Raksts publicēts žurnālā Annas Psiholoģija 2016. gada 2. numurā
Konsultē Gunta Jakovela, ģimenes psihoterapeite un Māris Siliņš, ģimenes psihoterapeits
Kā tikt līdz gultai?
Teiciens, ka labs sekss vakarā sākas no rīta, vairāk attiecas uz sievieti, nevis vīrieti, kuram daudz nozīmīgāks ir process un darbība, un tas nereti kļūst par klupšanas akmeni attiecībās. Interesanti, kāpēc tad, ja viņš trīs dienas nepasaka, cik esi jauka un mīļa, kaut kā negribas mīlēties?
Psihoterapeite Gunta Jakovela skaidro, ka sieviete ir emocionāla būtne, kuras seksualitāte atmostas tad, ja viņa tam var emocionāli sagatavoties:
«Sievietei būtiski gan sajust vīrieša attieksmi, kas viņā atmodina seksualitāti, gan tas, kā viņa pati jūt savu seksualitāti.
Tas, tāpat kā dejā, ir savstarpēji saistīts, tāpēc gatavību mīlēties sievietei veicina viņas emocionālā apmierinātība, kas atver vēlēšanos būt tuvās attiecībās. Ļoti liela nozīme ir arī tam, kā sieviete ir audzināta un kā mācīta. Vai sieviete seksu drīkst piedzīvot? Vai tas ir tabu? Ko nozīmē būt labai meitenei? Cik daudz drīkst just to, ko jūtu? Vai varu gribēt un pieņemt impulsus, kurus vīrietis raida vai reizēm arī neraida.»
Lai gan arī vīrietis nesastāv tikai no miesas un asinīm, viņam uz seksa un emocionālās tuvības saistību ir mazliet atšķirīgs skatījums. «Daudziem šejienes vīriešiem, sevišķi tiem, kuru bērnības ģimenē dominējošā bija sievišķā puse un diezgan šaubīga vīrišķā puse, bieži vien pārlieka emocionālā tuvība nenāk par labu erekcijai un libido. Ja vīrietis audzis sievišķi dominantā vidē un mammas emocijas lielā mērā noteikušas viņa dzīvi bērnībā, viņš bijis diezgan atkarīgs no attiecībām ar māti. Tas ir stāsts par puiku un pieaugušu sievieti, ar kuru kaut kas notiek, – tas iespaido arī zēnu, kuram ar notiekošo jātiek galā. Tā kā puika ar to tikt galā nevar, pieaudzis viņš pieņem, ka nekādu emocionālo tuvību viņam nevajag, bet sekss ir veids, kurā viņš ieliek visas savas jūtas. Bet pirms tā drošāk nesarunāties un varbūt vispār netikties, jo pārlieka emocionālā tuvība ar sievieti vīrietim liek justies mazliet infantilam, atkarīgam, nevīrišķīgam, līdz ar to arī nevarošam,» skaidro psihoterapeits Māris Siliņš.