Četrus gadus nodzīvoju ASV. Saviem amerikāņu draugiem ar lielu lepnumu parasti stāstīju, ka pie mums, Latvijā, ir visskaistākās un visseksīgākās meitenes pasaulē. Ja tu esi vīrietis, gandrīz nekas nav jādara – pašas skries pakaļ. Taču vairs šos stāstus nestāstu, jo viens no draugiem nolēma atbraukt ciemos uz Latviju un pārbaudīt.
Viņš bija aktīvs brunču mednieks ar pietiekamu meistarību Amerikā jebkurā laikā tikt pie tā, ko vēlas. Savas metodes, tekstus un koļīšanas manieres ASV tirgum viņš bija izkopis izcili. Amerikānim tobrīd bija 34 gadi. Taču kā viņam negāja Rīgā! Es ar draugiem vedu viņu visur – uz Koijotiem, Studiju, First, pat vienā agrā rītā iemaldījāmies Ed Hardy klubā. Bet nekā! Kad trešajā vai ceturtajā dienā es jau biju noguris un palaidu viņu vienu, mans amerikāņu draugs pārnāca mājās sazāļots un bez maka, no konta bija noņemti 1000 dolāri – dienas limits konkrētajai kredītkartei. Draugs neko neatcerējās, tik to, ka Ampīrā bija saticis divas meitenes… Arī atlikušajās dienās viņam neveicās, mēģināju pat dažas draudzenes sarunāt, lai izpalīdz, bet tieši ar viņu neviena negribēja tikties.
Kur problēma? Puisis atlētisks, izskatīgs, ar labām manierēm, kopts, diezgan turīgs, pieklājīgs!
Lūk, arī atbilde – labām manierēm un pieklājīgs. Šo īpašību dēļ neviena ar viņu negribēja gulēt!
Nu, labi, es nedaudz vienkāršoju, bet, kā teica pašas meitenes, ar kurām viņš saskārās, lielākā problēma bija tā, ka amerikānis visu laiku esot runājis, ilgi, pārāk ilgi kaut ko stāstījis, līdz beigās sācis meitenes garlaikot. Viņš esot bija pārāk korekts. Bet es taču zinu, ka amerikāņu draugs nebūt nav garlaicīgs sarunu biedrs. Gluži pretēji! Tomēr tajā formātā, kādā mēs atradāmies, nederēja pieklājība un inteliģentās, romantiskās, jaukās sarunas. Protams, te jāņem vērā, ka mums darīšana ar meitenēm, nevis nobriedušām sievietēm pēc 30 vai 40, ar kurām viss, iespējams, būtu bijis nedaudz citādi.
Mums apkārt bija latviešu puiši un vīrieši, kas pirmo vakara daļu veltīja kārtīgai iedzeršanai, nemaz neievērojot meitenes. Pēc tam, kad bija iesiluši, viņi pievērsās meitenēm bez liekām ceremonijām – ar tiešiem tekstiem un darbībām. Pat bez tekstiem – burtiski ar roku un ķermeņa valodas palīdzību.
Līdzīgi kā manam amerikānim, negāja arī raksta sākumā minētajam kanādiešu puisim, kurš vienkārši bija pārāk romantisks un jauks mūsu platuma grādiem. Viņam gadījās Linda – normāla, ļoti jauka un forša meitene, jo viņa tiecās pēc šādām attiecībām. Vismaz man tā izskatījās. Un te neko nevar pārmest! Visu cieņu meitenei.
Mēs, latviešu vīrieši, neesam romantiski. Nu, labi, reizēm jau esam, bet savā, ne holivudiski romantiskā manierē. Stundām runāties? Nē, paldies! Katrā ziņā ne jau ar bārā satiktu meiteni. Kāda jēga? Tikai tad, ja ir patiesas simpātijas! Bet, ja tikai vienam vakaram, tad mēs nevaram vienkārši tā brutāli stundām meitenes mānīt un liekuļojot stāstīt kaut kādas jaukas lietas. Man, piemēram, sirdsapziņa neļautu tā liekuļot, zinot, ka prātā tikai viens, bet pēc tam nekādas intereses vairs nebūs.
