Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
9
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Lasītājas jautājums: Esmu palikusi viena, vīra nav jau sen, divi pieauguši bērni. Meita ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet dēls labi pelna un dažkārt iedod kādu lielāku summu arī man. Iztikai jau vēl nopelnu pati, bet tā sanāk arī ceļojumam vai izklaidei ar draudzenēm. Taču redzu, ka vedeklai tas īsti nepatīk. Jūtos vainīga – tas tomēr viņu ģimenes budžets… Ko darīt? Neņemt? Vanda
Komplicēts jautājums! Domāju, ka vienas pareizas atbildes šajā gadījumā nav. Droši vien, ka ir tikai dabiski un saprotami, ja pieauguši bērni, kad sākuši pietiekami pelnīt, var just vēlēšanos finansiāli pabalstīt savus vecākus, sevišķi, ja vecāku ienākumi nav pietiekami cieņpilnai iztikšanai. Neredzu arī neko peļamu, ja, piemēram, bērni uzsauc vecākiem kādu ceļojumu. Nepieņemt naudu šādā situācijā var būt pat otru aizvainojoši.
Būtībā naudai šajā gadījumā ir simboliska nozīme, kaut nevar aizmirst arī tās nominālvērtību. Tas ir stāsts par došanu un ņemšanu, dalīšanos, atbildības un pienākuma izjūtu, un tādā gadījumā tam ir pilnīgi cita jēga.
Turklāt šajā konkrētajā situācijā dēla ienākumi ir pietiekami, lai viņa ģimenes budžets būtiski no tā neciestu. Bet tas nepatīkot vedeklai… Nu, ko! Jāteic, ka jaunā ģimenes locekle ir iekritusi savas greizsirdības un sāncensības valgos. Lielāku skaidrību varētu rast, ja māte ar dēlu šos jautājumus pārrunātu, lai atklātu un mazinātu kādus pieņēmumus par šo, – ko katram no viņiem nozīmē šāda finansiāla atbalsta sniegšana un saņemšana, un kā katrs par to jūtas. Arī par vedeklas reakciju. Jo nebūtu labi, ja situācija pavērstos ņemšu tik un tā, viņai par spīti variantā. Vīrietis tad atradīsies neiespējamas izvēles priekšā, jo abas šīs sievietes viņam ir vienlīdz nozīmīgas, kaut katra savā veidā.
