Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līdz šim – diferencēta pieeja
Līdzšinējā ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtība, kāda tā pastāvēs vēl līdz 31. decembrim, nosaka mazāku pabalstu ģimenē, kur aug viens bērns, par katru nākamo bērnu maksājot vairāk. Nosakot pabalsta apmēru, tiek ņemts vērā bērna kārtas skaitli ģimenē, tātad – kurš pēc kārtas bērniņš ģimenē ir piedzimis: pirmdzimtais, otrais vai trešais. Atkarībā no tā noteica pabalsta apmēru: ja pirmais bērniņš (un arī vienīgais), tad valsts par viņu katru mēnesi vecākiem maksāja 11,38 eiro, ja otrais – 22,76 eiro, ja trešais – 34,14 eiro.
Turpmāk – nekāds vairs pirmais, otrais, trešais
Jaunā sistēma atsakās no šādas sarežģītas bērnu diferencēšanas, nosakot, ka par vienu bērnu ģimenē vecākiem tiks maksāti 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu) un par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu. No 2022. gada 1. janvāra, ieviešot šo jauno sistēmu, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs ir nosakāms, skatoties, par cik bērniem konkrētajam vecākam šis pabalsts ir piešķirts, vairs nebūs tā, ka vienā ģimenē par vienu bērnu saņems vairāk nekā otrā tikai tāpēc, ka tas, lūk, ģimenē ir piedzimis kā trešais. Iztēlosimies situāciju: ģimenē ir viens, pieņemsim, astoņus gadus vecs bērns, un viņš ir vienīgais bērniņš, par ko vecāki šobrīd mēnesī saņem 11,38 eiro. Blakus mājā dzīvo otra ģimene, kur ir jau divi pieauguši bērni – 20 un 24 gadi –, kas jau ir savā dzīvē, un pastarītis, kuram arī ir astoņi gadi. Tā kā viņš ģimenē ir trešais dzimušais bērniņš, vecāki par viņu ģimenes valsts pabalstu saņem kā par trešo bērnu, kas ir 34,14 eiro. Divās blakus mājās ir vienāda situācija, abās pabalstu saņem par vienu bērnu, bet vienā ģimenē tie ir 11,38 eiro, otrā – 34,14 eiro. Rūpes par bērnu ir identiskas, bet viena ģimene pabalstu saņem mazāku. Lai šo novērstu, turpmāk 25 eiro par vienu bērnu saņems gan tie, kas līdz šim saņēma 11,38 eiro, gan tie, kas līdz šim saņēma 34,14 eiro. Līdz ar to nākamgad būs arī tādi pabalsta saņēmēji, kuriem pabalsta apmērs samazināsies. Tomēr vairumam ģimeņu tas palielināsies. Samazināsies tikai tiem, kas audzina šos te pastarīšus, jaunākos bērnus, jo lielākie bērni jau ir izauguši un par viņiem pabalsts vairs netiek maksāts. Un tās ir ģimenes, kuras kā vienīgo bērniņu audzina to, kas dzimis kā trešais, ceturtais vai piektais bērns.
Kas jādara, lai saņemtu jauno ģimenes valsts pabalstu?
