Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Filmās viņas to dara nepārtraukti. Sajauktiem matiem atmostas saņurcītos palagos, svešā istabā, un blakus nav vis Džordžs Klūnijs un Saulkrastu bukleti kā vecajā reklāmā, bet svešs vīrietis. Un – ak jēziņ, kas viņš ir? Un ko es pagājušā naktī esmu darījusi?
Dzīvē ir citādi. Bet tik un tā. Pieaugušas, nopietnas un atbildīgas sievietes vienā jaukā dienā, vai drīzāk – jau vakarā, ņem un palaiž vaļā bremzes. Vairs nedomā par rītdienu un vakardienu, bet ļaujas tam, ko aicina ķermenis un instinkti. Mazliet bail un mazliet saldi.
Ar svešinieku saulgriežos
Par senajām Jāņu naktīm folklora stāsta diezgan skaidri – Jāņu nakti nezināju, kura sieva, kura meita. Tā bija nakts, kad atļauts ļoti daudz, un tas piederēja pie rituāla.
«Agrīnās sabiedrības bija diezgan ritualizētas,» par Jāņu nakts erotiskajām mistērijām teic klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa. «Katram pašam lielas izvēles nebija, lielākoties viss bija sakārtots un noteikts – to mēs darām tā. Ir rituāli, kas mūsdienās šķiet nežēlīgi, piemēram, upurēšana. Bet tas bija saistīts ar tā brīža priekšstatiem par to, kā ietekmēt pasauli un lielos dabas spēkus.» Un bija rituāli ar ļoti praktisku nozīmi – arī Vasaras saulgrieži, kad sievietes drīkstēja mīlēties ne vien tikai ar to cilvēku, ar kuru dzīvo kopā, bet arī ar svešinieku.
Ja dzimtā kāda iemesla dēļ – varbūt vīrieša neauglības dēļ – nevarēja būt bērni, tad šis bija ceļš, kā sieviete pavisam legāli varēja palikt stāvoklī un ģimenē varēja parādīties mazulis.
Un bērni tolaik nozīmēja drošību vecumdienās.
Cauri laikiem attieksme pret seksualitāti ļoti mainījusies, šūpojoties no auglības, seksualitātes un seksa pielūgsmes līdz pat pilnīgam tās noliegumam. Agrīnās, pagāniskās sabiedrības bija tam atvērtākas, stāsta Marija. Tas bija laiks, kad bija cita izpratne par stihijām un pastāvēja rituāli, kā ar šo pasauli kontaktēties – kas man jādara, ja es gribu, lai labi aug labība, kas jādara, lai labi aug bērni.
Jāņu nakts bija arī tā laika garīgā pieredze. Daudzi, kas bijuši, piemēram, kopīgajās saulgriežu svinībās Turaidā, zina šo neparasto sajūtu, kad cilvēku loks iet ap uguni, visi dzied vienu dziesmu un kustas vienā ritmā, un iestājas tāda kā transa sajūta, kurā var pat pazust ķermeniskās robežas.
Kas pirmais atnāks, tam piederēšu
Bet mūsdienās? Kādēļ reizēm tik ļoti vajag palaist vaļā iekšējās bremzes un ļauties kaut kam, ko tu negribi un varbūt nemaz nevari kontrolēt?
«Iztrakošanās ir viltīgs jautājums,» teic Marija. Ja iztrakošanās saistīta ar nepiepildītu seksualitāti, tad iemesli tam var būt vairāki. Cik daudzas no mums ir augušas ģimenēs, kur izvairījās runāt par ķermeniskām sajūtām!
«Tāpēc sievietei nav bijusi iespēja izpētīt savu ķermeni un saprast, kas viņai patīk, kas ne. Vēlāk, kad viņa nobriest kā personība, un ir iepazinusi sevi citās jomās, var nākt apjauta – bet es taču nepazīstu pati savu ķermeni! Un vajag to iepazīt un izpētīt robežas.
