Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Konsultē Elvita Rudzāte, dzīves izpratnes skolotāja, grāmatu Piedošanas mācība un Mīlestības brīnums autore.
Ja partneris mēģina otru pāraudzināt, tas beidzas ar fiasko, jo pārveidot nevienu nav iespējams, varam mainīties tikai mēs paši. Šajā posmā vai nu to saprotam un mēģinām otru pieņemt tādu, kāds viņš ir, vai arī sākas nemitīgi strīdi par sīkumiem – viens otram pārmet par netīriem traukiem, neizmazgātu vannu, nenopļautu zālienu utt. Ja mīlestība netiek attīstīta, jūtas pamazām noplok. Partneri nonāk izvēles priekšā – vairot mīlestību sevī vai attālināties vienam no otra.
Ja viens no pāra izvēlas mīlestības ceļu – nereaģē uz pārmetumiem, neiesaistās strīdos un ar mīlestības pilnu sirdi noraugās otrā, tas vēl nenozīmē, ka attiecībās iestāsies miers un laime. Pāraudzinātāja dusmas var augt augumā, jo viņš uzskata, ka partneris kļuvis pavisam neciešams, jo neņem vērā viņa aizrādījumus un piezīmes. Ja netiek akceptēti trūkumi sevī, attiecības izjūk.
Šādā situācijā visbiežāk irst nereģistrētas attiecības, bet oficiālās laulības saites – īpaši tad, ja ir bērni, – ir stiprākas, jo pārim ir jārūpējas par bērniem, par kopīpašumu.
Kā saglabāt attiecības? Ir jāapzinās, ka partneri nevar pārveidot, un vēlreiz rūpīgi jāizvērtē, vai tas, kas kaitina otrā, nepiemīt arī pašam – bieži vien tie trūkumi, kas pamanāmi otrā, slēpjas arī pašā. To var palīdzēt ieraudzīt kāds cilvēks no malas – speciālists vai, teiksim, draudzene. Neapzinoties to, kas īsti otrā cilvēkā nav pieņemams, šīs neapgūtās mācībstundas var ietekmēt ne tikai attiecību stabilitāti, bet arī veselību, profesionālo darbību un citas jomas. Cilvēks pierod pie savas negatīvās enerģijas, un, lai gan tā destruktīvi ietekmē attiecības mājās un darbā, viņu pašu tā vairs netraucē.