Vecākiem, kuriem pabalsti jau ir piešķirti un kuri tos jau saņem, nav jādara itin nekas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pati visu izdarīs – palielinājums notiek automatizēti, un jau janvārī bankas kontos tiks ieskaitīti pabalsti jaunajā apmērā. Protams, ja ģimenē dzimst bērniņš, vecākiem ir jāpiesakās pabalstam, sniedzot iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Mainīts iesnieguma iesniegšanas laiks
Ģimenes valsts pabalsts tiek piešķirts no bērniņa viena gada vecuma, un tā tas paliks arī turpmāk. Pašlaik pabalstam var pieteikties un pabalstu piešķir 6 mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Tātad – tiesības šo pabalstu saņemt ir no gada vecuma, un sešu mēnešu laikā ir iesniedzams iesniegums ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai – tad vecākiem šo pabalstu piešķir no bērniņa gada vecuma. Ja šis termiņš ir nokavēts, piemēram, vecāki attopas, kad bērniņam jau ir divi gadi un viņi šo pabalstu nav pieprasījuši, tad pabalstu piešķir tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, nevis no bērniņa gada vecuma. «Un situācija tiešām tāda ir, ka joprojām daudzi vecāki piemirst iesniegt iesniegumu un tad ir neapmierinātība ar to, ka pabalsta piešķiršanas termiņš ir nokavēts un nevar saņemt visu pabalstu, kas pienāktos no bērniņa gada vecuma, bet tikai par iepriekšējiem sešiem mēnešiem,» stāsta Aiva Zīraka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja. Tad, lūk, no nākamā gada šis termiņš no 6 mēnešiem ir mainīts uz 24 mēnešiem, līdz ar to ģimenes valsts pabalstu vecāki var pieprasīt vēl divus gadus pēc bērna gada vecuma, un nekas nebūs nokavēts. Ja, piemēram, bērnam jau ir četri gadi, kad vecāki attopas, ka nav pieprasījuši ģimenes valsts pabalstu, tad arī viņi, protams, var Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniegt iesniegumu par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu, un aģentūra to piešķirs ne vairs ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem, kā tas ir tagad, bet gan par iepriekšējiem diviem gadiem. Par iepriekšējo periodu arī turpmāk pabalstu izmaksās vienā maksājumā un turpmāk to maksās ik mēnesi. «Lai rūpēs par bērnu neaizmirstos pieprasīt ģimenes valsts pabalstu, mēs vienmēr esam aicinājuši vecākus visus iesniegumus uz visiem pabalstiem, uz ko viņiem ir tiesības, iesniegt vienlaikus. Proti, kad bērniņš piedzimst, vecāki var droši uzreiz rakstīt iesnigumu arī šim nākotnes pabalstam,» mudina Aiva Zīraka.
Otrreiz pieprasīt nevar!
Ja ģimenes valsts pabalsts vienreiz ir piešķirts, otrreiz to pieprasīt nevar. Piemēram, bērnam ir divi gadi, vecāki ir nokavējuši pabalsta pieprasīšanas termiņu, tāpēc tas piešķirts tikai par iepriekšējiem 6 mēnešiem un tiek maksāts nevis no bērniņa gada vecuma, bet no pusotra gada vecuma. Tad, lūk, ja vecāki izdomās – no nākamā gada ir norma, ka pabalstu var pieprasīt par 24 iepriekšējiem mēnešiem, iesniegšu nākamgad un pieprasīšu iztrūkstošo daļu – nu nē, tā vis nenotiks. Tas ir domāts uz pirmreizēju pieprasīšanu, un, ja pabalsts vienreiz ir piešķirts, tad otrreiz to vairs nepiešķir.
Līdz kādam bērna vecumam maksās turpmāk?
Ģimenes valsts pabalstu piešķir no bērna viena gada vecuma līdz laikam, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā. Un tā tas arī paliek. Bet! Ģimenes valsts pabalstu neatkarīgi no tā, vai bērns mācās vai nemācās, pašlaik maksā līdz bērna 15 gadu vecumam. No 15 līdz 20 gadu vecumam tikai tad, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Tātad pēc 15 gadiem sākas kontrole, vai bērns mācās, un tikai tad, ja viņš mācās, vecākiem turpina maksāt ģimenes valsts pabalstu. No nākamā gada šis vecuma no 15 gadiem tiek mainīts uz 16 gadiem neatkarīgi no tā, vai bērns mācās vai nemācās. No 16 līdz 20 gadiem tikai tad, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Tām ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, neatkarīgi no tā, vai bērns mācās vai nemācās, ģimenes valsts pabalstu maksā līdz 20 gadu vecumam jau tagad. Pārtrauc tikai tad, ja stājas laulībā.
! Ģimenes valsts pabalstu nemaksā, ja bērns vēl nav sasniedzis 20 gadus, bet mācās augstākajā izglītības iestādē. Piemēram, kamēr mācās vidusskolā, ģimenes valsts pabalstu maksā, bet, ja 19 gadu vecumā pēc vidusskolas iestājas augstskolā, pārtrauc maksāt.
