Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsu ģimenei ir draugi, kuri mājmācībā savus bērnus māca jau krietni sen, un vēl pirms gadiem sešiem, kad ievirzījās sarunas par šo tēmu, kategoriski biju pret, sakot, ka tas pilnīgi nav man, ka nespētu atrast laiku sev, mācot mājmācībā. Mans skatījums mainījās brīdī, kad vecākajai meitiņai apritēja pieci gadi un bija laiks viņu pieteikt skolā,» stāsta Marta. «Tolaik dzīvojām Rīgas centrā, un, tā kā pati esmu beigusi pedagoģijas studijas, labi zināju skolu virtuvi. Meklējot meitiņai skolu, neredzēju, ka kāda no izvēlētajām būtu viņai piemērota.
Mums bija svarīgi, lai klasē nebūtu daudz bērnu, lai viņa justos saredzēta un sadzirdēta. Meklējot altenatīvus risinājumus, sākām domāt par mājmācību,» saka Amēlijas (10), Naomijas (7) un Matildas (4) – mamma.
Izvēloties mājmācību, Marta gan tikusies ar draugiem, kuri jau māca savus bērniņus mājās, gan klausījusies podkāstu ierakstus un pamazām jutusi, cik ļoti mainās viņas attieksme pret mājmācību. Marta noticējusi sev, noticējusi, ka spēs šo uzdevumu veikt, un, lai gan joprojām nav pret ierastajām mācībām skolā, jau ceturto gadu gan Amēlija, gan nu jau arī Naomija mācās mājās.
Mājmācības procesu Marta vēlējusies padarīt interesantāku, nemācot tikai no grāmatām un klasiskajām darba burtnīcām. Interesējoties par dažādām iespējām, visvairāk uzrunājusi dabas iesaiste mācību procesā, piemēram, skaitītprasmi apgūt, salasot simt ābolu un liekot pa ābolu desmitiem. Pērn visu gadu izmantojuši dabaszinību materiālu no grāmatas, bet vienlīdz daudz – dabā.
Par to, kā tieši Marta organizē mācīšanos lasi Santa+ un žurnālā Lauku māja, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