Lūdzu, nepārprotiet, tagad runāju par vienas nakts sakariem. Kanādiešu puisim bija taisnība – pie mums te viss notiek instinktīvāk, dzīvnieciskāk, brutālāk, tiešāk un atklātāk: ir iekāre un fluīdi – ir sekss. Ja ir patikšana un simpātijas, tad ir arī sarunas. Nevis otrādi, ka tu visām bāzies virsū ar tekstiem, vienalga, cik gudriem vai interesantiem, un garlaiko meitenes! Nevajag mēģināt apmānīt dabu! Mūsu meitenes ir gudrākas, nesamaitātākas un uzreiz jūt, ka viņas tiek garlaikotas ar sarunām, lai tikai dabūtu gultā.
Mūsējie un sekss ārzemēs
Bet vai minētais darbojas arī pretējā virzienā? Vai latviešu vīrietis var aizbraukt uz ASV, stundām nerunāt un cerēt uz tikpat ātru sieviešu iekarošanu? It depends! Tevi sākumā uzskatīs par klusu, kautrīgu un, iespējams, arī garlaicīgu, jo tu neko nerunā! Bet viss atkarīgs no pāris atslēgas vārdiem pareizajā brīdī un talanta līmeņa just sievietes instinktus. Ja tas izdodas, drīz vien nosvīduši, kopā aizsmēķējot cigareti, jūs abi ciniski smiesieties par tiem nūģiem bārā, kas stundām ilgi joprojām runājas. Un tad arī amerikāņu sieviete tev atzīs, ka – jā, labāks tiešām ir šāds ātrs un tiešs piegājiens. Kā jau teicu, dabu nevar piemānīt! Ja ir, tad ir, ja nav, tad nav! Viss atkarīgs no indivīda dotībām, nekaunības un citiem talantiem!
Paradoksāli, bet manā dzīvē šāda veida vētrainus piedzīvojumus parasti ir nodrošinājušas tieši šīs it kā sliktās īpašības: nekaunība, pārdrošība, tiešums, cinisms, ironija. Un viena neitrālāka īpašība – pašpārliecinātība! Bet tiklīdz izmantoju labās īpašības – inteliģenci, pieklājību, labas manieres un etiķeti, jauku un gaišu humora izjūtu –, tā uzreiz notiek tas, ka sieviete pie sevis domā: ahā, viņš ir ļoti labs un foršs – nevaru uzreiz viņam ļauties, jo tad viņš slikti par mani padomās! Respektīvi, ja esi jauks un labs, sieviete tevi grib kā ilgtermiņa draugu vai pat vīru.
Bet, ja esi pašpārliecināts kretīns un uzreiz liec saprast, kas tevi interesē, tad daudzos gadījumos tev būs vētrains sekss, pat regulāri – ar tām pašām meitenēm.
Tātad – amerikāņu un kanādiešu sekstūristi ar savām metodēm Latvijā, visticamāk, atradīs jaukas, normālas meitenes, kas tiešām meklē patīkamu un romantisku ilgtermiņa puisi, – kā minētajā video, kur abas meitenes demonstrēja pieķeršanās jūtas un cerības. Piekritīsiet, krievu tūrists – pat ne sekstūrists – taču nepiesaistīs šādas romantikas cienītājas, bet gan pavisam cita tipa meitenes, ar kurām viss notiek daudz ātrāk un vienkāršāk!
Arī latviešu vīriešiem, braucot, piemēram, uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu vai Moldovu, būs pavisam citi izklaides veidi nekā Vācijā, ASV. Un pavisam citi Taizemē, Ķīnā vai Latīņamerikā. Iepazīšanās mūsu krieviski runājošajās kaimiņu valstīs notiek pavisam dabīgi – mēs esam mazliet tādi kā ārzemnieki, mums ir nauda, mēs esam interesanti, citādi. Pietiktu ar divām trim stundām jebkurā labi apmeklētā bārā vai klubā, lai jau varētu doties uz viesnīcu, un būs pat jāizvēlas, ar kuru meiteni to darīt. Es nerunāju par profesionālēm, bet gan ikdienas meitenēm, kas atnākušas atpūsties uz naktslokālu.
