Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ārsts psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka dažādas pretrunīgas emocijas, kas rodas pēc mazuļa ienākšanas ģimenē, tajā skaitā greizsirdība, sāncensība un dusmas uz bērnu, lielā mērā saistītas ar vīrieša bērnību un audzināšanu. Ja viņam bērnībā nebija tēva, kurš par viņu rūpējās, vīrieša prātā nav programmas, kā piedalīties bērna audzināšanā. Tēvs gāja uz darbu, mamma audzināja bērnus, un arī vīrietī ir neapzināta programma, ka jāiet. Un viņš iet, strādā, bet iekšēji jaunajā attiecību trijstūrī jūtas lieks. Ja vēl sieva (vai arī sievasmāte, vai paša māte) brīdī, kad viņš bērnu paņem rokās, aizrāda: «Uzmanīgi, neturi viņu tā!», vīrietis nobīstas, noliek mazo un sajūtas ne tikai lieks un nederīgs, bet arī bezspēcīgs. Viņš vairs nezina, kā šajās attiecībās piedalīties.
Dažkārt vīrietis nespēj tēva lomu uztvert kā kaut ko labu un vērtīgu, sevišķi, ja par viņu bērnībā daudz rūpējās mamma, ne tētis. Tad vīrietis pieņem, ka viņa galvenais sniegums ir medīt mamutu (pelnīt naudu), nevis būt kopā. Taču, aizejot medībās, viņš zaudē tuvību gan ar sievu, gan ar bērnu, bet mūsdienās tuvība attiecībās tomēr ir vērtīgāka par mamutu.
Mīļi izteikta atzinība: «Cik labi, ka tu palīdzi, skaties, kā mazais par tevi priecājas!», vīrietim liek gāzt kalnus un darīt vēl vairāk, lai viņa sieviete un mazulis būtu laimīgi un justos drošībā.
Citi lasa
Var gadīties, ka vīrietim bērnībā pat bija diezgan labs tēvs, bet viņš kā zēns nav spējis viņu pieņemt. Varbūt viņam šķita, ka tēvs uzspiež savu viedokli vai dzīves pozīciju, un puika metās cīņā: «Man vajag brīvību!», «Es to nedarīšu!» Arī pieaudzis šāds vīrietis paliek opozīcijā, un pret visu protestē. Viņam šķiet – ja rīkošos kā labie tēti, nebūšu īsts vecis, bet vārgulis.
No troņa gāztais karalis
Līdz ar bērna piedzimšanu vīrietis var arī justies kā no troņa gāzts karalis. Ja iepriekš sieva veltīja nedalītu uzmanību, viņam bija viegla un patīkama dzīve, pēkšņi lielākā daļa sievietes enerģijas tiek veltīta mazulim. Vīrietis neapzināti nonāk savā bērnībā, kad mamma par viņu rūpējās, un gaida, ka arī sieva joprojām par viņu rūpēsies, bet – viņa to nedara, jo ir aizņemta ar mazuli. Tagad karalis ir bērns. Kā lai nejūtas greizsirdīgs? Vīrietis jūtas atstumts un mazvērtīgs, un viņā plosās vesels emociju murskulis. Ja vēl viņš saņem aizrādījumu, ka dara kaut ko nepareizi, vīrieša zemapziņā sieviete kļūst par lielo mammu, bet viņš pats – par mazo puisīti tāpat kā bērnībā, kad viņa mamma bija daudz reižu lielāka un varenāka. Sievietes kritika uz daļu vīriešu iedarbojas iznīcinoši, un tad viņi dodas sevi pierādīt kaut kur citur, piemēram, pie citas sievietes. Radušās emocijas vīrietim pašam bieži vien ir grūti saprast, kur nu vēl tās izskaidrot kādam citam. Par to, ka vīrietis nejūtas īsti labi, varbūt jaunajā attiecību trijstūrī ir pat vīlies, liecina viņa īgnums, noslēgtība. Izplatīta iezīme ir tā, ka vīrietis, jūtoties lieks un nezinošs, bieži aizkavējas darbā – viņš negrib nākt mājās. Ko šādā situācijā iesākt tev, kurai mīļi ir abi – gan bērns, gan vīrietis? Tā kā vīrietis sāk uzvesties distancētāk un vēsāk, daudzas sāk domāt, ka vīrietis nemīl viņu un nemīl bērnu. Lai gan tā nav!
Sievietes kritika uz daļu vīriešu iedarbojas iznīcinoši, un tad viņi dodas sevi pierādīt kaut kur citur, piemēram, pie citas sievietes.
Katram var būt savas grūtības, savs apjukums. Labākais, kā ar to tikt galā, – paļauties vienam uz otru un ticēt, ka izdosies. Ja tu netici, ka vīrietis spēj būt ar bērnu, arī viņš tam netic, un arī viņam tad nesanāk. Ja viņš ir apjucis, nezina, ko ar mazo darīt, piedāvā viņam racionālu risinājumu: «Es pabaroju mazuli, tu nomaini autiņus!» Vīrietim ir daudz vieglāk, ja viņam ir dots konkrēts uzdevums. Galvenais – nekrīti izmisumā, neuzbrūc un nedomā, ka vīrietis ir sliktais.
Pieņemt realitāti
Diemžēl sabiedrībā pārāk maz runā par to, ka pēc bērna piedzimšanas ļoti daudz kas mainīsies un ka būs arī grūti brīži. Tāpēc daudzi jaunie tēti, un arī mammas, nav gatavi pārmaiņām, jūtas vīlušies un nomākti. Lai cik daudz pāris gatavotos mazuļa piedzimšanai, pirms tam arī grūti iedomāties, cik daudz mazulis atņem brīvību un cik lielu atbildību prasa. Tāpēc pirmajā brīdī apjukuši esat jūs abi, un vienīgais, kas šajā situācijā var palīdzēt, ir spēja pielāgoties reālajai situācijai. Ka bērns raud un neļauj gulēt, ka vakarā nevar aiziet uz ballīti un pārnākt mājās pret rīta gaismu.
