Tēvam Latvijas ģimenēs iedalīta palīga vieta, secināts nodibinājuma Tēvi pētījumā Tēvs kā palīgs. Viņš ir asistents, kurš palīdz ģimenes noklusējuma kodolam – mātei un bērniem. Attiecīgi kā asistents viņš lielākoties nav tas, kurš pieņem lēmumus, kas saistīti ar bērnu audzināšanu. Es, protams, pārspīlēju, bet tas ir tādēļ, lai saprastu shēmu, kāda ir tendence Latvijā – kā mēs domājam par ģimeni. Tajā pašā laikā pētījums parādīja, ka ģimenē pārsvarā visi pienākumi tiek dalīti neatkarīgi no dzimuma.
Piemēram, nav tā, ka sieviete vienmēr gatavo ēst vai mazgā veļu. Šajos pienākumos partneri dalās, ņemot vērā katra stirpās puses, laiku un entuziasmu. Vienīgie pienākumi, kurus ģimenē noteikti veiks sieviete, ir bērna zīdīšana un mājas sajūtas radīšana. Savukārt vīrieša pārziņā paliek visi tehniskie darbi – santehnikas un citu salūzušu lietu labošana, automašīnas remonts vai iegāde. Tēvi vēl joprojām uzskata, ka viņu galvenais pienākums ir pelnīt naudu, lai nodrošinātu ģimeni. Stereotipi redzami dažādos līmeņos – ģimenē, ārsta kabinetā, bērnudārzā, skolā, darbā, protams, arī medijos.
Vīrietis dzīvo sabiedrības noteiktajā vīriešu kastītē, kur tev prasa būt muskuļotai bezemociju biznesa haizivij.
Citi lasa
Taču rūpes par bērnu prasa atvērties emocijām. Kad tu esi ilgstoši cietināts, tad nemaz nav tik viegli atmaigt. Rūpes par bērnu nav dabiskas nevienam, precīzāk sakot – jebkurš cilvēks var rūpēties par bērniem. Mūsu sabiedrībā ir ļoti izteikts mātes mīts, kas nosaka, ka sieviete instinktīvi jūt bērnu, ka, piedzimstot bērnam, viņai atveras mātes čakra. Rezultātā tiek sagaidīts, ka jaundzimusī māte uzreiz zinās, kā zīdīt mazuli, sapratīs, ko viņš grib. Patiesībā sievietes iemācās zīdīt un iemācās saprast bērnu. Un tās nav dzimuma noteiktas prasmes. Jā, ir fiziska opcija – ir krūtis, kas izdala pienu, ar ko zīdīt mazuli, bet pats process ir apgūstams, pielāgojams. Tas pats par zināšanu, kas ir vislabākais bērnam.
Cilvēka ķermenis neatkarīgi no dzimuma ir izveidots tā, ka ilgstošā kontaktā ar zīdaini, ikdienas aprūpē, ķermenis kļūst jūtīgāks, atvērts plašākām un dziļākām sajūtām. Tuvojoties dzemdībām, sievietes ķermenis atveras ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Starp citu, tieši tādēļ jaunās mammas ir tik ievainojamas, bieži raud vai pārāk jūtīgi reaģē uz dažādām situācijām. Viņu ķermenis ir sagatavojies uzdevumam izprast tikko dzimušu mazuli, kurš par savām vajadzībām sākumā var paziņot ar gandrīz nemanāmām zīmēm vai arī ar diezgan skaļu un sākumā pilnīgi un galīgi nesaprotamu raudāšanu.
Ja vīrietis ir bijis blakus savai partnerei grūtniecības laikā, piedalījies dzemdībās un pēc tam aktīvi iesaistās bērna aprūpē, tad arī viņa ķermeņa hormonālais līdzsvars mainās.
Testosterona līmenis samazinās, savukārt oksitocīna līmenis paaugstinās un viņš var just gandrīz tikpat smalki kā sieviete. Tāpat kā sievietes, arī vīrietis var iemācīties saprast bērnu un rūpēties par viņu. Turklāt tas sniedz ieguvumus gan tēvam pašam (uzlabojas veselība, dzīves ilgums, samazinās tieksme pēc alkohola, vardarbīgām izpausmēm utt.), gan bērnam (nostiprinās pašapziņa, labāk veicas mācībās, uzlabojas veselība), gan mātei.