Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc viņi ir četri?
Ļoti vienkārši… Viens ir svarīgākais, bet pārējie trīs – rezervisti! Tāpēc lakoniska īsziņa «Sveiks, kādi plāni piektdienas vakarā?» vispirms aizceļo pie Jāņa. Ar Jāni es satiekos vairāk nekā piecus gadus, mums ir līdzīga humora izjūta, viņš lieliski skūpstās, sekss ir saskanīgs, un es zinu, ka varu viņam uzticēties. Man patīk viņam pieglausties aizmiegot un no rīta modināt ar vieglu «hand job», kas pārtop kaislīgā brīvdienas rīta seksā. Pēc tam viņš iet uz dušu, bet es trallinādama gatavoju brokastis. Un vēl es esmu pārliecināta, ka esmu viņam vienīgā. Vismaz tās pāris reizes, kad viņš tā kā mazliet tikās ar citām, Jānis teica, ka uz brīdi jāpaņem pauze. Es zinu, ko tas nozīmē, un tad gaidu, kad viņš atkal būs tikai mans. Tā kā neviena cita laikam nezina viņa «īstos punktus», Jānis vienmēr atgriežas. Un es pašpārliecināti smaidu un jautājumus neuzdodu.
Tomēr pēc mirkļa mani sasniedz atbilde «Čau, atvaino, nebūšu Rīgā, tiekamies citu dienu.»
Žēl, protams… Un es savu ziņu pārsūtu Kārlim. Mēs laiku pa laikam tiekamies apmēram gadu. Inteliģents un ambiciozs puisis, vienmēr tik pareizs, apzinīgs un kārtīgs – īsts «sievasmātes sapnis». Un viņa draudziņš ir liels un izturīgs. Tikai viņam nav fantāzijas un improvizācijas spēju, toties ir cieša pārliecība par savu lieliskumu gultā, kas maldīgi tiek balstīta uz locekļa izmēru un ilgtspēju. Viņš brauc ciemos ar ziediem un vīnu, vienmēr jokojot, ka tas ir tāpēc, lai es iedzertu vīnu un kļūtu «vaļīga». Viedokli par to, ka īstas sievietes dara, ko vēlas, arī skaidrā prātā, es paturu pie sevis – kam man tērēt enerģiju un censties kādam iestāstīt pretējo? Man taču no tā nekāda tieša labuma nebūs! Pa nakti Kārlis nekad nepaliek, vienmēr brauc prom, un man ir aizdomas, ka viņš vienkārši baidās atstāt uz ielas savu, viņaprāt, smalko BMW. Sākumā man pietrūka kopīgā rīta, bet tad es apjautu, ka tādu «kopīgu rītu» ar Kārli nemaz nevēlos, un vienreiz pat atklāti izrādīju nepatiku, kad viņš sāka runāt par «varu palikt visu nakti» un brokastīm.
Citi lasa
Bet arī Kārlis netiek, jo dodas uz mazpilsētu pie vecākiem un to pauž ar «Ak tad noilgojies gan? Tavs seksa gigants ieradīsies citreiz.» Mani smīdina viņa pašpārliecinātība. Viņš tomēr ir rezervists. Lai arī pirmais.
Trešais manu ziņu saņem Juris. Pēdējā laikā tiekamies reti, jo viņš daudz strādā un cenšas izveidot nopietnas attiecības ar vienu jaunkundzi. Viņa par manu eksistenci nenojauš, bet es viņas sapņiem pavadīt laiku ar Juri «līdz nāve mūs šķirs» netaisos stāties ceļā. Juris ir vienkāršs, jautrs un čaklām rokām. Mēs tiekamies galvenokārt pa dienu, un es vienmēr izmantoju iespēju pie reizes kaut ko dzīvoklī saskrūvēt, pieskrūvēt, salabot… Viņš rūpīgi noskaidro, kas būs jādara, un ierodas ar darbam piemērotiem instrumentiem. Pārdomātās un veiklās darbošanās vērošana mani uzbudina, un Juris to novērtē, allaž pasmejoties: «Nu, kas tad mums šoreiz priekšspēlē? Plauktiņa skrūvēšana vai lampas pielikšana?» Savādi, bet viņš arī uzbudinās – vai nu no tā, ka sajūt manu uzvilkšanos vai arī no domām par tālāk plānoto. Juris ir liela auguma un ar tikpat apjomīgu locekli maratonistu, bet viņam pašam ir ne tikai zelta rokas, bet arī veikli pirksti, ja saprotat, ko es ar to domāju. Un nenogurdināma neatlaidība panākt ne tikai manas elsas, bet arī kliedzienus.