Ar katrām izmaiņām kaut ko iegūstam un kaut ko zaudējam. Kad vīrietis kļūst par tēti, viņš iegūst jaunu statusu, jaunu vērtību, tikai viņam jāmāk ar šo lomu sadzīvot un pieņemt kā vērtīgu. Ja vīrietis dzīvojis ar domu, ka sieva mīl, apčubina, apbrīno un viņš ir karalis, bērna piedzimšana viņam ir milzīgs zaudējums, īpaši, ja jaunais statuss un tēta loma viņam vismaz pagaidām nešķiet nekas vērtīgs. Vīrietim grūti pieņemt, ka viņš vairs nav alfa tēviņš, drīzāk padotais sīkajam, kurš neļauj gulēt un atņem karalienes uzmanību. Tas ir liels zaudējums, kas jāpieņem un jāpārdzīvo.
Diemžēl daudziem joprojām trūkst izpratnes, cik būtiski ir pārdzīvot zaudējumus. To izdarīt nepalīdz arī publiskā telpa: reklāmas, žurnāli, soc25.02.2019 09:22iālie tīkli rāda tikai skaisto pusi – stāstus un attēlus ar laimīgiem vecākiem, kas smaidot pārliekušies pār tikpat apmierinātu un omulīgu bērniņu. Tas rada maldu ilūziju, ka zaudējumu nav. Un tikai retais pastāsta, cik daudz bērna audzināšanā ir arī grūtu mirkļu. Taču visiem kaut kas sanāk un kaut kas ir ļoti grūti – ne visu laiku, bet ik pa brīdim. Tā ir realitāte, kas diemžēl tiek noliegta, un tas arī rada milzīgo pretrunu. Dzīvē pēkšņi jaunais tētis konstatē, ka ir ļoti grūti, un tad viņam sāk šķist – vai nu es esmu slikts, vai sieva ir slikta, jo mums nesanāk kā reklāmā. Ja sieva ir slikta – vīrietis iet projām, ja pats jūtas slikts – dzer vai aizmirstas citā veidā, piemēram, darbā, hobijos. Taču patiesībā bērna audzināšanas grūtības, kā daudzas citas dzīves nebūšanas, ir parastas, normālas, dabiskas lietas.
Kā pārvarēt greizsirdību
Teju vienīgais, kas vīrietim var palīdzēt pārvarēt šīs pretrunīgās izjūtas, ir emociju pieņemšana un izprašana. Ja vēl viņš ar savām darbībām spēj radīt vidi, kurā sieviete un bērns ir priecīgi un laimīgi, arī viņš iegūst gandarījumu par padarīto. Ja vīrietis pelna un nodrošina ģimeni, viņam ar mazo nav jābūt kopā tikpat daudz stundas kā mammai, taču kāds laiks bērnam un savai sievietei ir jāvelta, un arī bērna audzināšanā un lēmumu pieņemšanā ir jāpiedalās. Vīrietim jājūt, ka arī viņam ir sava teikšana un vara. Ja vēl sieva iedod vīram buču, viņš nonāk nākamajā līmenī – viņš saņem mīlestību, un jautājums par to, ka sieva viņam vairs nevelta tik daudz uzmanības, vairs nav aktuāls. Tā ir pieauguša cilvēka pieeja un spēja pieņemt jauno realitāti.
Tā vīriešu (un sieviešu) daļa, kas grūtības mēģina pārvarēt kliedzot, dzerot, bēgot no attiecībām, cīnoties vienam ar otru, parasti nonāk pie sasistas siles. Tāpēc labāk laikus apstāties un vismaz censties mācīties grūtības pārvarēt citādi. Mazāk kliegt, pārrunāt jaunās izjūtas ar sievu vai draugiem, kuriem arī ir mazi bērni.
Vīrietim jājūt, ka arī viņam ir sava teikšana un vara. Ja vēl sieva iedod vīram buču, viņš nonāk nākamajā līmenī – viņš saņem mīlestību, un jautājums par to, ka sieva viņam vairs nevelta tik daudz uzmanības, vairs nav aktuāls. Tā ir pieauguša cilvēka pieeja un spēja pieņemt jauno realitāti.
Daudz palīdzēt var sieviete, kas iekšēji tic vīrietim, uzticas viņam un ļauj būt kopā ar mazo. Ja viņš īsti nezina, ko darīt un kā būt, vīrietis jāiedrošina un jāaicina kaut vai paturēt mazuli rokās, nomainīt autiņus vai iziet ārā pastaigāties ar ratiņiem. Tad vīrietim nebūs vietas greizsirdībai, jo viņš būs iesaistīts. Bet tev ik pa laikam derētu vīrietim atgādināt, ka viņš ir labs tētis, ka viņš mazulim ir vajadzīgs un ka arī tev pašai ir svarīgi, lai viņš piedalās bērna audzināšanā.
Protams, nav brīnumnūjiņas, kas palīdzēs visiem, – tas ir darba un treniņa jautājums. Ejot laikam, vīrietis arī pierod pie tā, ka tagad jūs esat trīs, un iemācās būt kopā ar bērnu. Ļoti daudziem pāriem palīdz apziņa, ka bērnu audzināšana ir smags, bet vienlaikus brīnišķīgs darbs, kas jāveic abiem plecu pie pleca kopā.