Cita situācija – varbūt tu zini, kas tev patīk, un esi to izpētījusi, bet kāda iemesla dēļ tev visu laiku pietrūcis laika sev. Seksuālā dzīve palikusi novārtā, atnākusi rutīna. Tad vēlme iztrakoties ir vienkārši vēlme atgriezties pie tā, kas bija – atgūt kontaktu ar sevi un savu ķermeni.
Un vēl – dažkārt, kad citu problēmu un raižu ir pārāk daudz, dabiskie instinkti vienkārši laužas ārā.
Jo galu galā – kas ir sekss, ja mēs nedomājam tikai par vairošanos?
Ļoti vienkāršs un ļoti jaudīgs stresa noņēmējs! Iespējams, kādai vēlme iztrakoties ir izmisīgs ķermeņa kliedziens – es gribu justies labi!»
Un ja vēl citas kultūras vīrietis? Prātīga un atbildīga sieviete aizbrauc ceļojumā un zem dienvidu nakts debesīm negaidot ļaujas pilnīga svešinieka tumsnējām rokām. Kas notika? «Viss minētais. Stress, vēlme iepazīt sevi. Un arī kultūras atšķirības.
Piemēram, nav nekāds noslēpums, ka tajā pašā Turcijā vīrieši prot aplidot un būt romantiski. To viņi ir mācījušies ģimenē. Tā ir ļoti forša sajūta, kad kādam tu interesē un viņš tevis dēļ cenšas. Tas ir tik svarīgi. Un tieši tas var būt pirmais impulss. Pat ne vēlme pēc seksa, bet tas, ka šajā saskarsmē var iegūt tik daudz pozitīvās atgriezeniskās saiknes,» teic Marija. Un, ja sieviete patiešām pēc tā ir izsalkusi, viņai var aizbraukt jumts un vismaz uz vienu nakti putekļos sabirt visi rāmji un aizspriedumi.
Rēgs ar puķēm
Ar ko tad tas parasti beidzas? Ja esi brīva sieviete – kāpēc ne? Fantastiska nakts un burvīga pieredze. Un punkts.
(Protams, ja sieviete nav tik apskurbusi emocijās, ka aizmirst par izsargāšanos. Skaidrs, ka jautājums par prezervatīvu var uz mirkli nojaukt visu romantiku un kaisli. Taču seksuāli transmisīvo slimību buķete vai neplānotas grūtniecības raizes ir pietiekami ass Damokla zobens, lai tam ļautu karāties virs kaislē sajauktās gultas!)
Ja tev jau ir citas attiecības – klāt ir kārtīga problēma. Stāstīt? Kā viņš ar to sadzīvos? Nestāstīt? Melot? Cik ilgi?
Turklāt būtiski, vai šis cilvēks, ar kuru kopā esi ļāvusies trakulībām, tev patiesībā patiešām patīk. Ja nu tev paticis tikai viņa ķermenis? Bet viņš kā briesmīgs pagātnes rēgs otrā rītā ar puķēm stāv aiz tava loga? Ja arī otrs cilvēks, ļaujoties seksuālajai dejai ar tevi, ir centies kaut ko palaist vaļā, tad viss kārtībā, jūs spēlējat ar vienādiem noteikumiem. Bet ja nu viņš meklē mīlestību?
Viss līdz galam samežģās, ja sievietei jau ir attiecības, bet viņa nespēj īstajā brīdī pateikt nē un tiek ierauta attiecību trijstūrī. Jo no trijstūra vairs nesāpināts un bez zaudējumiem neizkāps neviens.
Taču ir kļūdas, ar kurām jāsadzīvo visu mūžu. Vai tu spētu glabāt savu noslēpumu, ja, piemēram, tavs vīrs, neko nenojaušot, kā savu audzinātu sveša vīrieša bērnu? Un, ja spēj to glabāt – vai tad tu vari vispār piedzīvot tādu patiesu tuvības sajūtu? Visdrīzāk iekšēji ar šo savu noslēpumu tu jutīsies vientuļa.