«Kaads patiikams paarsteigums! Ko skruuvesim? Tevi? Varu no 18 līdz 20.» Nu re, ar trešo piegājienu esmu noorganizējusi sev kaislīgu piektdienas vakaru. Divas stundas tiešām aktīvu aktivitāšu nav gluži tas pats, kas lēns vakars un kaislīga nakts, bet… es zinu, ko spēj Juris, un man tīri labi patīk pēc viņa aiziešanas iemalkot vīnu, pašķirstīt grāmatu un tad aizmigt dziļā un atslābinošā miegā.
Pēteris šoreiz manu ziņu nesaņēma. Varbūt nākamreiz viņš būs otrais vai trešais… Parasti gan augstāk par trešo pozīciju viņš netiek un paliek tikai par tādu «noderēs, ja nu galīgi nekas labāks nav». Ir bijis, ka netiek ne Jānis, ne Kārlis, ne Juris, bet es tomēr nolemju, ka… ka Pēteri tomēr ne. Labāk palasīšu grāmatu. Savādi, jo viņš ir tik atsaucīgs un pieklājīgs, tik it kā saprotošs un izprotošs! Atšķirībā no trim viņu apsteigušajiem no vecuma grupas 30+, Pēteris ir mans vienaudzis. Mums ir kopīgas atmiņas par laiku, kuru neatceras jaunieši, bet viņam pietrūkst neko nesološa flirta viegluma, neaizvainojošas bezkaunības un intereses pamēģināt ko jaunu. Kaut kur viņa smadzenēs ir paslēpies savdabīgs viedoklis par to, ko un kā pieklājas darīt guļamistabā.
Ja pirmajā tikšanās reizē to novērtēju kā galanti nogaidošu atturību, tad nākamajās sāku justies neērti par to, ka vēlos kaut ko ārpus viņam ierastā.
Viņš ir brīvs un dažreiz liek manīt, ka neko neiebilstu pret attiecību virzīšanu nopietnākā gultnē, bet es izliekos mājienus nesaprotam. Tā man ir ērtāk un drošāk – neko nesolīt un vienlaikus neatteikt un neaizvainot.
Piektdienas vakars ir saplānots… līdz tam vēl aizskriešu atsvaidzināt savu skaistumu un laiks paskries nemanot. Domājot par gaidāmo izklaidi, man darbs veicas labāk un gadās savā nodabā pat pasmaidīt, tā radot neizpratnes pilnus kolēģu skatienus. Ak, nu lai taču viņi domā, ka esmu iemīlējusies – patiesība ne vienmēr ir jāzina! Bet negaidiet, ka sieviete, kura darba nedēļu pavada kā vīrietis – «medījot mamutu» un cīnoties par vietu zem biznesa saules –, brīvdienas pavadīs, izšujot krustdūrienā. Gadās jau, pat viena zināma politiķe tā noņemot stresu, bet tas tomēr ir retums. Vairums dāmu «atstresojas», iedzerot klubiņos vai vienatnē vai nodzenot sevi sporta klubā. Pašai šķiet, ka manis izvēlētais veids tomēr ir vissievišķīgākais! Nu, parasti pēc tam es vismaz līdz pirmdienai jūtos kā sieviete.
Morāle?
Ja sieviete jūs aicina tikties un atteikumu uzņem pārāk mierīgi – bez pierunāšanas, iežēlināšanas vai pat apvainošanās un pārmetumiem –, varat būt drošs: jūs neesat vienīgais. Tāpēc neatstājiet sievieti vienu tad, kad viņa nevēlas tāda būt… Jūsu vietu, visticamāk, aizņems cits.
Tomēr visiedarbīgāk ir ļaut sievietei justies kā mīļotajai: kad esam atzītas, aizstāvētas, pasargātas un aprūpētas, tad atmostas sievišķība. Un tajā vieta ir tikai vienam vīrietim.
Raksts no žurnāla Klubs arhīva