Ja jūs man kā sava platuma grādu skaistuma cienītājam prasītu, kur es dotos, ja prātā būtu tikai viens mērķis, es dotos uz kādu no minētajām valstīm! Citi izvēlētos citus kontinentus, bet tā jau ir gaumes lieta, kā arī vēlme dzīties pēc sarežģītības pakāpes – kaut vai loģistikas vai eksotikas dēļ. Protams, visur ir savas unikālās nianses – Centrālamerikā sievietes no teju vai jebkura pieņemama latviešu vīrieša gribēs palikt stāvoklī, jo tad viņām piedzims gaišākas ādaskrāsas bērns, zilām acīm un veiksmīga dzīve, viņuprāt, būs nodrošināta.
Skaistākā, seksīgākā un vislabāk skūpstīties protošā sieviete manā mūžā bija Spānijā!
Pavadījām kādas trīs stundas dejojot un kaislīgi skūpstoties, bet, pirms devāmies uz viesnīcu, sieviete bija tik korekta un forša, ka atklāja man, ka viņa patiesībā ir… vīrietis!
Jutos interesanti.
Cik valstu, tik piemēru! Brazīlijā saskāros ar to, ka par latviešu vīrieti draudzeņu kompānijā pat notika asas cīņas. Paši saprotat – Brazīlija ir tālu, lidošana maksā naudu, ir jāplāno – tam mēs, lielākā daļa Latvijas vīriešu, esam par slinku. Un – ko tur slēpt – mēs tomēr esam izlutināti! Kāda tur Brazīlija, ja mums ir tik skaistas meitenes, sievietes, kas, garlaikotas no neinteresantu amerikāņu, kanādiešu, britu vai itāļu runām, labāk dosies tev līdzi uz mājām.
Bet atgriezīsimies pie video un meitenēm, kas gribēja kanādiešu puisi apkrāpt, izvilināt naudu, pērkot dārgus dzērienus. Nekas unikāls! Kā vakar atceros – pirms pieciem gadiem ASV, Indianapolisā, aizgāju uz striptīza klubu, kur no manis ar visu manu lielo pieredzi un latvisko piesardzību vakara beigās tomēr izvilināja 500 dolāru par kaut kādu tur šampanieti un VIP istabu, kas ne ar ko neatšķīrās no pārējā bāra. Padevos tīrākajai apvārdošanai un sievišķīgajam šarmam ar mazajām viltībiņām…
Pavisam nesen kāds no maniem draugiem bija Maiami, kur klubā iepazinās ar divām meitenēm un kunga prātā devās uz viesnīcu. Kad viņš pamodās, no kredītkartes bija noņemti 2000 dolāri. Izrādās, meitenes, kad viņš klubā pirka dzērienus, cītīgi bija vērojušas pinkodu. Bet seksu viņš dabūja un pat no abām. Vismaz šajā gadījumā var uzskatīt, ka viņš seksu nopirka. Padārgi, bet tomēr.
Vēl kādam draugam pēc vētrainas nakts Ukrainā klubā satiktā meitene, ejot naktī prom no numuriņa, paņēma ne tikai visu skaidro naudu no kabatām, bet arī mazās pudelītes ar stipro alkoholu no minibāra. Arī šajā gadījumā vismaz bija vētraina nakts par dārgu samaksu. Nevis tā kā kanādiešu puiša video, kur nofilmētie Rīgas pašvaldības policisti teica, ka viesi visdrīzāk sagaida šāds scenārijs: You will go home with no money and full balls!*
Jāatzīst, šiem policistiem bija pareiza attieksme, un man ir prieks, ka viņi vaļsirdīgi kanādieti brīdināja par riskiem, taču, no otras puses, atzītā bezspēcība tomēr izgaismo aktuālas problēmas.
Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, tu vari staigāt pa šādiem lokāliem un meklēt nepatikšanas, tomēr vienmēr zināsi, ka tur ir daudz lielāka bijība pret likumu un policiju. Tur bizness ir noregulēts, nauda daudz lielāka, teritorija un spēles noteikumi dzelžaini sadalīti. Arī mūs, latviešu vīriešus, ārzemēs, kad meklējam seksu, mēģina apkrāpt un apzagt, bet mēs vismaz kā austrumeiropieši esam gana rūdīti – ļaujamies, ka tiekam apkrāpti, bet arī dabūjam seksu!