«Svarīgi saprast, vai vari to izdarīt tā, lai tas tevi pašu nesāpina ilgtermiņā,» atzīst Marija Ābeltiņa. Patiesībā, kad attiecībās kā trešā klātgulētāja gultā ir ielavījusies rutīna, brīnišķīgs gājiens ir iztrakoties abiem. Kopā aizbēgt no mājām, un bez bērniem mazā medusmēnesī, neprātības darīt kopā.
Neuzticības duncītis mugurā
Dažkārt uz neprātībām izprovocē kas cits – kad neapzināti vai apzināti gribas sāpināt savu partneri. Piedzīvota nodevība, viņš ir piekrāpis, un gribas atriebties. Kā dziesmā – kas pirmais atnāks, tam piederēšu!
Bet arī tās saldās atriebības ir abpusgriezīgs zobens. «Gribi atriebties? Labi. Bet ilgtermiņā tas nestrādās, tu jutīsies slikti, tev būs palicis gan tas pats rūgtums par piedzīvoto nodevību, gan klāt nākusi vainas sajūta vai pat netīrības sajūta par to, ko esi izdarījusi pati,» atzīst Marija. Ja nu vienīgi īss gandarījuma mirklis, ja gribi lepni paceltu galvu no iepriekšējām attiecībām aiziet. Bet, ja tu tās gribi saglabāt, mazā cūcība kā gruzis berzīs kurpē vienmēr.
«Protams, ir daudz diskusiju par to, vai mēs pēc dabas esam monogāmi vai poligāmi. Es uzskatu, ka būt kopā ar vienu partneri ir apzināta izvēle. Un tas prasa arī piepūli. Kā viss dzīvē,» spriež psihoterapeite.
Iekšējā žurka
Skaidrs, ka nosodījuma auksto dušu vari saņemt arī no draudzenēm, nejaušiem paziņām vai visuredzošajiem kaimiņiem. Taču nenovērtē par zemu pati savu iekšējo grauzēju!
Visapzinīgākajām un kārtīgākajām no mums parasti ir visnegantākie pašpārmetumi – šausmas, cik slikti es tomēr rīkojos, ak, kā es tā varēju, es laikam tiešām esmu slikta un vieglprātīga…
«Tad jautājums – vai tu spēj būt pašiejūtīga pret sevi? Saprast, ka tā ir bijusi tava pieredze. Un, ja varbūt arī kļūda, piedod sev un risini sekas. Tā ir svarīga prasme – nevis sevi kritizēt, bet būt līdzjūtīgai. Jo neviens nav perfekts un mēs visi tikai mācāmies šo dzīvi dzīvot. Pareizo recepti jau nezina neviens!» uzskata psihoterapeite.
Kas būtu, ja būtu…
Varbūt vispār obligāta ir iztrakošanās jaunībā? Cik daudzi puiši pēc jaunības trakulībām nomierinās un kļūst par vislabākajiem un rāmākajiem tētiem un vīriem! Vai sievietei nav tāpat? Un jaunībā neizmēģinātais pēc tam kaut kur kņudina: un ja nu…?
«Tas ir stāsts par pieredzi. Vai tu esi paguvusi iepazīt sevi un iepazīt citus? Vai ir bijusi iespēja sevi izpētīt? Ja palikuši neatbildēti jautājumi, tie urdīs, » atzīst psihoterapeite. «Ar iztrakošanos gan katra saprotam ko citu. Vienai bijuši trīs partneri – tā bija tā lielā iztrakošanās! Bet citai trīs partneri bijuši vienā naktī. Ir cilvēki, kas gūst pieredzi – seksuālā bauda ir laba, bet bez jūtām nedod tuvības sajūtu. Tomēr, ja tas nav pamēģināts, tad var palikt neatbildēti jautājumi. Un, ja attiecībās kaut kas nav labi, tas palaikam atkal atmostas: kā būtu, ja būtu? Bet mēs nekad nezinām, kura izvēle būtu bijusi vislabākā. Smadzenēm ir dabiski fantazēt par variantiem.»
