Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sekss bez attiecībām!
Jau kopš senseniem laikiem sievietes seksualitāti slāpē bažas, lai tikai nepaliktu stāvoklī. Lai gan laiki un tikumi mainās, dziļi iekšienē satraukums par iespējamo grūtniecību saglabājies joprojām, un tas traucē sievietes izrādīt un just savu seksualitāti. Jau no mazām dienām meitene iemācās, ka just sevi kā seksuālu būtni nav īsti droši, jo var atnest mājās bērnu.
Māris Siliņš uzskata, ka te ir runa par dziļākiem sievietes psihes slāņiem, kas saistīti ar paaudžu pēctecību, ko viņa saņēmusi mantojumā no mammas (vai pat vecmammas, kas nereti ar mazmeitu pavadījusi vairāk laika): «Psiholoģiski mātei ir ļoti sarežģīti iedot brīvību meitai būt seksuālai. Līdz ar to, kad sieviete sāk pieņemt savu seksualitāti nevis kā pāra attiecību sastāvdaļu, bet kā viņai piemītošu kvalitāti, ko viņa var lietot tā, kā vēlas, piemēram, masturbēt, tas iziet ārpus mammas jurisdikcijas, un psiholoģiski sievietei tas nav vienkārši.
Jā, sekss bez attiecībām daudzām nav saprotams un pieņemams, taču sieviete, tāpat kā vīrietis, ir seksuāla!
Ideja, ka arī sievietei sekss vajadzīgs nevis kā attiecību sastāvdaļa, bet vienkārši kā tāds, radusies vien pagājušā gadsimta beigās, kad notika seksuālā revolūcija. Tā varbūt neko daudz nemainīja vīriešu seksuālajā brīvībā, bet sieviešu gan. Precīza ilustrācija, kā tas notika Latvijā, ir labi zināmā psihoterapeita Jāņa Zālīša grāmata, kurā skaidri teikts, ka sievietei sekss ir sekundārs, ka viņai svarīgākas ir attiecības un ka daba tā iekārtojusi. Patiesībā to nav iekārtojusi daba, bet sabiedrība, cilvēki, audzināšana. Protams, ir kādas bioloģiski ģenētiski noteiktas lietas, kas saistītas ar bērniem un seksu kā viņu radīšanas veidu. Taču, ja pieņem, ka sievietei tas ir bioloģiski noteikts, tas atņem viņas brīvas tiesības izvēlēties savu likteni un, piemēram, negribēt bērnus, kas mūsdienās nemaz nav tik reti sastopama pieeja.»