Vēl nebijusi norma
Ja divi cilvēki dzīvo reģistrētā laulībā un viņu ģimenē dzīvo bērni no iepriekšējām attiecībām, kas tātad nav kopīgie bērni, tad šobrīd ģimenes valsts pabalstu var saņemt katrs vecāks par savu bērnu. Tātad – Anna ir apprecējusies ar Pēteri, bērns ir gan Annai, gan Pēterim, abi bērni aug Annas un Pētera ģimenē. Anna par savu bērnu saņem 11,38 eiro, Pēteris – tāpat. No nākamā gada (laulības fakts obligāts!) viens no laulātajiem, piemēram, Pēteris, atsakās no turpmākās ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un dod labprātīgu piekrišanu, ka pabalstu par man bērnu saņems mana laulātā Anna. Anna iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai ģimenes valsts pabalstu arī par laulātā Pētera bērnu, un līdz ar to Anna turpmāk saņems pabalstu par diviem bērniem – par savu un sava laulātā bērniņu. Tas nākamgad būs 100 eiro. Bet, ja neapvienosies un neizmantos šo jauno iespēju un turpinās saņemt katrs par savu bērnu, tad katrs saņems 25 eiro un ģimenes budžeta maciņā iekritīs 50 eiro.
Kas jādara, lai pabalstus apvienotu?
Būs jāuzraksta divi iesniegumi. Viens no vecākiem raksta iesniegumu (pieejams Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā vsaa.gov.lv) par to, ka labprātīgi atsakās no ģimenes valsts pabalsta un piekrīt, ka turpmāk pabalstu saņems viņa laulātais. Otru iesniegumu raksta tas, kuram iedotas šīs tiesības saņemt un kurš turpmāk arī saņems. Tātad viņš aizpilda iesniegumu par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu, un tas jau ir parastais elektroniskais iesniegums, ko var aizpildīt latvija.lv, autorizējoties ar internetbanku.
Savukārt iesniegums, kas jāraksta tam, kurš atsakās, pašlaik ir jāraksta papīra formā un to var iesniegt, vai nu parakstot ar elektronisko parakstu un nosūtot pa e-pastu uz VSAA, vai ar aizpildītu un pašrocīgi parakstītu iesniegumu dodoties uz VSAA klientu apkalpošanas centru un atstājot to pasta kastītē jebkurā nodaļā. Vēlams, lai abi iesniegumi sekotu vienlaikus, jo, lai Annai piešķirtu tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu arī par Pētera bērnu, vispirms Pēterim ir jāpārtrauc šo pabalstu izmaksāt. Bet nekas traks nebūs, ja tā nenotiks, – VSAA tiks galā, un viss būs kārtībā. Ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc ar nākamā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad cilvēks ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu pārtraukt viņam ģimenes valsts pabalsta izmaksu. Savukārt laulātajam pabalstu varēs piešķirt tikai ar to datumu, kad otram šī pabalsta izmaksa būs pārtraukta. Tādēļ, lai Anna varētu no pirmā mēneša šo jauno iespēju izmantot, saņemot 100 eiro pabalstu jau no 1. janvāra, Pēterim iesniegumu pat attiekšanos no pabalsta un Annai – par pabalsta piešķiršanu vajadzētu iesniegt VSAA līdz 15. decembrim. Nekas nenotiks, ja iesniegs vēlāk – decembra beigās, janvāra vidū, februārī vai kad vien to izlems. Tad vienkārši būs tā, ka VSAA skatīsies, kad būs saņemts iesniegums, ar nākamā mēneša pirmo datumu pabalsta izmaksu pārtrauks un attiecīgi piešķirs tiesības to saņemt otram laulātajam, vienalga, vai tas būs 1. februāris, 1. marts vai 1. aprīlis… Šo pabalstu otrs laulātais sāks saņemt tikai ar to brīdi, kad būs saņemti abi iesniegumi, bet ne vairs no 1. janvāra.
!Ja cilvēki dzīvo nereģistrētā laulībā un arī audzina bērnus kopā, viņi pabalstus par bērniem pavienot nevar!
Vai bērna tēvs vai māte var iebilst?
