Ģimenes relikvijas ir priekšmeti, kas ilgstoši par piemiņu glabājas dzimtā. Ar tām saistītas atmiņas par mīļiem cilvēkiem vai īpašiem notikumiem, tās simboliski ataino dzimtas vēsturi un apvieno paaudzes. Īpašu nozīmi senām lietām, relikvijām piešķir Austrumu reliģijas un mācības, arī fenšui, kas ir sena ķīniešu zinātne par visapkārt cirkulējošo enerģiju mijiedarbību; par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo vidi, kā saglabāt un izmantot labvēlīgo dzīvības enerģiju.
No fenšui viedokļa raugoties, ir būtiski, vai relikvijas to glabātājam asociējas ar pozitīvu vai negatīvu sajūtu.
Ja relikvija tiek glabāta ar mīļumu, tā novietota atbilstošā vietā un ja, to aplūkojot, rodas siltas izjūtas, tad viss ir kārtībā un mēs saņemam pozitīvu enerģiju, labvēlīgas vibrācijas. Savukārt, ja mājās redzamā vietā glabājam tādas relikvijas, kuras mums nepatīk, bet pienākums pret radiniekiem to liek darīt, tad gandrīz viennozīmīgi šādas mantas neatstāj pozitīvu ietekmi uz mūsu veselību. Tātad svarīga ir mūsu attieksme pret šādām relikvijām. Ja uzskatām, ka relikvija mums nes svētību, tad tā atstās pozitīvu ietekmi. Tomēr nebūtu arī labi, ja mājokli pārvēršam par muzeju. Starp citu, muzejos jūtīgi bērni ģībst un nevēlas tur uzkavēties tieši šīs smagās enerģētiskās nastas dēļ.
Fenšui neatbalsta ieplīsušu stikla vai porcelāna terīņu, krūzīšu, figūru lietošanu un uzglabāšanu.
Pirmkārt, plaisās fiziski saglabājas ne tikai mikrobi un baktērijas, bet arī negatīvā, acīm neredzamā enerģija. Simboliski ieplīsuši trauki un priekšmeti rada plaisas arī cilvēka dzīvē. Simboliem ir liela psiholoģiska nozīme. Atliek vien pažēlot kādu mīļu, ieplīsušu krūzīti un, drīz vien no šādiem priekšmetiem vairs netiekam vaļā.
Jebkuram priekšmetam jābūt veselam, pilnīgam, nebojātam. Katrs bojājums paver iespēju uzkrāties negatīvajām enerģijām. Tās nespēj pārvietoties pa noapaļotām virsmām, bet lieliski jūtas taisnās, asās šķautnēs, lūzumos. Pozitīvās enerģijas vienotība tiek salauzta. Pat ārēji vizuāli restaurēts priekšmets savu negatīvismu saglabā.
Mājas, kurās uzglabā un lieto ieplēstus traukus un citus priekšmetus, parasti ir ar negatīvu auru, ar sliktu, sastāvējušos enerģiju, tajās ir slikts fenšui, un cilvēkiem depresīvas domas, nav spēka un enerģijas, tiek veicināti strīdi, skandāli. Negatīvā enerģija burtiski uzsūc visu pozitīvo. Ja viesībās tiek pasniegta ieplīsusi tase ar tēju, vēlams atteikties no tādas dzert, protams, to darot pieklājīgi. Pastāv liela iespēja, ka šīs mājas neveiksmes pārņemsiet savā īpašumā.
Relikvijas sevī glabā visu to cilvēku enerģiju nospiedumu, kuri ir ar šīm lietām saskārušies, komunicējuši.
Ja skaidri zinām, kādi likteņi ir bijuši relikvijas saimniekiem, tad puslīdz droši varam tās uzglabāt, tomēr priekšmetus ar plaisām arī šajā gadījumā nav vēlams uzglabāt vai lietot ikdienā. Vai tiešām mums ir jāpārņem no mīļās vecmāmiņas arī viņas bēdas, slimības un vājības, par kurām pat neko nezinājām?
Antikvariātā pirktas figūras var atnest nelaimi jaunajiem saimniekiem. Pat tad, ja noskatītā relikvija šķiet simpātiska, nav pamata uzskatīt, ka tā vienmēr nesīs veiksmi. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar spoguļiem un gleznām.
Ir ticējums, ka trauki plīst uz laimi. Tādā veidā ar asām stikla lauskām šķīvju šķembām simboliski izmetam negatīvo. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst saglabāt šādas lauskas piemiņai.
Mirušu cilvēku fotogrāfijas labāk uzglabāt albumā vai kādā skapī, nevis redzamā vietā. Viss mirušais attiecas uz iņ enerģiju. Mājoklī mēs vairāk cenšamies ienest pozitīvo jan dzīvības enerģiju. Pastāv arī uzskats, ka redzamā vietā novietota miruša cilvēka fotogrāfija uztur saikni starp šo un to pasauli. Vai tiešām mēs to vēlamies?