Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Agija Tomme, ārste psihoterapeite.
13 jautājumi, uz kuriem ir vērts atrast atbildi
- Kāpēc es par to domāju?
Ja uzskati, ka arī tev ir problēmas ar viedierīču pārāk biežu lietošanu, vērts izvērtēt, kāpēc šādas domas ir radušās. Kāpēc tev tā šķiet problēma? - Vai esmu pārņemts ar viedierīces lietošanu?
Kad pēdējo reizi ielūkojies telefonā? Šis varētu būt labs jautājums pašai sev. Pirms 5 minūtēm? Desmit? Vai, dodoties uz tualetes telpu, telefonu ņem līdzi? - Kas ar mani notiek, ja blakus nav šīs ierīces?
Ir cilvēki, kuri, no rīta pamodušies, uzreiz paņem rokā telefonu, jo tādā veidā labāk var pamosties. Sarežģīta situācija ir tad, ja bez viedierīces nevari iztikt jau pirmajā pusstundā. Tas nozīmē, ka vispār nav brīžu, lai paliktu ar savām domām. - Cik daudz laika es pavadu viedierīcēs?
Ja vecāki skatās seriālus vienu sēriju pēc otras vai visu vakaru pavada, skatoties datora vai telefona ekrānā, bērns iegūst pārliecību, ka tā ir norma. Ir vērts ik pa laikam sev pajautāt: vai man nav nožēlas par ierīcēs pavadīto laiku? Šajā laikā taču es būtu varējis tik daudz ko izdarīt – sagrābt lapas, aizbraukt līdz jūrai pastaigāties, ar bērnu aiziet uz rotaļlaukumu… Jautājums – vai vakaros, kad bija redzama skaistā ziemeļblāzma, es izgāju ārā, lai redzētu savām acīm, vai arī tikai skatījos bildes sociālajos tīklos, kā visi citi to ir redzējuši? - Vai es kaut ko uzzinu vai arī tikai skrollēju ekrānu?
Vai esi padomājis, cik daudz laika tiek pavadīts, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu? Un tas attiecas gan uz tevi pašu, gan bērniem. Vecākiem vajadzētu pajautāt bērnam, ko viņš skatījās, pārrunāt redzēto, lai šajā procesā klātesoša būtu apzinātība. - Vai necieš citas jomas?
Par problemātisku viedierīču lietošanu var runāt, ja laiks, ko pavadām tajās, sāk ietekmēt citas jomas – ja darbi netiek paveikti laikus un skolēnam sāk ciest mācības, un tas notiek regulāri. - Kādas lietotnes es izvēlos?
To saprast ir ļoti svarīgi. Piemēram, ir platformas, kurās ir daudz agresivitātes un kuras cilvēki apmeklē, lai paceptos. Ja zini, ka uz saviem ierakstiem un komentāriem pretī saņemsi dusmas un noriešanu, rodas jautājums – kāpēc to dari? Tāpat ir vērts sevi patestēt, kā jūties, ja, ieliekot sociālajos tīklos bildi vai video, saņem sirsniņas, – vai tajā brīdī pārņem gandarījums, ceļas pašvērtējums? - Vai telefonā meklēju drošību?
Iztēlojies situāciju, ka tu iekāp liftā, kurā ir svešinieki. Vai arī atrodies sabiedriskajā transportā. Ko tu darīsi – stāvēsi un skatīsies vai arī paņemsi rokās telefonu, jo tā jutīsies drošāk? - Vai pēc viedierīču lietošanas jūtos atpūties?
Daudziem ir sajūta, ka darba laikā pasērfošana internetā ir kaut kas līdzīgs pīpauzei smēķētājiem, – kad var atvilkt elpu no darba. Arī atnākot mājās pēc darba, gribas atpūtināt galvu. Jautājums – vai tiešām atpūties? - Vai man ir laiks pievērst uzmanību savām ķermeniskajām sajūtām un emocionālajam fonam?
Reizēm cilvēkam nav neviena brīža, kad viņš sajustu savu ķermeni, jo nav laika ārpus ierīcēm, lai sazemētos ar sevi. - Vai skatos telefonā tādēļ, lai atliktu darbus?
Pārmērīga viedierīču lietošana dažkārt iet roku rokā ar prokrastināciju, kad šķiet vieglāk neķerties pie konkrētā darba, arvien to atliekot. - Vai baidos neko nedarīt?
Dažkārt cilvēkam ir sajūta, ka obligāti kaut kas jādara, nedrīkst tāpat vien sēdēt dīvānā, tāpēc jābūt aktīvam un vismaz jāskatās telefonā. - Vai gribu būt vienmēr pieejams?
Ir vērts aizdomāties, kas notiktu, ja tu neizlasītu e-pastu vai Whatsapp ziņu uzreiz? Kāpēc tev ir bail nokavēt ziņas, kas nav saistītas ar darbu? Starp citu, arī darba e-pastu ne vienmēr nepieciešams pārbaudīt nemitīgi. Novērots, ka jauniešiem, ja nav iespējams atbildēt uz ziņu uzreiz, parādās ļoti liela trauksme, taču arī pieaugušajiem reizēm šķiet – ja viņi nekavējoties neatbildēs, iestāsies pasaules gals. Pamatā šādām izjūtām nereti ir bailes no vientulības, pamestības, atstumšanas utt.
