Gan teorija, gan pētījumi apliecina, ka zīdaiņi masturbē, jo bērns jau piedzimst kā seksuāla būtne. Šādos brīžos zīdainis vairāk saspringst, kājas kustas augšup un lejup, gurni saspiežas, var kļūt straujāka elpa, varbūt skatiens kļūst miglaināks, viņš piesarkst, un pēc tam iestājas atslābums, parasti pēc tam mazulis aizmieg.
Kā atzīst Inga Kimbore-Āboliņa, to nedara visi zīdaiņi, arī seksuālas izpausmes vienam sākas agrāk, citam vēlāk, dažiem ir biežāk, citiem – retāk, tāpēc vecāki to var pat nepamanīt. Savukārt seksologs Arturs Šulcs atgādina, ka mēs taču visi pieskaramies saviem dzimumorgāniem. Daudzi puikas, ejot gulēt, uzliek roku uz krāniņa un aizmieg.
«Vai tā ir masturbācija? Vai vajag tik ļoti fokusēt uzmanību uz bērna seksualitāti?
Bērnam jāļauj pētīt un izzināt savu ķermeni, tikpat labi kājas īkšķi kā krāniņu. Tas viss ir dabiski.
Ja viņš masturbē, viņam to vajag, ja ne – tātad viņam to nevajag. Tas nav ne aizliedzams, ne speciāli stimulējams,» uzskata seksologs.