Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
14
-
0
-
1
-
8
-
0
-
0
-
0
-
Viesistaba
Vieglas sarunas, galantas manieres, trāpīgi joki un informētība par pasaulē notiekošo, ar kuru viņš neuzbāzīgi dalās, vienlaikus uzklausot sarunu biedra viedokli. Šis vīrietis ir kā viesistaba – draudzīgs, inteliģents un dzirkstošs. Ar viņu kopā labi jūtos gan es, gan mani draugi. Lai arī šiem tipiem patīk atrasties uzmanības centrā, tomēr viņi to izbauda aristokrātiski cienīgi.
Ciemos viņš ierodas ar ziediem un gardumiem, vienmēr sakopts un smaržīgs. Pat rudenī viņa apavi ir tīri, it kā pie manis būtu atlidojis, nevis nācis pa dubļaino pagalmu. Ap viņu vēdī svētki, un es nevaru iedomāties, ka varētu atvērt durvis nesaposta vai pacienāt ar Rimi pirktiem gaļas salātiem. Mēs apmeklējam operu un labus koncertus, dodamies uz izstāžu atklāšanu, un visur viņš satiek sev līdzīgos atturīgi elegantos intelektuāļus.
Es justos neērti, ka esmu kaila, ka uzbudinos, ka man sapinkājas mati un ka es vispār gribu mīlēties. Un, ja nu man aizraujoties pasprūk «izdrāz mani»? Šajā viesistabā seksa nav…
Esmu pieradusi, ka skūpsts – tas ir čmok uz vaiga un mani viegli pietur pie elkoņa vai pasniedz roku, izkāpjot no auto. Apkampieni un sadošanās rokās te neiederas. Un skaļas balsis arī ne. Tāpat neiederas pica, rums ar kolu un omlete ar debešķīgu cauraudzīti. Te bauda labu sarkanvīnu, izmeklētu sieru un jūsmo par austerēm. Viņš ir džentlmenis un nekādi neizrāda, ka par mani interesētos kā par sievieti.
Es esmu dāma un neizrādu, ka viņš mani saista kā vīrietis. Kaut gan… vai saista? Nē. Nesaista. Nevaru iedomāties, ka esam kaili, skūpstāmies, glāstām viens otru, sasvīstam no aktīva seksa un sajauktiem matiem atkrītam saburzītos spilvenos. Kādas pozas jāizvēlas, lai izskatītos cienījami? Kā gūt baudu, vienlaikus paliekot emocijas kontrolējošai dāmai?
Ēdamistaba
Ciemoties pie viņa ir bauda vēderam un garšas maņām; parasti pirms vakara randiņa pat neēdu pusdienas. Īpaši sagatavota tītara fileja un vitamīniem pilni zaļumu salāti, siera kūka ar mellenēm, zemeņu sorbets, dārzeņu pīrāgs, creme brulee… Vienmēr kāds sarežģīti gatavojams gardums, kas kūst uz mēles un rada negausību.
Pamatēdiens un deserts. Parastos randiņos desertā mēs pasniedzam paši sevi, bet te… panna cota un mājās gatavots aveņu saldējums, šokolādes krēms un bezē kūka ar putukrējumu. Katru reizi kas cits. Vīrietis mani mudina ēst un priecājas, ka man garšo, tincina par izgaršotajām niansēm un stāsta, ko un kā darījis. Es nevaru apstāties. Un es nevaru neko citu, kad esmu to visu nogaršojusi.
Arī viņš – joprojām slaids un aktīvs – ir saguris no gatavošanas un ēšanas, tāpēc atslīgstam dīvānā viens otram blakus un tālāk netiekam. Nākamreiz noteikti tevi samīļošu, viņš čukst, virpinot manu ausu ļipiņu.
Sagaidīšu, tērpies tikai priekšautā, un iegūšu tepat uz virtuves letes… tad uz bāra krēsla… tad uz ēdamgalda… – to visu murmina pavārs amatieris, un es izliekos, ka tam ticu.
Jā, jā, es to gribu – piekrītu, kaut zinu, ka arī nākamreiz viņš būs sašmorējis kaut ko neticami gardu un es nespēšu pateikt stop… Varbūt nemaz nevajag mēģināt, jo varu vilties viņa prasmēs ārpus virtuves? Tad palikšu arī bez gardumiem, ne tikai bez seksa.
Kabinets/bibliotēka
Viņš nes mājās naudu. Daudz naudas. Lai to nopelnītu, viņš pamatīgi mācījās, ļoti daudz strādāja un nu ir sasniedzis virsotnes. Te ir jānoturas, jānostiprina savas pozīcijas un jāaudzē kapitāls. Tāpēc viņš laikus iet gulēt, agri ceļas, sporto, veselīgi ēd un rūpējas par sevi.
