Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad zēnam bija 14 gadi, nomira viņa vectēvs, ar kuru viņam bija ļoti siltas attiecības. Gadu vēlāk gandrīz tajā pašā datumā aizgāja tēvs – vienkārši aizmiga un vairs nepamodās.
“Pēc kāda laika mani savā paspārnē paņēma tēva māsa ar vīru, manu krusttēvu. Tā bija laba un turīga ģimene, likās, ka viss beidzot nokārtojas, dzīve sāk iet uz augšu – bija kopīgi ceļojumi, runas par studijām ārzemēs. Taču tad kaut kādi kropļi manu krustmāti nogalināja.
Oficiālā versija bija laupīšana, taču man šķiet, ka tur bija kaut kādi netīrā biznesa rēķini, viņiem ar krusttēvu bija veiksmīgs uzņēmums.
Pēc viņas nāves kādus divus gadus biju pilnīgi pazaudējies, likās, ka nekam nav jēgas, 16, 17 gadu vecumā pat kādus divus gadus negāju uz skolu” – sāpīgo pieredzi, kad šķitis – uzlikts lāsts, atklāj Jānis, kuram vēlāk tomēr izdevās saņemties un nostāties uz kājām.
