– Kāpēc mēs, sievietes, varam atļauties ar kādu pirmo reizi mīlēties tikai tad, ja mugurā ir skaista veļa un visas vietiņas safrizētas? Varbūt tas ir pārspīlēti un tikai mums pašām svarīgi?
– Nav nekāds brīnums, ka mēs tā domājam. Tā ir pilnīgi normāla sievietes uzvedība, jo mums ir svarīgi visi apstākļi, arī tas, kā mēs izskatāmies un ko viņš padomās, ko pateiks… Šo sievietes dabu būtu grūti mērīt ar vīrieša izpratni – proti, ja vīrieti pārņem iekāre, tad viņš vairs ne par ko citu nedomā kā tikai par mērķi. Kas, protams, ir tikai loģiski.
Ja vīriešu uzmanību novērstu, piemēram, kāda lieka spalviņa uz sievietes ķermeņa, cilvēku dzimums vispār neturpinātos.
Turpinot par evolūcijas tēmu – sieviete ir tā, kas vērtē situāciju. Viņai ir svarīgi, lai apstākļi liecinātu par to, ka iespējamajam bērnam tie būs labvēlīgi un viņš izdzīvos. Skaidrs, ka nobriedušas sievietes, iedamas uz randiņiem, neplāno bērnu, kaut arī tā, protams, gadās. Bet tāpat no savas sievišķās būtības nav iespējams aizmukt.
Var jau mēģināt tagad iestāstīt: izbeidziet domāt par to, kā izskatāties! Taču tas neko nemainīs. Katrai ir savi priekšstati, kā viņai šādā reizē jāizskatās. Varbūt iepriekšējās attiecībās vīrietis ir teicis: āāāā, kā man patīk, ka tev ir spalvainas kājas, tas liecina, ka tu esi kaislīga, un sieviete ar to lepojas. Vēl cita ir paslavēta par seksīgo veļu, un tad, protams, viņai šis apstāklis šķiet svarīgs.
Turklāt – ja sieviete gribēs, tad sekss būs; ja negribēs – nekas nebūs. Ja mūsu smadzenes nolasa informāciju, ka mēs vēlamies šo vīrieti laist sev klāt, mēs automātiski sapucēsim sevi un visas vietiņas, kas uz mūsu ķermeņa atrodas. Savukārt, ja sieviete šaubīsies, iespējams, viņa kaut ko neizdarīs, lai pēc tam pati sev varētu pateikt: ai, nekas nebija, jo man paduses nebija izskūtas.
– Seksologi nereti saka: ja vīrietim no rīta ir erekcija, sievai jāpriecājas, ka vīrs vesels. Vēl vairāk – nav jāliedz baudas mirklis ne sev, ne vīrietim, radot skaistu rīta seksu. Bet viņš taču nav paguvis pat uz tualeti aiziet…
– Domāt – ja vīrietim ir erekcija, tātad viņam vajag seksu – būtu pārāk vienkāršoti. Tāpat kā nevajadzētu no rīta sākt pētīt – ir vīrietim erekcija vai puserekcija – un uztraukties, vai vesels.
Kad vīrietis guļ, viņa ķermenis, starp citu, ik pa četrām stundām pārbauda, kā strādā sistēma. Līdz ar to viņam erekcija ir ne tikai no rīta. Un tas nebūt ne vienmēr nozīmē, ka viņš grib seksu. Ir vīrieši, kuri nemaz negrib, lai viņiem no rīta pieskaras, un nav pat runa – tualete, zobi vai vēl kaut kas.
Katram pārim ir savas tradīcijas, pie kurām ir pierasts. Taču sieviete nekādā gadījumā nedrīkstētu uzskatīt – ja vīrietim ir erekcija, tad viņas pienākums ir viņam atdoties.
Seksam jānotiek tad, kad sieviete to grib.
Tā tas ir evolūcijā paredzēts. Ja dzīvnieku pasaulē mātīte grib pāroties, tad viņa to nepārprotami izrāda. Un arī cilvēku pasaulē sieviete savu gribēšanu izrāda – ar darbībām, uzvedību, žestiem, mīmiku. Goda vārds – piebriedis vīrieša loceklis nav pats galvenais uz šīs pasaules, un no tā nav jātaisa fetišs.
– Ko teikt savai 17 gadu vecajai meitai, kura ir uztraukusies par to, ka visas meitenes klasē jau ir ar kādu pārgulējušas, tikai viņa vienīgā ne?
– Godīgi sakot, es ne visai gribētu ticēt tam, ka visas meitenes klasē ir pārgulējušas. Iepriekšējām paaudzēm sekss tiešām bija komunikācijas veids. Daudzas pusaugu meitenes vienreiz to izmēģināja, lai citām varētu palielīties. Līdz ar to tika apmierināts arī hierarhiskais instinkts. Mūsdienās jaunieši nemaz ar šo lietu tā nesteidzas, jo svarīgāka ir cita veida komunikācija.
Teikt: "steigties nevajag!" ir kā pīlei ūdens. Audzināšanas darbs jāsāk krietni ātrāk, stāstot: jā, sieviete ir tā, kas izvēlas; jā, sieviete ir noteicēja; tikai tad, ja tev gribēsies, lai tas puisis ir ar tevi, izrāda rūpes un uzmanību, tikai tad saki jā…
Es domāju, ka mamma šajā gadījumā savai meitai droši var teikt, lai viņa neņem par pilnu to, ar ko tās meičas lielās. Arī manā jaunībā pazīstamas meitenes ar to lielījās un plātījās, bet pagāja gadi un izrādījās – nekā tamlīdzīga.
Katrā ziņā visām māmiņām būtu jāņem vērā apstāklis, ka cilvēka smadzenes pilnībā nobriest 25 gadu vecumā un tikai tad viņš ir spējīgs spriest par nākotni un to prognozēt.
Pirms tam ir «es gribu un daru» un tad jau redzēs, kas sanāks… Turklāt mūsdienu pasaule un sabiedrība kļūst aizvien sarežģītāka, līdz ar to cilvēki vēlāk veido pastāvīgas attiecības, vēlāk rada bērnus un arī dzimumdzīvi uzsāk vēlāk.