Bērnam ir divi vecāki, un kā, piemēram būs tad, ja Pētera bērniņa māte protestēs pret to, ka viņas bijušais vīrs savai tagadējai laulātai dos tiesības saņemt pabalstu arī par viņas bērnu? Šajā gadījumā būtu jāsaprot, ka nodot tiesības saņemt pabalstu savam laulātajam nav tas pats, kas nodot viņam tiesības aizstāvēt un realizēt bērna tiesības. Laulātais ir tikai un vienīgi pabalsta saņēmējs, juridiskā ziņā viņam tiesību pār bērnu nav. Tas ir tikai tāpēc, lai ģimene varētu saņemt tādu pašu pabalstu, kāds tai pienākas, kopīgi audzinot bērnus vienā ģimenē. Ja bērna tēvs, kurš iedevis savai laulātai šo atļauju, mirst vai laulība tiek šķirta, tad laulātajai automātiski zūd tiesības par šo bērnu saņemt pabalstu. Viņa nav bērna māte. Arī ja bērna tēvs, piemēram, pārdomā un saka: nē, es tomēr negribu, ka mana laulātā saņem šo pabalstu, bez vārda runas tas tik pārtraukts. Tā ir cilvēka labprātīga griba – cilvēks ir pārdomājis, un ir jauna griba.
Īpašais jautājums
Kādēļ par visiem bērniem neatkarīgi no tā, cik bērnu ģimenē aug, pabalsta apmērs tomēr nav vienāds?
Atbild Aiva Zīraka, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja:
«Ģimenes valsts pabalsta sistēma ir sena un nav ilgstoši mainīta, turklāt tā šobrīd ir ļoti sarežģīta, un bija nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nesamazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Ja runājam par taisnīgumu… Ģimenē aug viens bērns, viņam ir mamma un tētis, un pieņemsim, ka katrs pelna 1000 eiro. Tad ģimenes budžets, šie 2000 eiro, sadalās uz trim cilvēkiem: mammu, tēti un bērniņu. Ja šādā pašā dzīves situācijā, kur abi vecāki pelna 1000 eiro, ir trīs bērniņi, tad tie 2000 eiro tiek dalīti jau uz pieciem cilvēkiem. Līdz ar to sistēmas reformas mērķis ir, lai bērniņa ienākšana ģimenē būtiski nesamazina ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Situācijai būtu jābūt tādai, ka ģimene saņem vienādu atbalstu, audzinot bērnus, kuri paši nevar pelnīt. Protams, bērna audzināšana rada regulāras izmaksas (pārtika, apģērbs, skolas piederumi utt.), un ģimenes valsts pabalsts tās nenosedz. Bet tas arī nav pabalsta mērķis – nosegt visas izmaksas, kas rodas saistībā ar bērniņa audzināšanu. Tomēr daļēji palīdz. Protams, sabiedrībā ir jautājums par to, kāpēc viens bērns mazvērtīgāks par diviem vai trim bērniem ģimenē, jo visi bērni ir vienādā vērtībā. Un tā tas tiešām ir, par to nav jādiskutē. Tomēr pēc tā taisnīguma būtu jābūt tā, ka lielāks atbalsts tiek sniegts ģimenēm, kurām objektīvu apstākļu dēļ ir lielāki nenovēršamie tēriņi. Un ģimenēs, kas audzina vairākus bērnus, tēriņi ir lielāki, un ar katru nākamo bērniņu ģimenei kļūst arvien grūtāk tos nosegt pašiem par saviem līdzekļiem. Līdz ar to ģimenēm ar lielāku aprūpējamo bērnu skaitu atbalsts proporcionāli pieaug.»
Atbild Egils Zariņš, Labklājības ministrijas pārstāvis
«Šajā jautājumā nevar visu tā vienkārši skaidrot ar matemātisko loģiku! Jā, par vienu bērnu būs 25 eiro, par diviem – 100, tātad 50 eiro par katru bērnu. Par trim bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Visa šī matemātika ir vērsta uz to, lai kaut vai šādi stimulētu ģimenes izšķirties par vairāk bērniem un līdz ar to mazinātu demogrāfisko problēmu valstī.»
