbiežāk aktīvākais ir tieši vīrietis. Ja viņš šo sievieti grib.
Visos pārējos gadījumos vīrietim sekss ar sievieti ir vai nu aiz ieraduma, vai tāpēc, ka tā vajag, vai – ko gan citu darīt, vai – seksa nav vispār.
Bet tas nenozīmē, ka vīrietis nav seksuāls. Visbiežāk ir. Tikai viņam nav īstās partneres, vai kaisle un iekāre tādu vai citādu iemeslu dēļ ir beigusies. Jāsaka gan godīgi, ka šādi vīrieši diemžēl bieži vien vairs «nekotējas» arī kaislīgo sieviešu acīs. Jo neviena no mums nemeklē kādu, kas papliķēs pa muguriņu vai kam elkonīti ieķerties. Man daudz labāk patiks, ja nejauši noslidināsi roku pāri manam dupsim un tajā iekniebsi, nevis man būs tevi jāmēģina noķert un ieķerties elkonī, lai citiem radītu iespaidu, ka mēs esam it kā mīlošs un kaislīgs pāris.
Nē, seksuāls vīrietis ir tas, kas ķers mani, apķers un arī ar saviem ikdienas publiskajiem pieskārieniem ik mirkli liks man sajust viņa vibrācijas un kaisli pēc manis. Un tieši manis, nevis citām. Tā nav uzbāzīgi teatrāla maigošanās, tie ir mazie pieskārienu knifi, kurus seksuāli cilvēki nemaz nespēj noslēpt – tas viss notiek pats no sevis. Mēs esam touch-screen paaudze. Arī seksuālajā dzīvē.