Nezinu, vai to var uzskatīt par sekstūrismu, bet liela daļa Latvijas vīriešu, braucot uz ārzemēm komandējumos, tomēr patur prātā iespēju izmantot situāciju un papriecāties! Pēdējā laikā ar dažādu sociālo vai pat tieši šādiem mērķiem izveidotu websaitu palīdzību, viņi jau priekšlaikus sameklē un sarunā sev randiņus. Tas ir ērti, ātri un ar zināmu garantiju, jo var tiešā tekstā vienoties par visu – piemēram, kas notiks, ja būs abpusējas simpātijas jau pirmajā tikšanās reizē. Tev ir iespēja tikties ar tām, kuras tam piekrīt un saka – jā, okei, kāpēc ne! Bez liekām ilūzijām vai precību cerībām. Ir virkne valstu, kur meitene par to paprasīs kādu pateicību, arī par to iepriekš var vienoties. Un tas tomēr ir citādi nekā profesionāla prostitūcija. Sagatavo copy–paste tekstus, aizsūti 100 sievietēm, 20 uzķersies, 5–6 satiksies, 2–3 gulēs. Un tas viss dienas laikā, ja labi grib. Atceros, reiz Moldovā šādu nevīžīgu copy–paste tekstu sūtīšanas rezultātā, kad nemaz neskaties bildes un nelasi profila tekstus, uz tikšanos atnāca precēts pāris… Sākumā nesapratu, kas, pie velna, te notiek un kāpēc viņai līdzi ir kaut kāds vecis? Bet tad man pielēca, nācās atvainoties un laisties prom.
Taču kopumā šī sistēma strādā labi.
Es pat teiktu – sievas, uzmanieties no vīru komandējumiem, jo šo manieri piekopj vairāk vīriešu, nekā jūs varat iedomāties!
Savā tagadējā, ne tik ļoti vecā, bet tomēr mazlietiņ nobriedušā vecumā es uzskatu – ja ir attiecības, šādi karmu nevajag bojāt. Bet, ja pieiet filozofiski, tas, protams, ir labāk nekā turēt Latvijā mīļāko vai mīļākās, ar ko gan pats, gan tava otrā pusīte var saskarties ikdienā mazajā Rīgā. Reiz kāda laba drauga tēvs teica – ārzemēs neskaitās! Jā, ciniski un, protams, nepareizi, bet kaut kas šajos vārdos ir. Vai to var attiecināt arī uz latviešu meitenēm, ka ar ārzemniekiem sekss neskaitās, pat ja tas notiek tepat Rīgā? Laikam jā! Labāk seksuāli patrakot ar ārzemniekiem, kas aizlidos prom, nekā ar pļāpīgajiem latviešu vīriešiem, kuri sagādās sievietei nelabu reputāciju. Ej nu sazini.
Nobeigumā gribētos atgriezties pie kanādieša video redzamās meitenes Lindas. Zinu, ka kaut kad vēlāk dzīvē, kad būs laiks, es ar viņu noteikti iepazīšos. Lindas rīcība pierāda, ka viņa ir homo sapiens un vēlas baudīt pilnvērtīgāku dzīvi! Nevis kā tās nelaimīgās sievietes, kas viņu nosoda, jo viņa, redz, gulēja ar ārzemnieku. Linda sastapa simpātisku, foršu puisi un nolēma viņu pabaudīt!
Mēs dzīvojam, lai tiektos pēc labākas dzīves, lai varētu atļauties labāk baudīt šo pasauli! Un viena no baudām ir labs un daudzveidīgs sekss! Vārds labs ir ļoti subjektīvs – vienai tas ir tikai mīlošs vīrs visas dzīves garumā, citai – smuks kanādietis, krievs vai austrālietis! Un nejauciet – es justos pavisam citādi, ja viņu vietā būtu, piemēram, vecs, sažuvis itālis! Tad tas būtu aprēķins, pārdošanās, izmantošana. Un to pat es nosodu!
* Tu dosies mājās bez naudas un ar pilnām bumbām.
Raksts publicēts žurnālā Klubs 2015. gada 3. numurā.