Svarīgs jautājums: kā attīstās mazuļa dzirde pirmajā gadā

Ja mazulis ir kluss, neveido skaņas, nesmejas, noteikti jāpārbauda viņa dzirde.

Pirmais pusgads

Citi lasa

Evija Kalnbērza

Slavenību receptes

Svētku uzkodas no Latvijas produktiem — iesaka finansiste Ilze Auzere

Marta Kalniņa

Krāpniecība

«Esmu iekritusi kā muļķītis.» Žurnāliste Inese Vaikule aicina nepieļaut viņas kļūdu

Daiga Liepiņa

Attiecības

Mans dīvainais brūtgāns. Latviešu meitenes rūgtais «Tinder» iepazīšanās stāsts

Dzirde sāk veidoties jau pirms mazuļa dzimšanas. 20. grūtniecības nedēļā mazais dzird mammas balsi.

Kad bērns piedzimst, viņš dzird, lai gan ne tik niansēti kā pieaugušais. Jaundzimušais var nebaidīties no trokšņa, taču, izdzirdot skaļu troksni, viņam vajadzētu pamosties vai reaģēt, kustinot rociņas, kājiņas, mainot sejas izteiksmi. Kad bērniņš aug lielāks, visas maņas – dzirde, redze, tauste, garša, oža – attīstās un kļūst smalkākas. Apmēram 1–1,5 mēnešu vecumā mazulis sāk reaģēt, ja telpā sarunājas vai čaukstina papīru. Ja istabā kāds nošķaudās un bērniņš sāk raudāt vai grasās to darīt, tas nozīmē, ka mazais dzird apkārt notiekošo. Apmēram 3–5 mēnešu vecumā bērniņš sāk veidot neartikulētas skaņas, «sarunāties» ar sevi, smieties. Ja kāds pienāk pie gultiņas, kad mazais ir pusnomodā, viņš pamostas. Izdzirdot troksni, bērniņš groza galvu un meklē, no kurienes nāk skaņas.

Otrais pusgads

6–9 mēnešu vecumā mazulis arvien vairāk runājas savā valodiņā, ieklausās savā balsī. Bērns reaģē gan uz trokšņiem telpā, gan pievērš uzmanību skaņām no ārpasaules. Reaģē uz radio mūziku, klausās televizora radītajās skaņās. Izdzirdot skaļu vai nepazīstamu troksni, mazais kļūst nemierīgs vai sāk raudāt.

Apmēram 10–12 mēnešu vecumā bērniņam jāsadzird un jāsaprot, ja pieaugušais viņam kaut ko aizliedz vai saka «nē», jo dzirde un runa ir cieši saistītas. Tāpat mazajam jāspēj izpildīt vienkāršus lūgumus. Ap gada vecumu bērns jau spēj izrunāt pāris vārdu, reaģē uz mūziku, meklē, no kurienes nāk dažādas skaņas. Bērns arī pagriež galvu, dzirdot klusas skaņas, un reaģē, ja pieaugušie runā čukstus.

Atbilstoša vide

Ap gada vecumu un vēlāk bērns sāk baidīties no skaļa trokšņa, piemēram, uguņošanas vai pārlieku skaļas mūzikas. Ja mājās jau kopš mazuļa dzimšanas klausās skaļu mūziku, bērns pie tā pierod. Taču bērnam, kurš dzīvo ļoti trokšņainā vidē, var attīstīties ar dzirdi nesaistītas problēmas. Piemēram, mazais tik ļoti pieķeras mammai, ka nav ar mieru no viņas šķirties pat uz īsu brītiņu.

Tomēr nevajag radināt bērnu dzīvot klusumā, jo pasaulē taču dzirdamas dažādas skaņas. Ja mazulim visapkārt būs klusums un kādu dienu viņš pēkšņi izdzirdēs trokšņus, tie var radīt apmulsumu, nepatiku un bailes. Daži bērni nevēlas iet uz muzikālā poda, jo to skaņa viņiem nepatīk. Jāizvēlas arī tādas skanošās rotaļlietas, kas bērnam patīk.

Kas liecina par dzirdes traucējumiem

Pirmajā dzīves gadā bērniņš nespēj pastāstīt, vai viņš dzird labi un vai vispār dzird. Tāpēc dzirdes traucējumus nav viegli pamanīt. Tomēr dažas pazīmes var liecināt, ka bērniņam ir dzirdes problēmas.
1. Bērns nereaģē uz skaņu ne ar kustībām, ne mīmiku.
2. Bērns ir ļoti kluss, nesarunājas ar sevi un neveido skaņas.
3. Bērns nesmejas.
Pamanot kaut vienu no šīm pazīmēm, noteikti jādodas pie speciālista un jāpārbauda mazuļa dzirde (dzirdes skrīninga aparāts, kas ļauj pārbaudīt mazuļa dzirdi un ko var izmantot jau 3.–4. mazuļa dzīvības dienā, ir katrā dzemdību nodaļā Latvijā.

Risks, ka mazajam varētu attīstīties dzirdes problēmas, pastāv, ja
* dzirdes problēmas ir vecākiem,
* mamma grūtniecības laikā slimojusi ar infekcijas slimību,
* piedzimstot mazuļa svars bijis mazāks par 1500 gramiem,
* pārslimots, piemēram, meningīts, encefalīts, cūciņas, gripa, vidusauss iekaisums, ļoti stipras iesnas, galvas trauma u.c.
Ja rodas aizdomas, ka bērna dzirde pasliktinājusies, nekavējoties jādodas pie speciālista. Jo agrāk dzirdes traucējumu atklās, jo veiksmīgāk to iespējams novērst.

Vājdzirdība

Visbiežāk sastopamais dzirdes traucējums ir vājdzirdība. Tā ir ģenētiski pārmantota slimība. Pētījumi liecina, ka vājdzirdības gēns ir katram 37. planētas iedzīvotājam. Ja šā gēna nēsātāji ir abi vecāki, visticamāk, ka bērniņš piedzims vājdzirdīgs. Vājdzirdīgi bērni parasti attīstās atbilstoši savam vecumam, ir ļoti vērīgi. Pētījumi liecina, ka 10–15% skolas vecuma bērnu ir pavājināta dzirde, tāpēc jebkuru aizdomu gadījumā nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Teksts: DACE RUDZĪTE

Konsultante: DACE TROPA, pediatre neonatoloģe