Bet vai seksualitātes bremžu atlaišana vajadzīga visām?
«Nebūt nē. Ir sievietes, kas sevi ļoti labi iepazīst kopā ar savu vīrieti. Seksualitāti var iepazīt ar dažādiem partneriem un var ar vienu. Taču, ja meitene ir izšķīrusies un viņai ir cits partneris – tad tā tas vienkārši ir. Un nav ne labi, ne slikti,» vērtē Marija.
Reizēm iztrakošanās izpaužas kā – viens, otrs, trešais… Kamēr citām pat grūti saprast, kur mūsu vīriešiem nabadzīgajā Latvijā var dabūt tos vīriešus, ko nomainīt! «Liels partneru skaits reizēm patiesībā ir aizsargreakcija, jo ir bail no īstam tuvām attiecībām. Bail uzticēties. Tu esi bijusi piekrāpta vai pamesta. Tad drošāks šķiet tāds it kā ir – un it kā nav variants. Fiziski ir, bet emocionāli nē,» stāsta Marija. Tad svarīgi saprast, kas īsti ir sāpinājis, un meklēt, kā to sadziedēt. Jo iztrakošanās nepalīdzēs.
Ceļojums pie sevis
Patiesībā sekss galīgi nav vienīgais ceļš kā iztrakoties. Ir miljons citu fantastisku veidu – izdejoties, izdziedāties, izskrieties, izpļāpāties, izdauzīties. Vāļāties zālē. Aiziet uz kārtīgu pirti ar labu pirtnieku un smaržīgām slotām!
Mēs katra pati atrodam ceļu kā atbrīvoties no spriedzes. Vai arī neatrodam. « Ja sieviete sev neļauj neko, tad varbūt viņu nomāc pārāk liela paškritika, kas neļauj saprast savas vajadzības. Liela paškritika ar laiku tā iedragā pašvērtējumu, ka sāk šķist – manas vajadzības nemaz nav tik svarīgas! Nu ko tad es?
Gribu skaļi padziedāt vai mežā izbļaustīties, bet iekšējais kritiķis noslāpē – tas nav pieklājīgi, kā tas izskatīties, pieaugušas sievietes tā nedara!
Bet patiesībā tas ir ceļš atpakaļ uz sevis pieņemšanu un veselīgu, saprātīgu attieksmi pret sevi. Kad es spēju noturēt sevi rāmjos, bet spēju arī atlaist slūžas. Gan parūpēties par savu drošību, gan atļaut sev būt skaļai, ātrai un kustīgai. Dauzīties ar suni un vārtīties pa sniegu. Ja sieviete to nevar, tad viņai jāveic ceļojums atpakaļ pie sevis. Kādai šamaniskais, kādai psihoterapeitiskais ceļojums, kādai vienkārši jātrenējas un jāmēģina,» pārliecināta Marija.
Nāc līdzi izkliegties!
Reizēm vīrietis attiecībās apslāpē katru sievietes spārnu savēcināšanu. No sērijas – tu kā tāda jocīga! Uzvedies kā mazs bērns! Kauns par tevi! Ko cilvēki nodomās! Vai mētā sarkastiskus jociņus. Un sieviete tiek iedzīta aizvien dziļāk un dziļāk savā rāmī.
«Tāpat kā varam iemācīties runāt ar sevi nekritizējot, tā mums jārunā ar partneri – man svarīgi, ka tu nekritizē un nejoko sāpīgi. Tas mani aizvaino. Dažkārt vīrietis nesaprot, viņš ir pieradis komunicēt asi, un nejūt, ka otram cilvēkam ir sāpīgi,» spriež psihoterapeite.