Dienas ir saplānotas mēnešiem uz priekšu – sapulces, pārlidojumi, tikšanās, projektu gaitas uzraudzība, saviesīgi pasākumi ar partneriem un vēl un vēl… Sievietei, ja vien viņai nav izdevies šo kungu satikt mirklī, kad viņš nolēmis veidot ģimeni un radīt pēcnācējus, cerību gandrīz nav.
Kā kungs iztiek bez seksa? Elementāri – sportojot. Jo nav jau malkas, kā Čelentāno. Un vīnogu ražas, kuru sastampāt ar kājām, arī nav.
Kaut gan tā ir ideja – nopirkt vīna dārzu! Pateikšu to viņam nākamreiz. Kaut kur pa vidu Latvijas ekonomiski politiskās sistēmas apspriešanai un Šveices nodokļu politikas priekšrocību analīzei.
Darbnīca/garāža
Kopts, sportisks, inteliģents, izglītots, darbīgs, interesants sarunu biedrs, kaitīgu ieradumu nav, humora izjūta ir. Brīvs, bērni jau lieli. Ciemos nāk ar ziediem, bet uz manu lauku īpašumu ierodas darba drēbēs, līdzi ņemot dažādus instrumentus. Viņš prot pielikt plauktiņus un nomainīt riteni manam auto, viņš nekad neburkšķ, ja lūdzu palīdzēt kādā saimnieciskā lietā. Mums ir vienāda gaume, viņš man nekrīt uz nerviem un ar savu klātbūtni netraucē.
Bet… sekss bija tik briesmīgs, ka es pat nesapratu, vai vispār tas bija.
Toties tas pats nebija pārvilka pamatīgu svītru it kā iesāktajām attiecībām un neviens no mums ilgāku laiku nespēja saņemties atsākt jebkādu komunikāciju. Nu kāpēc ir tā??? Nu kāpēc visādi citādi lieliskie vīrieši neprot skūpstīties un tālāk par 80. gados bioloģijā mācīto arī nav tikuši?
Guļamistaba
Laiku pa laikam gribas ļauties pirmatnējiem impulsiem un sajust otru caur ādu, caur smaržu, caur pieskārieniem. Saplūst vienā veselā un pēc tam varbūt atklāt arī savu dvēseli. Tomēr šis bosiks ienāk un aiziet kā viesulis – paliek ne tikai daudz baudas guvusi sieviete, bet arī netīri trauki, ar masāžas eļļu notriepts palags, pacelts poda vāks un slapjš dvielis vannas istabā uz grīdas. Mēs tiekamies regulāri, bet ne tik bieži, lai šie sīkumi mani tracinātu.
Un vai rūpīgi un pamatīgi apmierinātu sievieti tie vispār varētu tracināt? Protams, ne! Jāatzīst, ka mani gan kaitina viņa paradums drēbes samest kaudzītē uz grīdas… To gan es pamanu tikai pēc mīlēšanās, pirms tam tas ir nesvarīgi. It īpaši tad, ja es pati viņam šīs drēbes esmu norāvusi. Vai es vēlētos viņu sev blakus ikdienā? Protams, ne…
Viņš iederas manā guļamistabā. Tikai tur. Tāpat kā cits lieliski iederas lauku īpašumā, cits darba kabinetā un vēl cits – ēdamistabā vai dzīvojamajā istabā un ciemos pie draugiem.
Ja es būtu kopā ar labo un čaklo, mani ik pa laikam vilktu pie sliktā – lai sajustu to, ka esmu skaista un iekārojama sieviete, kuru dažkārt nu pat ļoti nemaz neciena, ja izsakāmies delikāti. Lai pēc tam apmierināti atgrieztos pie pierastā, zināmā un prognozējamā. Bet, ikdienā esot kopā ar slikto vīrieti, es aizdomātos par to otru, ar kuru uz teātri iet un to, ar kuru dārzā puķes stādīt.
Varbūt aizietu ar to labo uz kādu randiņu, apmeklētu izstādes un gudri spriedelētu pie kafijas tases… lai atgrieztos pie sliktā, kurš pirmajam skūpstam negatavojas piecus gadus. Un tad atkal atpakaļ?
Tādas nu mēs esam – gribam savienot neiespējamo… Un katru reizi no jauna ceram, ka tas varētu izdoties. Daudz telpu, katra savam mērķim – tas ir skaisti un ērti, ja iedomājamies mājas. Tomēr ilgtermiņā visideālāk der vīrietis, kurš sevī iemieso vairākus, katrai no mums atšķirīgus, svarīgus aspektus. Nu, tāds studio tipa mājoklis.
Populārākie raksti