Mums katrai jāatrod sava burvju formula, kā runāt ar savu vīrieti un ieskaidrot, kāpēc reizēm vajag paklaigāt, skaļi dziedāt vai iet kailai peldēties.
«Var sākt ar salīdzinājumu. Vīrietim ir savas metodes, kā tikt galā ar spriedzi – pamakšķerēt, aiziet uz sporta zāli, aiziet uz hokeja maču un pilnīgi legāli izbļaustīties un lamāties vai, tieši otrādi, paust prieku. Visi lec, apskaujas un dzied dziesmas – vai tā nav iztrakošanās? Tad var teikt vīrietim – tev ir savi ceļi, kā to darīt, man ir savi. Tu ej uz hokeju pakliegt, bet es gribu, lai tu atnāc līdzi uz mežu un atbalsti mani, kad man vajag izkliegties. Pats vari nekliegt, bet apskaties, kas tur man apkārt staigā,» iesaka Marija.
Bērniem tas parasti nav jāskaidro, jo viņi jau paši to dara. Dauzās! Cits stāsts ir pusaudža vecums. Pusaudzim ir cits skaidrojumu līmenis, piemēram: «Man ir savas stresa noņemšanas metodes. Tev ir savas. Tu ej ar saviem draugiem uz diseni, es eju ar draudzenēm dejot tautas dejas.»
Var sākt no baltas lapas
Kas notiek, ja sieviete nekur neizlādē savu sakrāto iekšējo saspringumu?
«Ja es neko nedaru ar savu spriedzi, tad tā lien laukā. Dažādos veidos. Vai nu slimojot, kad ķermenis pats sev paņem atslodzi. Tas var izpausties arī kā depresija. Klasika ir piedzerties un savārīt ziepes, par kurām pēc tam ir kauns. Reizēm tāda sieviete vienkārši pārvēršas par ļoti dusmīgu un aizkaitinātu dāmu!» ieskicē Marija.
Patiesībā iztrakošanās ir tāda restartēšanās un atjaunošanās – atbrīvošos un sākšu no baltas lapas. Atgūšu vieglumu un radošumu.
«Organismā nekas nenotiek tāpat vien. Ja spriedze ir sakrājusies, tad ir tikai labi, ka smadzenes uz to reaģē: mēs dzirdam, tūlīt kaut ko izdomāsim! Un, ja es esmu brīva sieviete – kāpēc ne seksuālais kontakts? Ar drošu izsargāšanos. Un, kas zina, tas var novest pie jaukām ilgtermiņa attiecībām?» teic Marija. Vai vismaz atstāt kņudinoši saldas atmiņas!
Vingrinājums, ja tev grūti atbrīvoties
- Aizej uz mežu un kliedz. Skaļāk! Vēl skaļāk! Izkliedz spriedzi, kas tevī sakrājusies.
- Atrodi labu pārinieci, draudzeni, kas tevi nekritizēs un atbalstīs. Divatā daudzas problēmas risināt ir vieglāk.
Sarkanās līnijas, ko pārkāpt nevajadzētu
Stulbs risks ir ļauties neprāta brīdim, kas saistīts ar tavu seksualitāti, ja
…jums nav kontracepcijas līdzekļu. Ir 21.gadsimts, kad neplānots bērniņš nudien ir tās mazāk nepatīkamās iespējamās sekas.
…ja tev ir attiecības, kuras tev ir svarīgas. Attiecībām tas noteikti būs trieciens, vai nu tu domā to stāstīt, vai ne.
…ja tovakar bijis par daudz alkohola. Tas jau ir nojaucis kādas robežas. Un, kārtīgā reibumā, ļaujoties neprātam kopā ar svešinieku, vari nonākt pat ļoti lielās nepatikšanās.
